1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojumsSaistošo noteikumu "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Liepājas valstspilsētā" (turpmāk – saistošie noteikumi) mērķis ir nodrošināt skaidru un tiesiski pamatotu kārtību mājas (istabas) dzīvnieku turēšanā Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijā, tādējādi veicinot gan dzīvnieku labturību, gan sabiedrisko kārtību un drošību. Saistošie noteikumi paredz dzīvnieku īpašnieku pienākumus, suņu turēšanas nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī kontroles mehānismus un atbildību par pārkāpumiem.Šobrīd spēkā esošie Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 15 "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Liepājas pilsētā" ir izdoti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 10. punktu, kas ir zaudējis spēku. Lai nodrošinātu vienotu un aktuālu tiesisko regulējumu, šie noteikumi ir apvienoti ar 2007. gada 15. februāra Liepājas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 7 "Par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Liepājā" normām. Noteikumos precizēta dzīvnieku turēšanas kārtība, nodevas apmērs un samaksas termiņš.

Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar:

• Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 5. punktu, kur noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga paredzēt administratīvos sodus par saistošo noteikumu pārkāpšanu, ja likumos nav noteikts citādi, par mājas (istabas) dzīvnieku labturību;

• Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta ceturto daļu, 18.5 pantu, kur noteikts, ka vietējā pašvaldība var atļaut pilsētā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana. Saistošajos noteikumos tiek noteikts kurās administratīvās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts: atrasties ar suni un atrasties ar suni bez pavadas;

• Veterinārmedicīnas likuma 21.3 panta trešo daļu, kur noteikts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka institūciju, kas ir pilnvarota pašvaldības vārdā veikt normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa, kaķa un mājas (istabas) seska apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzību un kontroli, kā arī ir tiesīga izdot administratīvos aktus par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska apzīmēšanu un reģistrāciju;

• Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 5. punktu, kur noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par visu veidu dzīvnieku turēšanu.

Līdzekļi, kas tiek iegūti no suņu turēšanas nodevām, tiek izlietoti suņu ekskrementu urnu uzstādīšanai un apsaimniekošanai, pastaigu laukumu apsaimniekošanai un uzturēšanai, kā arī ar mājdzīvnieku aprūpi saistītu pasākumu īstenošanai pilsētā. Nodevas maksāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo funkciju pastāvīgu un kvalitatīvu izpildi, kā arī veidotu sakoptu, drošu un dzīvniekiem piemērotu pilsētvidi.

Ar šobrīd saņemtajiem līdzekļiem no nodevu maksājumiem nepietiek, lai pilnībā nodrošinātu iepriekš minētos apsaimniekošanas pasākumus atbilstošā apjomā un kvalitātē. Papildu tam, pašvaldībā tiek saņemti iedzīvotāju priekšlikumi, kas saistīti ar nepieciešamību uzlabot esošo suņu pastaigu laukumu infrastruktūru, kā arī palielināt ekskrementu urnu skaitu publiskās vietās.

Lai pašvaldība nākotnē varētu reaģēt uz sabiedrības pieprasījumu, attīstīt mājas (istabas) dzīvniekiem draudzīgu infrastruktūru, nodrošināt tās ilgtspējīgu uzturēšanu un paplašināšanu, ir nepieciešams nodrošināt stabilu un pietiekamu finansējuma avotu, ko paredz suņa turēšanas nodeva.

Nodevas ieņēmumi tiek novirzīti suņu labturības infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, tostarp – suņu pastaigu laukumu apsaimniekošanai, ekskrementu urnu uzstādīšanai un uzturēšanai, kā arī citiem ar mājas (istabas) dzīvnieku aprūpi saistītiem pasākumiem pašvaldības teritorijā.

Suņu pastaigu laukumu uzturēšanai un apsaimniekošanai, suņu ekskrementu urnu uzstādīšanai un apsaimniekošanai iztērētie līdzekļi: 2024. gadā – 5 400 euro; 2023. gadā – 14 179 euro (tai skaitā žoga atjaunošanas darbi Zvejnieku alejā 11 un urnu suņu ekskrementiem iegāde).

Alternatīva suņa turēšanas nodevai un tās apmēram būtu suņa turēšanas nodevas atcelšana, bet tā izslēgtu finansējuma avotu, kas tiek novirzīts dzīvnieku labturības infrastruktūras uzturēšanai. Vienlaikus šāda pieeja mazinātu suņu īpašnieku līdzdalību pašvaldības kopējo izmaksu segšanā. Alternatīva noteiktajai nodevai 10 euro apmērā (no 2026. gada 1. janvāra) būtu saglabāt nodevu esošajā apmērā (8,54 euro). Esošais nodevas apmērs nesedz nepieciešamos izdevumus dzīvnieku labturības infrastruktūras uzturēšanai un apsaimniekošanai, ņemot vērā izmaksu pieaugumu un iedzīvotāju vēlmes uzlabot infrastruktūru (piemēram, suņu laukumu aprīkojums). Ilgtermiņā tas rada budžeta nelīdzsvarotību un neļauj pašvaldībai uzlabot infrastruktūru atbilstoši izteiktajām sabiedrības vajadzībām.

Kā alternatīvu var izvērtēt arī diferencētu nodevas apmēru pēc mājas (istabas) dzīvnieka šķirnes, izmēra vai turēšanas veida. Lai arī teorētiski iespējams, ka šī būtu taisnīgāka pieeja, šāds risinājums ir grūti administrējams, radītu ievērojamu slogu iedzīvotājiem un pašvaldības struktūrām, kā arī potenciāli veidotu juridiskus strīdus par kritēriju piemērošanu. Secinājums – nesamērīga un juridiski sarežģīta alternatīva. Saistošajos noteikumos izvēlētais risinājums (vienots nodevas apmērs ar mērķtiecīgiem atvieglojumiem) ir juridiski līdzsvarots, taisnīgs, vienkārši administrējams un atbilstošs sociālajām vajadzībām.

Saistošo noteikumu noteiktās kārtības neizpildes gadījumā administratīvās atbildības, tai skaitā piespiedu izpildes, piemērošana ir būtisks un tiesiski pamatots instruments, kas nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem. Tādējādi tiek novērstas prettiesiskas priekšrocības personām, kuras nepilda saistošo noteikumu prasības. Administratīvā atbildība kalpo kā preventīvs mehānisms, kas stiprina sabiedrības izpratni par to, ka pienākumu izpilde nav brīvprātīga izvēle, bet gan nepieciešamība sabiedrības kopējo interešu aizsardzībai un īstenošanai.

Šīs atbildības piemērošana nodrošina līdzsvarotu un taisnīgu regulējuma īstenošanu, tiek veicināta atbildīga suņu īpašnieku līdzdalība tiesiskajā sistēmā un samazināts pārkāpumu skaits, sekmējot sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Noteikumos ir paredzēti divi pamatsodu veidi – brīdinājums un naudas sods.

Brīdinājums tiek piemērots, ja konstatēts, ka soda mērķus iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu un norāda uz šādiem aspektiem:

• personas likumpārkāpums ir pamanīts,

• personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta.

Naudas sods ir paredzēts, lai atturētu personu no atkārtotiem pārkāpumiem un novērstu no iespējamās pārkāpumu izdarīšanas citas personas. Naudas sodam jābūt efektīvam un samērīgam ar pārkāpuma rezultātā iegūto labumu vai potenciālo ieguvumu, kas varēja rasties no saistošajos noteikumos iekļauto prasību neievērošanas.

Piemērojot attiecīgās sankcijas pārkāpumu gadījumos, tās būs pietiekami efektīvas, lai atturētu no turpmākiem pārkāpumiem. Šādā veidā administratīvajiem sodiem ir nodrošināta efektivitāte pārkāpumu skaita samazināšanā un sabiedriskās kārtības saglabāšanā.

Alternatīva būtu atteikšanās no saistošajos noteikumos noteikto dzīvnieku turēšanas kārtības regulējuma pašvaldības līmenī, balstoties tikai uz augstākstāvošajos normatīvajos aktos noteiktajām normām vai paredzot tikai vispārīgas uzvedības normas. Šāda pieeja samazinātu pašvaldības regulējošo funkciju, taču vienlaikus radītu normatīvo nenoteiktību iedzīvotājiem un ierobežotu pašvaldības iespējas pielāgot regulējumu konkrētajai teritorijai, tā neatbilstu vietējās sabiedrības vajadzībām un varētu radīt interpretācijas riskus, kā arī ierobežotu pašvaldības spēju nodrošināt kārtību pilsētvidē.

Alternatīvs risinājums saistošo noteikumu izpildes kontrolei un noteiktajai administratīvajai atbildībai ir atteikties no administratīvās atbildības par noteikumu pārkāpumiem. Šādam alternatīvam risinājumam bez kontroles mehānisma un sankciju piemērošanas trūkst izpildes spēka. Tas mazinātu sabiedrības motivāciju ievērot noteikumus un radītu nevienlīdzību starp godprātīgajiem dzīvnieku īpašniekiem un tiem, kuri ignorē normatīvās prasības. Administratīvā atbildība ir nepieciešama kā preventīvs līdzeklis.

Izvērtējot iespējamās alternatīvas trijos galvenajos saistošo noteikumu aspektos, konstatējams, ka pašvaldības pieņemtais regulējums:

• nodrošina vietējās sabiedrības interešu aizsardzību,

• ir juridiski pamatots un administratīvi īstenojams,

• ievēro samērīguma, taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principus.

Tādējādi alternatīvie risinājumi nav uzskatāmi par efektīvākiem vai atbilstošākiem salīdzinājumā ar iestrādātajiem saistošajiem noteikumiem.