16. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Satversmes 116. pants noteic, ka 106. pantā paredzētās tiesības

"var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu

citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības

drošību, labklājību un tikumību".

Saeima norāda, ka administratora amats tika ieviests, lai

nodrošinātu tiesisku un efektīvu maksātnespējas procesa gaitu, jo

īpaši par maksātnespējīgiem atzīto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

mantas pārvaldi. Šāds maksātnespējas process palīdzot uzlabot un

stabilizēt uzņēmējdarbības vidi, kā arī mazinot komersantu

ikdienas risku (sk. lietas materiālu 2. sējuma 52. - 53.

lpp.). Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, augstākā izglītība

tiesību zinātnēs administratoram vajadzīga arī tāpēc, ka

salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo regulējumu administratoram

piešķirtas plašākas pilnvaras, citastarp samazinot kreditoru

sapulces nozīmi. Palielinot administratora lomu, tiekot īstenots

Maksātnespējas likuma mērķis, sekmēta maksātnespējas procesa

efektivitāte un ātrums (sk. lietas materiālu 3. sējuma 57. -

58. lpp.).

Maksātnespējas process ir vērsts galvenokārt uz kreditoru un

parādnieku tiesību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2010.

gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2009-100-03 9.4. punktu). Satversmes tiesa, atsaucoties uz

Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas atzīto, savulaik

secināja, ka administratora galvenais uzdevums ir nodrošināt

maksātnespējas procesa efektivitāti (sk. Satversmes tiesas

2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 10.2.

punktu). Ievērojot administratora pienākumu apjomu, ir

nepieciešams, lai viņam būtu atbilstoša kvalifikācija, zināšanas

un pieredze. Tas nodrošina ne vien maksātnespējas procesa

netraucētu norisi, bet arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas

regulējuma efektivitātei. Tādējādi saīsinās maksātnespējas

procesa ilgums, samazinās šā procesa izmaksas un palielinās tā

ietvaros atgūto līdzekļu apmērs. Tas atbilst kreditoru,

parādnieka un valsts interesēm, kā arī veicina šo interešu

sabalansēšanu.

Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis

ir citu personu tiesību aizsardzība.