2. pants
nosaka, ka likums attiecas uz personām, kuru

dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

3.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi

izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā

persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu

nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un

kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Bez tam atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.pantā

noteiktajam PMLP nav tiesību anulēt ziņas par personas deklarēto

dzīvesvietu, un Pārvalde to arī nedarīja. Deklarējot jaunu

dzīvesvietu Latvijā, ziņas par

iepriekšējo adresi Reģistrā netiek anulētas, bet tiek

aizstātas ar

ziņām par jauno dzīvesvietu. Līdz ar to, arī paziņojot par dzīvesvietu

ārvalstī, ziņas par iepriekšējo dzīvesvietu netiek anulētas, bet

aktualizētas

atbilstoši personas norādītajam.

PMLP rīkojās atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam un

Iedzīvotāju reģistra likuma 13.pantam, kurā noteikts, ja kādas no

Reģistrā iekļautajām ziņām tiek grozītas, jaunās ziņas

ierakstāmas, neiznīcinot iepriekšējās.

Izvērtējot minētās normas, Centrālā vēlēšanu komisija secina,

ka normatīvie akti neparedz risinājumu iesniedzēja situācijā vai

līdzīgās, kad persona plāno ilgāku laiku atrasties ārvalstīs

(ceļošana, studijas, ilgstošs komandējums), bet bez nodoma tur

apmesties uz dzīvi. Līdz ar to, ja iesniedzējs nebūtu pildījis

Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otrajā daļā noteikto un

nepaziņotu PMLP adresi ārvalstīs, tad tiesības kandidēt nebūtu

apšaubāmas. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā šajā situācijā

nav pietiekama pamata uzskatīt, ka būtu sarauta iesniedzēja

saikne ar pašvaldību. Tieši un nepārprotami saiknes zudumu ar

pašvaldību var pierādīt deklarēšanās fakts Latvijā citā

pašvaldībā, bet ne paziņošana par adresi ārvalstī.

Administratīvā procesa likuma 13.pants nosaka, ka labumam, ko

sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir

jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu

ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko

interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu

sabiedrības labumu.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Administratīvā procesa

likuma 13.pantā minētā samērīguma principa piemērošanas joma

neaprobežojas tikai ar lietderības apsvērumu izdarīšanu rīcības

brīvības gadījumos, samērīguma princips kā no Latvijas Republikas

Satversmes 1.panta izrietošs konstitucionālā ranga princips

piemērojams arī obligātā administratīvā akta gadījumā. Satversmes

tiesa ir norādījusi, ka tiesību piemērotājam tiesisko seku

samērīgums ir jāapsver ikviena administratīvā akta izdošanas

gadījumā un jāizvēlas sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi -

taisnīgumu.

Obligātā administratīvā akta izdošanas gadījumā valsts

pārvaldes iestādei nav atļauts apsvērt tā izdošanas un satura

lietderību. Tomēr minētajā tiesību normā nav ietverts aizliegums

iestādei ievērot samērīguma principu, un, pieņemot lēmumu

konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās, iestādei ir pienākums

to samērot ar cilvēktiesībām.

Netipiskajos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no

likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas. Tomēr šādai atkāpei

ir jābūt pamatotai ar īpašiem, uzrādāmiem un pārliecinošiem

argumentiem. Viens no šādiem gadījumiem varētu būt samērīguma

pārbaude tad, ja ar obligāto administratīvo aktu tiek ierobežotas

personas pamattiesības (skat. Satversmes tiesas 2007.gada

28.februāra lēmumu lietā Nr.2006-41-01, 13.-15.punkts).

Konkrētajā tiesiskajā situācijā aizliegums iesniedzējam

īstenot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā noteiktās

pamattiesības, proti, kandidēt Mālpils novada domes vēlēšanās,

nebūtu samērīgs.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar Republikas pilsētas

domes un novada domes vēlēšanu likuma 22.1 pantu

Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

Atcelt Mālpils novada vēlēšanu komisijas 2017.gada 2.maija

lēmumu (sēdes protokols Nr.7, §1) par D.P. svītrošanu no vēlētāju

apvienības "Mūsu Mālpils" kandidātu saraksta Mālpils

novada domes 2017.gada 3.jūnija vēlēšanām.

Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var

pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā,

LV 1007.

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

R.Eglājs