9. pants

Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" un nosūtīt Mārupes novada domes priekšsēdētājam.

Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

1 Z. Pumpure-Prāmniece. Kā labojamas kļūdas

ārējos normatīvajos aktos. Žurnāls "Jurista Vārds",

2010. gada 20. jūlijs Nr. 29 (624).

2 Noteikumu Nr. 628 91. punkts - Pašvaldības dome

ar saistošajiem noteikumiem apstiprina teritorijas plānojuma

vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumus un grafisko daļu - funkcionālo zonējumu, teritorijas

ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas

pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un

objektiem.

3 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_15872,

Izstrādes vadītājas pamatojums redakcionālu kļūdu labošanai

17.09.2019.

4 Apbūves noteikumu 7.21., 7.24. apakšpunkts, 16.

punkts, 41.5., 42.6. apakšpunkts, 60. punkts, 151.1.

apakšpunkts, 188., 190., 322., 349., 532., 541., 618., 624.,

681., 715., 861. un 862. punkts.

5 Apbūves noteikumu 7.9., 7.15., 7.19., 7.28.

apakšpunkts; 33., 36. punkts, 41.4., 42.1.1., 43.2.

apakšpunkts, 46., 82., 83., 84., 86., 97., 132. punkts, 170.4.

apakšpunkts, 175., 176., 177., 382., 401., 481., 482. un 483.

punkts.

6 Publiskajai apspriešanai nodotajā pilnveidotajā

redakcijā bija 11 pielikumi, apstiprinātajā redakcijā -

atbilstoši satura rādītājam - 12. pielikumi (faktiski

pievienoti ir tikai 10 pielikumi); daļa pielikumu ir aizstāti

ar pilnīgi jauniem. Lietotājam ir apgrūtināta apbūves noteikumu

pielikumu izmantošana, jo satura rādītājā nav doti šo pielikumu

nosaukumi.

7 Piemēram, apbūves noteikumu 7.12., 7.13., 7.23.

un 7.27. apakšpunkts ir pretrunā Būvniecības likumam, Ministru

kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 340

"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15

"Dzīvojamās ēkas"", Ministru kabineta 2018. gada

12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas

noteikumi"

8 Piemēram, apbūves lietotā termina

"rekonstrukcija" vietā lietojams termins

"pārbūve", termina "būvprojekts" vietā

lietojams termins "būvniecības ieceres

dokumentācija", termina "inventarizācija lieta"

vietā jālieto termins "kadastrālās uzmērīšanas

lieta", u.tml.

9 Piemēram, apbūves noteikumu 29.2. apakšpunkts

noteic, ka ceļa servitūta minimālais platums ir 6 metri,

savukārt apbūves noteikumu 156. punktā tiek noteikts

aprobežojums būvju izvietošanai gar servitūta ceļiem - apbūves

līnija 10 robežas m no ceļa ass vai 8 m no servitūta robežas,

ja ceļš nav izbūvēts, vai 8 m no piebraucamā ceļa robežas.

10 Latvijas Republikas Civillikuma 1130. pants.

Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma

tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai

personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.

Latvijas Republikas Civillikuma 1231. pants. Servitūtu var

nodibināt ar likumu, ar tiesas spriedumu, ar līgumu vai

testamentu.

Latvijas Republikas Civillikuma 1235. pants. No servitūta

izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.

i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai

pēc servitūta ierakstīšanas zemes grāmatās; līdz tam laikam

viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras

ierakstīšanu zemesgrāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien

izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi. Tātad

ceļa servitūta nodibināšana ir iesaistīto pušu savstarpēja

vienošanās, un ceļa servitūta ceļa platumu nosaka pusēm

vienojoties, vai arī to nosaka tiesa.

Latvijas Republikas Civillikuma 1158. pants. Ja nodibinot ceļa

servitūtu nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt

vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamam ceļam vismaz četri ar

pusi metrus platam.

Latvijas Republikas Civillikuma 1132. pants. Ja rodas šaubas

par servitūta apmēru, tas arvien pieņemams vismazākā

apmērā.

No tā izriet, ka normatīvajos aktos pašvaldībām nav dots

deleģējums teritorijas plānošanas dokumentos noteikt ceļu

servitūtus, to platumus vai citus nosacījumus un aprobežojumus

saistībā ar servitūtiem.

11 Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 1.

punkts noteic, ka aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem

pilsētās un ciemos nosaka kā sarkano līniju (esoša vai

projektēta ielas robeža).

12 Likuma 3. panta 5. punkts. Atklātības princips

- teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē

iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu

pieņemšanas atklātumu.

Likuma 4. panta pirmā daļa - teritorijas attīstību plāno,

iesaistot sabiedrību. Plānošanas līmenim atbilstošai

institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu

pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli

un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas

attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu

informāciju.

Noteikumu Nr. 628 2.2. apakšpunkts - izstrādes vadītāja

pienākums ir nodrošināt sabiedrības informēšanu un līdzdalību

plānošanas dokumentu izstrādē.

Noteikumu Nr. 628 90. punkts - Ja tiek pieņemts šo noteikumu

88.2. apakšpunktā minētais lēmums (pilnveidot teritorijas

plānojuma redakciju), pašvaldība sagatavo teritorijas plānojuma

pilnveidoto redakciju un virza to apstiprināšanai šo noteikumu

82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. punktā noteiktajā kārtībā.

Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidotās

redakcijas publiskās apspriešanas termiņš nav īsāks par trijām

nedēļām.

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs J. Pūce