6. pants

1. Saskaņā ar nacionālajiem likumiem un noteikumiem vai kā savādāk pamatojoties uz valstī piemērojamo praksi, sievietēm, kas atrodas atvaļinājumā saskaņā ar šīs konvencijas 4. un 5. pantu, tiek maksāts naudas pabalsts.

2. Naudas pabalsti tiek noteikti tādā apmērā, lai sieviete spētu uzturēt sevi un bērnu atbilstošā veselība stāvoklī un pienācīgos dzīves apstākļos.

3. Gadījumā, ja saskaņā ar nacionālajiem likumiem vai piemērojamo praksi konvencijas 4.pantā minētais naudas pabalsts tiek aprēķināts balstoties uz iepriekšējiem ienākumiem, šāds pabalsts nedrīkst būt mazāks par summu, kas atbilst divām trešdaļām no sievietes iepriekšējiem ienākumiem vai ienākumiem, kas tiek ņemti vērā pabalstu aprēķināšanas mērķim.

4. Gadījumā, ja saskaņā ar nacionālajiem likumiem vai piemērojamo praksi, naudas pabalsta aprēķināšanai, kas tiek izmaksāts atvaļinājuma gadījumā saskaņā ar 4.pantu, tiek izmantotas citas metodes, šāda pabalsta apjomam jābūt pielīdzināmam vidējai summai saskaņā ar iepriekšējās panta daļas noteikumiem.

5. Katra dalībvalsts garantē, ka lielākā daļa sieviešu, kurām piemērojami šīs Konvencijas noteikumi, atbilst minētajiem naudas pabalstu piemērošanas noteikumiem.

6. Gadījumā, ja sieviete neatbilst šiem naudas pabalsta saņemšanas noteikumiem saskaņā ar nacionālajiem likumiem un noteikumiem vai kā savādāk saskaņā valstī piemērojamo praksi, sievietei ir tiesības saņemt atbilstošu pabalstu no sociālās palīdzības līdzekļiem, pēc tam, kad ir veikta pārbaude par šādas palīdzības nepieciešamību.

7. Saskaņā ar nacionālajiem likumiem un noteikumiem vai kā savādāk saskaņā valstī piemērojamo praksi, sievietei un bērnam tiek sniegts medicīniskais atbalsts. Šāds atbalsts ietver pirmsdzemdību, bērna dzimšanas un pēcdzemdību medicīnisko aprūpi, kā arī hospitalizāciju nepieciešamības gadījumā.

8. Lai aizsargātu sieviešu stāvokli darba tirgū, konvencijas 4. un 5.pantā minēto atvaļinājuma pabalstu piešķir izmantojot obligātās sociālās apdrošināšanas vai sabiedriskos līdzekļus, vai arī saskaņā ar nacionālajiem likumiem un piemērojamo praksi. Darba devējs nav personīgi atbildīgs par tiešiem šāda veida naudas pabalsta maksājumiem sievietei, kas ir nodarbināta pie minētā darba devēja, ja nav noslēgts darba devēja līgums par minēto, izņemot gadījumus, ja:

(a) to nosaka attiecīgās dalībvalsts likumi vai piemērojamā prakse pirms šīs Konvencijas ratificēšanas Starptautiskajā Darba Konferencē vai;

(b) par to vēlākā laika posmā nacionālajā līmenī ir vienojusies valsts valdība un darba devēju un darbinieku organizācijas.