13. pants
Slimības pabalsta izmaksas periods

(1) Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 10. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

(2) Slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas:

1) līdz darba nespējas 14. dienai, ja bērnu kopj mājās;

2) līdz darba nespējas 21. dienai, ja bērnu kopj arī stacionārā;

3) līdz darba nespējas 30. dienai, ja bērnu kopj traumas dēļ, kas saistīta ar kaulu lūzumu.

(21) Ja bērnam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās stacionārā, bet nav prognozējami nepārejoši smagi vai ļoti smagi veselības traucējumi un pēc ārstēšanās ir iespējama dzīves kvalitātes atjaunošanās, un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ārstu konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par ārstu konsilija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trim mēnešiem, bet kopā — ne ilgāks par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāks par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ārstu konsilijs izvērtē, vai nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne, un vienā reizē to nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Šajā gadījumā slimības pabalstu izmaksā ne ilgāk kā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(22) Slima bērna kopšanai, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu un par kuru piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts, slimības pabalstu piešķir un izmaksā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā gadījumā slimības pabalstu izmaksā ne ilgāk kā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(23) Ja šā panta 2.1 un 2.2 daļā minētajā gadījumā bērns ir sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, slimības pabalstu piešķir un izmaksā bērnam vai bērna vecākam atkarībā no viņu izvēles.

(3) Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, slimības pabalstu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc šā panta pirmajā daļā noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.

(4) Ja darba nespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas, slimības pabalstu par nepārtrauktu darba nespēju turpina izmaksāt 30 kalendārās dienas no dienas, kad persona zaudējusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu gadījumos, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā personai vienlaikus ir tiesības gan uz slimības pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu, tad šajā laikā izmaksā tikai slimības pabalstu.

(6) Slimības pabalsts par slima bērna kopšanu izmaksājams saskaņā ar šā panta otro, 2.1 un 2.2 daļu neatkarīgi no saslimšanas cēloņa un no tā, vai bērnu visā slimošanas laikā kopj viena persona vai vairākas personas.

21

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 02.12.2004., 04.12.2008., 16.06.2009., 23.11.2016., 12.12.2019. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022. Sk. pārejas noteikumu 62. punktu)