10. pants

Informācija par 2007.gadā

veiktajiem pasākumiem, piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem,

to izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem:

10.1. finansējuma izlietojums

sadalījumā pa pasākumiem:

Nr.

p.k.

Pasākums

Uzdevumi

Rezultatīvie rādītāji

Finansējums (Ls)

valsts budžets

Eiropas Savienības

finansējums

10.1.1.

Sistemātiskais (pirmā līmeņa)

meža monitorings

Novērtēt koku vainagu stāvokli

un koku bojājumus

349

(paraug­laukumi)

14 000

-

10.1.2.

Intensīvais (otrā līmeņa) meža

monitorings

Novērtēt koku vainagu stāvokli,

skuju ķīmisko sastāvu, augsnes ūdens ķīmisko sastāvu,

nokrišņu ķīmisko sastāvu

1

(paraug­laukums)

26 200

-

10.2. sasniegtie rezultāti:

10.2.1. sistemātiskā (pirmā

līmeņa) meža monitorings Latvijā tiek veikts kopš 1990.gada. Tas

nodrošina ikgadēju informāciju par koku veselības stāvokli -

defoliāciju (skuju vai lapu zudumu) un dehromāciju (skuju un lapu

krāsas izmaiņām), koku abiotiskiem un biotiskiem bojājumiem.

2007.gadā novērots, ka par nebojātiem un viegli bojātiem, kas

tiek uzskatīti par praktiski veseliem kokiem, atzīstami

83,8 % skuju koku un 88,2 % lapu koku. Kopumā valstī

būtiskas izmaiņas vidējā defoliācijas līmenī nav novērotas. Koki

ar paaugstinātu defoliāciju galvenokārt ir novēroti Kurzemē. Tur

priežu audzēs saglabājas mežu kaitēkļa - priežu rūsganās

zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) - radītie bojājumi,

bet egļu audzēs - mizgraužu (Ips tipogaphus) radītie

bojājumi. Egļu audzēs novēroti arī vēja un meža dzīvnieku

izraisīti koku bojājumi un koku inficēšanās ar trupi;

10.2.2. intensīvais (otrā līmeņa)

meža monitorings ir uzsākts 2004.gadā. 2007.gadā veikti koku

vainagu stāvokļa, skuju ķīmiskā sastāva, augsnes ūdens ķīmiskā

sastāva un nokrišņu ķīmiskā sastāva novērtējumi. Analizētas

rādītāju likumsakarības pa sezonām, nokrišņu veidiem, pa augsnes

slāņiem (un tamlīdzīgi), kā arī salīdzinātas vērtību izmaiņas pa

gadiem, bet tendenču izvērtējumam novērojumu periods vēl ir par

īsu un secinājumi par gaisa piesārņojuma un citu faktoru ietekmi

uz meža ekosistēmu šobrīd vēl nav izdarāmi. Salīdzināti atsevišķi

rādītāji ar kaimiņvalstīm un citām Eiropas valstīm, un, piemēram,

priežu skuju ķīmiskajā sastāvā konstatētas būtiskas atšķirības

atsevišķu ķīmisko vielu (N, S, Na, Mn un Fe) koncentrācijā.

Zemkopības ministra vietā -

izglītības un zinātnes ministre T.Koķe