2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. 2011.gada 1.martā Valsts meža dienestā atbilstoši

Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806

"Meža zemes transformācijas noteikumi" 20. un

21.punktam ir saņemts iesniegums ar lūgumu atļaut transformēt

meža zemi 0,1342 ha kopplatībā Bākas ielā 62, Mērsragā, Mērsraga

pagastā, Rojas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8878

003 0061) (turpmāk - nekustamais īpašums). Lai nodrošinātu

Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu Latvijā atbilstoši

tehniskajām prasībām, minētā nekustamā īpašuma teritorijā

paredzēta valsts aizsardzības būves - tehniskās novērošanas

punkta - būvniecība;

2.2. meža zeme, kuras transformācija ierosināta (zemes

vienības kadastra apzīmējums 88780031074), - 1.kvartāla

4.nogabala daļa 0,0316 ha platībā un 5.nogabals 0,1026 ha platībā

- ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu

aizsargjoslā;

2.3. transformējamajā platībā ir nepieciešama koku

ciršana - cērtama viena priede (0,27 kubikmetri) un viena kļava

(0,31 kubikmetrs);

2.4. ar Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2010.gada

21.aprīļa lēmumu Mērsraga pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr.100000475346 uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas īpašuma

tiesības valstij Aizsardzības ministrijas personā;

2.5. saskaņā ar likuma "Par Rojas novada sadalīšanu

un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu" 1.pantu pēc

Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanas no

jauna izveidots Rojas novads un Mērsraga novads;

2.6. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto

daļu, ja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslā paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un

inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu

aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta

ikreizēju rīkojumu;

2.7. ar 2011.gada 11.oktobra lēmumu Mērsraga novada dome

ir apstiprinājusi Mērsraga novada teritorijas plānojumu

2011.-2023.gadam un pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.23/2011

"Mērsraga novada teritorijas plānojums

2011.-2023.gadam";

2.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra

noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi"

4.punktu transformācija atļauta šo noteikumu 3.punktā minēto

darbību veikšanai (tajā skaitā ēku, būvju un infrastruktūras

objektu būvniecībai), ievērojot normatīvajos aktos par dabas un

vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus, kā arī saskaņā ar

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu;

2.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra

noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi"

23.punktu republikas pilsētas, novada vai apriņķa domes atzinums

par transformācijas pamatotību un iesniegumā norādītās plānotās

darbības un nekustamā īpašuma plānotā lietošanas mērķa atbilstību

pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai (plānotajai)

teritorijas izmantošanai un detālplānojumam nav nepieciešams, ja

Ministru kabinets izdevis rīkojumu saskaņā ar

Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto

daļu;

2.10. Ministru kabinets 2011.gada 21.oktobrī saskaņā ar

Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu izdevis rīkojumu Nr.554

"Par tehniskās novērošanas punkta būvniecību Mērsragā,

Mērsraga novadā";

2.11. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās

daļas 2.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru

kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes

transformāciju;

2.12. saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra

noteikumu Nr.1418 "Valsts aizsardzības militāro objektu un

iepirkumu centra nolikums" 2.1. un 2.2.apakšpunktu

Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu, tajā

skaitā valsts militārās aizsardzības objektu, apsaimniekošana, kā

arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības

organizēšana ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu

centra funkcijas;

2.13. Jūras novērošanas sistēmas projekta īstenošanu

Aizsardzības ministrija nodrošina atbilstoši piešķirtajiem valsts

budžeta līdzekļiem;

2.14. sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte

I.Rēriha 2010.gada 14.novembra atzinumā par Rojas novada Mērsraga

pagasta zemesgabala "Bākas iela 62" (zemes kadastra

Nr.88780030061) bioloģisko izpēti norāda, ka, ņemot vērā augu

sugu un biotopu aizsardzību, meža zemes transformācija un apbūve

ir pieļaujama biotopu kartē atzīmētajā aizsargājamā biotopa daļā,

kur ir zemāka bioloģiskā kvalitāte;

2.15. saskaņā ar Valsts vides dienesta Ventspils

reģionālās vides pārvaldes 2011.gada 12.janvāra ietekmes uz vidi

sākotnējo izvērtējumu Nr.VE11SI1 meža zemes transformācija un

tehniskās novērošanas punkta būvniecība plānota atbilstoši sugu

un biotopu aizsardzības jomas ekspertes I.Rērihas 2010.gada

14.novembra atzinumā minētajām rekomendācijām un paredzētā

tehniskās novērošanas punkta būvniecība neatstās būtisku un

neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu;

2.16. Vides pārraudzības valsts birojs 2011.gada

31.janvārī pieņēma lēmumu (Nr.23 "Par ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūras nepiemērošanu") nepiemērot

ierosinātajai darbībai - novērošanas stacijas būvniecībai

nekustamā īpašuma teritorijā - ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūru;

2.17. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides

pārvalde 2011.gada 2.februārī izdeva tehniskos noteikumus

Nr.VE11TN9 tehniskās novērošanas punkta būvniecībai nekustamajā

īpašumā;

2.18. ņemot vērā, ka tehniskās novērošanas punktu

paredzēts būvēt uz zemesgabala (zemes vienības kadastra

apzīmējums 88780031074), kas tieši piegulst zemesgabalam (zemes

vienības kadastra apzīmējums 88780030730), uz kura atrodas valsts

nozīmes industriālais piemineklis "Mērsraga bākas

tornis" (valsts aizsardzības Nr.8566), un plānotā būve

atrodas valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības zonā,

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar 2010.gada

2.novembra vēstuli Nr.12/2800 izdeva īpašos noteikumus un noteica

objektam "Tehniskās novērošanas punkts" Mērsragā

kultūras pieminekļu aizsardzības prasības;

2.19. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa

noteikumu Nr.236 "Aizsardzības ministrijas nolikums"

4.4.1 apakšpunktu Aizsardzības ministrijas funkcija ir

plānot Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa un ilgtermiņa spēju

attīstību, tajā skaitā infrastruktūru, personālu, finanses un

nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, savukārt

saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.panta pirmās daļas

1.punktu Nacionālo bruņoto spēku uzdevums ir valsts jūras

akvatorijas un gaisa telpas kontrole, aizsardzība un

neaizskaramības nodrošināšana;

2.20. pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada

11.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.21 56.§) "Par

iepirkuma "Jūras novērošanas sistēmas izveide un

uzturēšana" veikšanu ar Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma un piegādes

aģentūras starpniecību", Aizsardzības ministrija 2006.gada

30.maijā noslēdza līgumu ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas

(NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru par Latvijas Jūras

novērošanas sistēmas ieviešanu. 2007.gada 20.augustā minētais

līgums papildināts, noslēdzot papildu vienošanos par turpmāku

Jūras novērošanas sistēmas ieviešanas norisi, tai skaitā

finansēšanas apmēru un kārtību. Pamatojoties uz Ministru kabineta

2011.gada 22.jūnija rīkojumu Nr.263 "Par Jūras novērošanas

sistēmas projekta ieviešanas termiņa pagarināšanu",

Aizsardzības ministrija noslēdza ar Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas (NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru papildu

vienošanos par Jūras novērošanas sistēmas ieviešanas termiņa

pagarināšanu un izdevumu palielināšanu;

2.21. saskaņā ar Nacionālās drošības likuma

22.2 panta pirmo daļu Jūras novērošanas sistēmas

tehniskās novērošanas punkti uzskatāmi par kritisko

infrastruktūru, kura ir būtiska svarīgu sabiedrības funkciju

īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības,

ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai, un tās

iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts

funkciju īstenošanu. Jūras novērošanas sistēmai kā kritiskajai

infrastruktūrai ir būtiska nozīme valsts drošības un aizsardzības

nodrošināšanā, pildot gan valsts civilās funkcijas (piemēram,

krasta apsardze, cilvēku meklēšana un glābšana uz jūras, vides

aizsardzība, katastrofu likvidācija uz jūras), gan militārās

funkcijas (teritoriālo ūdeņu novērošana un citi militārie

uzdevumi);

2.22. tehniskās novērošanas punkta būvniecība nekustamā

īpašuma teritorijā ir nepieciešama, lai netiktu apdraudēta valsts

aizsardzības stratēģiskā pamatprincipa īstenošana - dalība

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) aizsardzības

sistēmā - un Jūras novērošanas sistēmas pilnvērtīga

funkcionēšana, kas nav iespējama bez pilna piekrastes pārklājuma

tehniskās novērošanas punktu darbības;

2.23. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Saskaņā ar šā rīkojuma

2.14.apakšpunktā minēto atzinumu tehniskās novērošanas punkta

būvniecība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz

apkārtējo vidi un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu

aizsargjoslu;

2.24. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās

daļas 2.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru

kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes transformāciju, līdz

ar to par meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā var

lemt tikai Ministru kabinets. Ja netiks atļauta meža zemes

transformācija tehniskās novērošanas punkta būvniecībai nekustamā

īpašuma teritorijā, valstij tiks radītas papildu izmaksas, jo būs

jāizvērtē cita būvniecības vieta, kā arī jāpagarina starp

Aizsardzības ministriju un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas

(NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru noslēgtais līgums par

Latvijas Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu. Turklāt saskaņā ar

Ministru kabineta 2011.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.554 "Par

tehniskās novērošanas punkta būvniecību Mērsragā, Mērsraga

novadā" Aizsardzības ministrijai atļauts normatīvajos aktos

par būvniecību noteiktajā kārtībā veikt valsts nozīmes

infrastruktūras objekta - tehniskās novērošanas punkta -

būvniecību nekustamajā īpašumā.