2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. 2010.gada 29.decembrī Valsts meža dienestā

atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu

Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 20. un

21.punktam ir saņemts iesniegums ar lūgumu atļaut Aizsardzības

ministrijas valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā Dzintara

ielā 63, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 0100 109 0084) (turpmāk - nekustamais

īpašums), transformēt meža zemi 0,3079 ha kopplatībā. Lai

nodrošinātu militārā objekta - Nacionālo bruņoto spēku

Speciālo uzdevumu vienības - darbību, minētā nekustamā īpašuma

teritorijā paredzēta ārējā žoga atjaunošana un

būvniecība;

2.2. daļa no meža zemes, kuras transformāciju ierosina,

- 1.kvartāla 1.nogabala daļa 0,0278 ha platībā - ietilpst

Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

2.3. nekustamais īpašums atrodas dabas parka

"Piejūra" teritorijā;

2.4. transformējamajā platībā koku ciršana nav

nepieciešama, tāpēc plānotā darbība neradīs negatīvu ietekmi uz

oglekļa sekvestrāciju;

2.5. finansējums ārējā žoga būvniecībai paredzēts

valsts budžeta apakšprogrammā 22.12.00 "Nacionālo bruņoto

spēku uzturēšana";

2.6. ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša

2000.gada 9.marta lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr.23420 uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas īpašuma tiesības

valstij Aizsardzības ministrijas personā;

2.7. pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likuma

4.pantu, nekustamajā īpašumā ir izvietota Nacionālo bruņoto spēku

Speciālo uzdevumu vienība;

2.8. Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt

Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās

iedzīvotājus no agresijas. Lai sasniegtu minētos mērķus,

Nacionālie bruņotie spēki veic Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.

un 6.1 pantā noteiktos uzdevumus;

2.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra

noteikumu Nr.1418 "Valsts aizsardzības militāro objektu un

iepirkumu centra nolikums" 2.1. un 2.2.apakšpunktu nekustamā

īpašuma, tai skaitā valsts militārās aizsardzības objektu,

apsaimniekošana, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu

būvniecības organizēšana ir Valsts aizsardzības militāro objektu

un iepirkumu centra funkcijas;

2.10. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada

28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas

noteikumi" 4.punktu transformācija atļauta šo noteikumu

3.punktā minēto darbību veikšanai, ievērojot normatīvajos aktos

par dabas un vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus, kā arī

saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Savukārt

minēto noteikumu 3.1.apakšpunkts nosaka, ka transformāciju veic,

ja tas nepieciešams ēku un būvju, tai skaitā infrastruktūras

objektu, būvniecībai;

2.11. nožogojuma būvprojekts ir izstrādāts

2009.gadā, un tas ir saskaņots un akceptēts Rīgas pilsētas

būvvaldē;

2.12. ņemot vērā Valsts vides dienesta Lielrīgas

reģionālās vides pārvaldes 2009.gada 21.janvāra sākotnējā

ietekmes uz vidi izvērtējumā minēto, ka Nacionālo bruņoto spēku

teritorijas iežogošana nav pretrunā ar dabas parka

"Piejūra" izveidošanas kritērijiem, paredzētās darbības

teritorijā neatrodas īpaši aizsargājami biotopi un tehnisko

noteikumu sagatavošana un ievērošana ļaus samazināt paredzētās

darbības ietekmi uz vidi līdz minimumam, Vides pārraudzības

valsts birojs 2009.gada 5.februārī pieņēma lēmumu (Nr.61

"Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras

nepiemērošanu") nepiemērot ierosinātajai darbībai -

Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības ārējā žoga

būvniecība nekustamā īpašuma teritorijā - ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūru. Līdz ar to meža zemes transformācija ārējā

žoga atjaunošanai un būvniecībai ap valsts aizsardzības objektu

nav pretrunā ar Rīgas jūras līča piekrastes aizsardzības

aizsargjoslas noteikšanas mērķi un vides aizsardzības principiem,

un tās ietekme uz vidi būs minimāla;

2.13. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2009.gadā ir

izsniegusi tehniskos noteikumus Nr.RI 09 TN NBS Speciālo uzdevumu

vienības ārējā žoga izbūvei;

2.14. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada

28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas

noteikumi" 23.punktu Rīgas domes Pilsētas attīstības

departaments 2011.gada 25.janvārī sniedza atzinumu par meža zemes

Dzintara ielā 63, Rīgā, transformācijas pamatotību. 2011.gada

9.decembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sniedza

precizētu atzinumu par meža zemes transformācijas iesniegumā

norādītās plānotās darbības un nekustamā īpašuma plānotā

lietošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma

atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai un

detālplānojumam. Minētajā atzinumā norādīts, ka:

2.14.1. saskaņā ar Rīgas domes 2005.gada 20.decembra

saistošo noteikumu Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi" (turpmāk - Rīgas teritorijas izmantošanas

un apbūves noteikumi) 15.pielikumu "Teritorijas plānotā

(atļautā) izmantošana" nekustamais īpašums daļēji atrodas

apstādījumu un dabas teritorijā (dažādu funkciju, it īpaši

ekoloģisko, rekreācijas un pilsētas tēla veidošanas funkciju

nodrošināšanai saglabātas vai speciāli izveidotas, ar augiem

apaugušas vai apaudzētas teritorijas (atļautā izmantošana

atbilstoši minēto noteikumu 6.9.apakšnodaļai)) un publiskās

apbūves teritorijā ar apstādījumiem (apbūves teritorija ar

palielinātu apstādījumu īpatsvaru, kur primārā izmantošana ir

sabiedrisku, izglītības, kultūras, zinātnes, ārstniecības,

sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāžu un sporta būvju

būvniecība (atļautā izmantošana atbilstoši minēto noteikumu

6.10.apakšnodaļai, kā arī 526.1. un

526.2.apakšpunktam));

2.14.2. saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumu 2.114.apakšpunktu žogs - būve, kas pilda

norobežošanas funkcijas, - ir atļautā izmantošana visos

teritorijas izmantošanas veidos, tai skaitā apstādījumu un dabas

teritorijā, kā arī publiskās apbūves teritorijā ar apstādījumiem,

līdz ar to plānotā darbība - ārējā žoga atjaunošana un būvniecība

nekustamā īpašuma teritorijā - atbilst teritorijas

plānotajai (atļautajai) izmantošanai;

2.14.3. uz nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemesgabala

atrodas meža zeme 13,62 ha platībā un 0,3079 ha (1.kvartāla 1.,

4., 7., 11., 17., 19. un 20.nogabalā) paredzēts transformēt par

apbūves zemi ārējā žoga izbūvei. Tā kā transformējamā meža zeme

daļēji ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

krasta kāpu aizsargjoslā (1.kvartāla 1.nogabals 0,0278 ha

platībā), teritorijas atļautā izmantošana pieļaujama, ievērojot

Aizsargjoslu likuma 36.pantā minētos aprobežojumus un Valsts

vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tehniskos

noteikumus;

2.14.4. izvērtējot Rīgas teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumu 10.punktu, 13.5.apakšpunktu, 361. un

362.punktu, 517.1. un 524.2.3.apakšpunktu un 1.pielikuma

publiskās infrastruktūras iedalījumu (1.2.apakšgrupa - sakaru

objekti), secināms, ka plānotā darbība - ārējā žoga atjaunošana

un būvniecība nekustamā īpašuma teritorijā un ar to saistītā meža

zemes transformācija - atbilst pašvaldības teritorijas

plānotajai (atļautajai) izmantošanai;

2.14.5. saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumu 589.2.apakšpunktu pirms zemesgabalu

sadalīšanas, apvienošanas vai jaunas būvniecības uzsākšanas

detālplānojumu izstrādā teritorijām, kas minētas noteikumu

12.pielikumā un norādītas plānojuma grafiskās daļas plānā

"Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu izmantošanas

aprobežojumi" (17.pielikums) (ar dzeltenmelni svītrotu

līniju). Nekustamais īpašums nav iekļauts to teritoriju sarakstā,

kurām saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumu 12.pielikumu izstrādājami detālplānojumi. Ievērojot

minēto, plānotā darbība nekustamā īpašuma teritorijā atbilst

plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai un nav

nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, lai transformētu meža

zemi;

2.15. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot meža zemes

transformācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē dabas

parka "Piejūra" aizsardzību un izmantošanu, kā arī

ievērojot Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu

Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi"

24.punktu, 2011.gada 4.augustā ir sniegusi pozitīvu atzinumu

(Nr.K-2-07/250 "Par meža zemes transformāciju Dzintara ielā

63, Rīgā") par meža zemes transformāciju Dzintara ielā 63,

Rīgā, 0,3079 ha platībā, lai to izmantotu apbūvei, un

transformācijas atbilstību to normatīvo aktu prasībām, kuri

regulē dabas parka "Piejūra" aizsardzību un

izmantošanu;

2.16. dabas parka "Piejūra"

individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī

funkcionālo zonējumu reglamentē Ministru kabineta 2006.gada

14.marta noteikumi Nr.204 "Dabas parka "Piejūra"

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

(turpmāk - noteikumi Nr.204). Saskaņā ar šo noteikumu

3.punktu un 1. un 2.pielikumu transformācijai paredzētā

teritorija ietilpst dabas parka neitrālajā zonā (11.nogabals,

daļēji 7. un 19.nogabals) un dabas parka zonā (1., 4., 17.,

20.nogabals un daļēji 7. un 19.nogabals). Saskaņā ar noteikumu

Nr.204 18.6.apakšpunktu dabas lieguma un dabas parka zonā

aizliegts veikt zemes transformāciju, izņemot, ja tas

nepieciešams noteikumu 12.11.apakšpunktā minēto pasākumu

īstenošanai vai jaunu inženierkomunikāciju būvniecībai atbilstoši

pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar noteikumu

Nr.204 31.punktu ierobežojumi, kas minēti noteikumu

12.11.apakšpunktā, 16.punktā un 18.6.apakšpunktā, netiek

piemēroti valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamo

objektu būvniecībai Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos

nekustamajos īpašumos;

2.17. saskaņā ar Nacionālās drošības likuma

22.2 panta pirmo un sesto daļu un Ministru kabineta

2010.gada 1.jūnija noteikumu Nr.496 "Kritiskās

infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras,

apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas

kārtība" 36.punktu nekustamais īpašums ir uzskatāms par

kritisko infrastruktūru, kura ir būtiska svarīgu sabiedrības

funkciju īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības,

drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai, un

tās iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts

funkciju īstenošanu. Kritiskās

infrastruktūras objektu darbība ir vērsta uz drošības pasākumu

īstenošanu tās teritorijā;

2.18. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 23.1

panta pirmās daļas 2.punktu aizsargjosla ap valsts aizsardzības

objektiem tiek noteikta, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta

valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.

Saskaņā ar šā panta trešo daļu to valsts aizsardzības objektu

sarakstu, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas, un aizsargjoslas

platumu ap katru valsts aizsardzības objektu nosaka Ministru

kabinets. Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu,

ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai

valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta

ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai

nepieciešamos darbus;

2.19. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Aizsargjoslu likuma

36.panta pirmā daļa nosaka aprobežojumus visā Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt 36.panta otrā

daļa papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem

aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un

būves un paplašināt esošās, pieļaujot izņēmuma gadījumus.

Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 1.punkta "a"

apakšpunkts nosaka, ka, saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides

dienesta reģionālo vides pārvaldi, atbilstoši vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumam krasta kāpu aizsargjoslā un

pludmalē var renovēt vai restaurēt esošas ēkas un būves. Saskaņā

ar Aizsargjoslu likuma 36.panta 2.1 daļas 1.punktu

esošas ēkas un būves tiek renovētas vai restaurētas, ja veikts

paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un

saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma

ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi.

Aizsargjoslu likuma 36.panta trešā un ceturtā daļa papildus

iepriekš minētajiem aprobežojumiem nosaka aprobežojumus krasta

kāpu aizsargjoslā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta

ceturtās daļas 2.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez

Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes

transformāciju.