2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. 2011.gada 29.novembrī Valsts meža dienestā

atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu

Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 20. un

21.punktam ir saņemts iesniegums ar lūgumu atļaut Engures novada

pašvaldības īpašumā "Kuplā priede", Ragaciemā,

Lapmežciema pagastā, Engures novadā (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 9066 001 0604, kopējā platība 0,88 ha) (turpmāk -

nekustamais īpašums), transformēt meža zemi 0,2212 ha kopplatībā.

Lai nodrošinātu Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu Latvijā

atbilstoši tehniskajām prasībām, minētā nekustamā īpašuma

teritorijā paredzēta autostāvvietas rekonstrukcija un valsts

aizsardzības būves - tehniskās novērošanas punkta -

būvniecība;

2.2. nekustamais īpašums, tajā skaitā meža zeme, kuras

transformāciju ierosina, - 1.kvartāla 2.nogabala daļa 0,2212 ha

platībā - ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu

aizsargjoslā, Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma

zonā;

2.3. transformējamajā platībā ir nepieciešama koku

ciršana. Saskaņā ar Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes

virsmežniecības 2011.gada 15.decembra aktu Nr.8628-2011-007

cērtami 46 bērzi (16 kubikmetri) un 42 priedes

(14,43 kubikmetri);

2.4. ar Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2011.gada

17.janvāra lēmumu Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr.100000486369 uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas īpašuma

tiesības Engures novada pašvaldībai;

2.5. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto

daļu, ja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslā paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un

inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu

aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta

ikreizēju rīkojumu;

2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra

noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi"

4.punktu transformācija atļauta šo noteikumu 3.punktā minēto

darbību veikšanai (tajā skaitā ēku, būvju un infrastruktūras

objektu būvniecībai), ievērojot normatīvajos aktos par dabas un

vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus, kā arī saskaņā ar

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu;

2.7. 2011.gada 16.novembrī autostāvvietas

rekonstrukcijas un tehniskās novērošanas torņa jaunbūves

būvprojekts skiču stadijā akceptēts Engures novada domes

būvvaldē;

2.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra

noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi"

23.punktu republikas pilsētas, novada vai apriņķa domes atzinums

par transformācijas pamatotību un par iesniegumā norādītās

plānotās darbības un plānotā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa

atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai

(plānotajai) teritorijas izmantošanai un detālplānojumam nav

nepieciešams, ja Ministru kabinets izdevis ikreizēju rīkojumu

saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta

septīto daļu;

2.9. Ministru kabinets 2011.gada 6.oktobrī saskaņā ar

Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu izdevis rīkojumu Nr.517

"Par tehniskās novērošanas punkta būvniecību Ragaciemā"

(rīkojums satur informāciju dienesta vajadzībām);

2.10. saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra

noteikumu Nr.1418 "Valsts aizsardzības militāro objektu un

iepirkumu centra nolikums" 2.1. un 2.2.apakšpunktu

Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu, tajā

skaitā valsts militārās aizsardzības objektu, apsaimniekošana, kā

arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības

organizēšana ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu

centra funkcijas;

2.11. Engures novada dome 2011.gada 15.jūlijā ir

pilnvarojusi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu

centru pārstāvēt Engures novada domi kā nekustamā īpašuma

īpašnieku Valsts meža dienestā, lai reģistrētu meža

inventarizācijas datus, pieprasītu un saņemtu meža zemes

transformācijas atļauju;

2.12. Engures novada domes būvvalde 2011.gada 8.decembrī

ir sniegusi pozitīvu atzinumu par meža zemes transformāciju

nekustamajā īpašumā, norādot, ka atbilstoši Engures novada

Lapmežciema pagasta teritorijas plānojumam (apstiprināts ar

Lapmežciema novada domes 2009.gada 5.jūnija saistošajiem

noteikumiem Nr.10 "Par Lapmežciema novada teritorijas

plānojuma (2009.-2020.) grafisko daļu un teritorijas izmantošanas

un apbūves noteikumiem" un pārapstiprināts ar Engures novada

domes 2009.gada 18.augusta saistošajiem noteikumiem Nr.4

"Par Engures novada teritorijas plānojumiem")

zemesgabalā "Kuplā priede" (kadastra apzīmējums 9066

001 0604) plānotā (atļautā) izmantošana ir "publiskas

apbūves teritorija" un pieļaujama meža zemes transformācija,

lai to izmantotu apbūvei;

2.13. Jūras novērošanas sistēmas projektu Aizsardzības

ministrija īsteno atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta

līdzekļiem;

2.14. mežu un virsāju, un jūras piekrastes eksperts

J.Greivulis 2011.gada 21.jūlija atzinumā par teritorijas

apsekošanu stāvlaukumā "Kuplā priede", Lapmežciema

pagastā, Engures novadā (zemes kadastra Nr.90660010604), norāda,

ka apsekojamajā teritorijā netika konstatētas īpaši aizsargājamas

sugas, kas minētas Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra

noteikumos Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu",

neliela daļa no teritorijas gar ziemeļu malu atbilst Latvijas

īpaši aizsargājamam biotopam - mežainas jūrmalas kāpas

(aizsargājamā biotopa platība apsekotajā teritorijā ir 0,1170

ha), teritorija uz austrumiem un rietumiem no stāvlaukuma

neatbilst aizsargājamiem biotopiem un teritorijā nav konstatēti

dabiskie meža biotopi;

2.15. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides

pārvaldes 2011.gada 15.novembra ietekmes uz vidi sākotnējā

izvērtējumā Nr.VE11SI0064 (turpmāk - izvērtējums) norādīts,

ka plānotās darbības vieta atrodas Eiropas nozīmes īpaši

aizsargājamā dabas teritorijā - Ķemeru nacionālā parka (Natura

2000) dabas lieguma zonā. Paredzētā darbība ir saistīta ar

meža zemes platību samazināšanu. Autostāvvietu ierīkošana (tajā

skaitā labiekārtotu atpūtas vietu ierīkošana) ir paredzēta arī

Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānā. Izvērtējumā

konstatēts, ka paredzētās darbības ietekmē palielināsies

antropogēnā slodze uz vidi, tajā skaitā krasta kāpu aizsargjoslu

un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Autostāvvietas

rekonstrukcija vērtējama pozitīvi no tāda viedokļa, ka tiks

labiekārtota vieta tūristu atpūtai un organizētai piekļuvei līdz

jūrai, līdz ar to antropogēnā slodze tiks regulēta, mazinot kāpu

izbradāšanu. Izvērtējumā secināts, ka meža zemes transformācijai

un autostāvvietas rekonstrukcijai, un tehniskās novērošanas

punkta būvniecībai ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams,

jo paredzētā darbība neatstās būtisku negatīvu ietekmi uz

apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu

aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Būvdarbu

laikā tiks pārveidota ainava, taču bioloģiskā daudzveidība

nesamazināsies un nemainīsies ekoloģiskā stabilitāte.

Transformējot meža zemi, galvenokārt tiek paredzēta mazvērtīgo

lapu koku (bērzu) izciršana, maksimāli saglabājot vērtīgākos

skuju kokus. Autostāvvietas rekonstrukcija nav pretrunā ar

Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 6.punktu, un Jūras

novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punkta izbūvi

iespējams īstenot saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto

daļu;

2.16. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides

pārvalde 2012.gada 23.janvārī ir izdevusi tehniskos noteikumus

Nr.VE12TN0008 autostāvlaukuma rekonstrukcijai un Jūras

novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punkta būvniecībai

nekustamajā īpašumā;

2.17. saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka likuma 7.panta

pirmo daļu dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku

darbības maz pārveidotas ekosistēmas, retu un izzūdošu sugu

atradnes un retus biotopu veidus, kā arī izstrādātos kūdras

karjerus un minerālūdeņu veidošanās procesus. Saskaņā ar šā panta

otro daļu dabas lieguma zonā ir aizliegta tāda saimnieciskā

darbība, kas traucē ekosistēmu dabisko attīstību, izņemot

nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas

noteikumos minētos gadījumus. Ķemeru nacionālā parka individuālo

aizsardzības un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta

2002.gada 18.jūnija noteikumi Nr.236 "Ķemeru nacionālā parka

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

(turpmāk - noteikumi Nr.236). Saskaņā ar noteikumu Nr.236

6.7.apakšpunktu Ķemeru nacionālā parka teritorijā bez

saskaņošanas ar parka administrāciju aizliegts veikt zemes

transformāciju. Saskaņā ar noteikumu Nr.236 7.2.apakšpunktu dabas

lieguma zonā aizliegts veikt zemes transformāciju ārpus parka

dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām;

2.18. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot meža zemes

transformācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē

Ķemeru nacionālā parka teritorijas aizsardzību un izmantošanu, kā

arī ievērojot Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu

Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi"

24.punktu, 2011.gada 15.decembrī ir sniegusi pozitīvu atzinumu

(Nr.K-2-07/449 "Par meža zemes transformāciju nekustamā

īpašumā "Kuplā priede", Lapmežciema pag., Engures

nov.") par meža zemes transformāciju 0,2212 ha platībā, lai

to izmantotu apbūvei, un norādījusi, ka meža zemes transformācija

nav pretrunā ar Ķemeru nacionālā parka lieguma zonas izveidošanas

mērķiem, jo tehniskā novērošanas punkta būvniecība nepieciešama

valsts aizsardzībai, savukārt autostāvvietas rekonstrukcija

uzlabos situāciju Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā,

samazinot antropogēno slodzi un koncentrējot to jau iepriekš

ietekmētā teritorijā;

2.19. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa

noteikumu Nr.236 "Aizsardzības ministrijas nolikums"

4.4.1 apakšpunktu Aizsardzības ministrijas funkcija ir

plānot Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa un ilgtermiņa spēju

attīstību, tajā skaitā infrastruktūru, personālu, finanses un

nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, savukārt

saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.panta pirmās daļas

1.punktu Nacionālo bruņoto spēku uzdevums ir valsts jūras

akvatorijas un gaisa telpas kontrole, aizsardzība un

neaizskaramības nodrošināšana;

2.20. pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada

11.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.21 56.§)

"Par iepirkuma "Jūras novērošanas sistēmas izveide un

uzturēšana" veikšanu ar Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma un piegādes

aģentūras starpniecību", Aizsardzības ministrija 2006.gada

30.maijā noslēdza līgumu ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas

(NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru par Jūras novērošanas

sistēmas ieviešanu. 2007.gada 20.augustā minētais līgums

papildināts, noslēdzot papildu vienošanos par turpmāku Jūras

novērošanas sistēmas ieviešanas norisi, tai skaitā finansēšanas

apmēru un kārtību. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2011.gada

22.jūnija rīkojumu Nr.263 "Par Jūras novērošanas sistēmas

projekta ieviešanas termiņa pagarināšanu", Aizsardzības

ministrija noslēdza ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas

(NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru papildu vienošanos par

Jūras novērošanas sistēmas ieviešanas termiņa pagarināšanu

un izdevumu palielināšanu;

2.21. saskaņā ar Nacionālās drošības likuma

22.2 panta pirmo daļu Jūras novērošanas sistēmas

tehniskās novērošanas punkti uzskatāmi par kritisko

infrastruktūru, kura ir būtiska svarīgu sabiedrības funkciju

īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības,

ekonomiskās un sociālās labklājības nodrošināšanai, un tās

iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts

funkciju īstenošanu. Jūras novērošanas sistēmai kā kritiskajai

infrastruktūrai ir būtiska nozīme valsts drošības un aizsardzības

nodrošināšanā, pildot gan valsts civilās funkcijas (piemēram,

krasta apsardze, cilvēku meklēšana un glābšana uz jūras, vides

aizsardzība, katastrofu likvidācija uz jūras), gan militārās

funkcijas (teritoriālo ūdeņu novērošana un citi militārie

uzdevumi);

2.22. tehniskās novērošanas punkta būvniecība nekustamā

īpašuma teritorijā ir nepieciešama, lai netiktu apdraudēta valsts

aizsardzības stratēģiskā pamatprincipa īstenošana - dalība

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) aizsardzības

sistēmā - un Jūras novērošanas sistēmas pilnvērtīga

funkcionēšana, kas nav iespējama, ja netiek nodrošināta pilna

piekrastes pārklājuma tehniskās novērošanas punktu

darbība;

2.23. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Aizsargjoslu likuma

36.panta pirmā daļa nosaka aprobežojumus visā Baltijas jūras

Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt 36.panta otrās

daļas 6.punkts papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem

aprobežojumiem aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt

jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad

tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas

staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas

labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība. Saskaņā ar šā

rīkojuma 2.15.apakšpunktā minēto izvērtējumu autostāvvietas

rekonstrukcija un valsts aizsardzības būves - tehniskās

novērošanas punkta - būvniecība nav pretrunā ar Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķi, kā arī ar vides

aizsardzības principiem un neatstās būtisku, neatgriezenisku

ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta

ceturtās daļas 2.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez

Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes

transformāciju.