Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

19. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pētniecība, attīstība un monitorings

1. Puses, ņemot vērā attiecīgos apstākļus un iespējas, cenšas

sadarboties, lai izstrādātu un uzlabotu

a) uzskaites attiecībā uz dzīvsudraba un dzīvsudraba

savienojumu izmantošanu, patēriņu un antropogēnām emisijām gaisā,

noplūdēm ūdenī un uz zemes;

b) dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu līmeņa modelēšanu un

ģeogrāfiski reprezentatīvu monitoringu attiecībā uz neaizsargātām

iedzīvotāju grupām un vides elementiem, tostarp biotiskām vidēm,

piemēram, zivīm, jūras zīdītājiem, jūras bruņurupučiem un

putniem, kā arī sadarbību atbilstošu un piemērotu paraugu vākšanā

un apmaiņā;

c) dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ietekmes novērtējumu

attiecībā uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi papildus ietekmes

novērtēšanai sociālajā, ekonomiskajā un kultūras jomā, it īpaši

attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

d) saskaņotas metodes, lai veiktu pasākumus, kas minēti a), b)

un c) apakšpunktā;

e) informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu

ekoloģisko ciklu, pārvadāšanu (tostarp pārnesi lielos attālumos

un nosēdumiem), pārstrādi un turpmāko likteni dažādās

ekosistēmās, pienācīgi ņemot vērā atšķirību starp antropogēnām un

dabiskām dzīvsudraba emisijām un noplūdēm un dzīvsudraba

pārvietošanu no vēsturiskās atrašanās vietas;

f) informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu un

dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu uzņēmējdarbību un tirdzniecību

un

g) informāciju un izpēti par tādu izstrādājumu un procesu

tehnisko un ekonomisko pieejamību, kuri nesatur dzīvsudrabu, par

labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un labāko vides

praksi, lai samazinātu un uzraudzītu dzīvsudraba un dzīvsudraba

savienojumu emisijas un noplūdi.

2. Puses, ja nepieciešams, paplašina monitoringa tīklus un

pētniecības programmas, veicot pasākumus, kas minēti

1. punktā.