47. pants
, var saņemt arī papildu pārtikas sūtījumus un

pienesumus.

4. Kodeksa normu gramatiskā un

sistēmiskā iztulkošana liek secināt, ka likumdevējs, nosakot

notiesātajiem tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, nav

vēlējies izslēgt no šiem sūtījumiem un pienesumiem pārtikas

produktus un ir paredzējis arī pārtikas produktu iekļaušanu

tajos.

Ministru kabinets nav pareizi

iztulkojis Kodeksa 47. panta pirmo daļu. Pārtikas sūtījumu

un pienesumu aizliegums Iekšējās kārtības noteikumos ir pretrunā

ar augstāka juridiskā spēka tiesību normu. Tāpēc izvērtēt šā

aizlieguma atbilstību Satversmes 111. pantam nav

nepieciešams un Satversmes tiesa to nedara.

5. Ministru kabinets kā vienu no

galvenajiem iemesliem pārtikas sūtījumu un pienesumu aizlieguma

noteikšanai min apstākli, ka liela daļa narkotisko un psihotropo

vielu cietumos nonāk noslēptas pārtikas produktos. Satversmes

tiesa neapšauba, ka cietumos ir nepieciešams risināt narkomānijas

problēmu, taču pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu

notiesātajiem var noteikt vienīgi likumdevējs.

Saeimai, ņemot vērā valsts

pašreizējās iespējas nodrošināt notiesātos ar pārtiku, jāizvērtē,

vai šāda aizlieguma noteikšana nolūkā samazināt narkomānijas

izplatību vai sasniegt citus mērķus ir samērīga attiecībā uz

ievērojamu skaitu notiesāto, kuriem nav iespēju iegādāties

papildu pārtikas produktus brīvības atņemšanas iestāžu

veikalos.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

Atzīt Ministru kabineta

2002. gada 19. februāra noteikumus Nr. 73

"Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi" daļā

par pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu par neatbilstošiem

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 47. panta pirmajai daļai un

spēkā neesošiem no sprieduma publicēšanas dienas.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Satversmes tiesas sēdes

priekšsēdētājs A.Endziņš