3. pants

Institūcija, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - nepiekrīt

iesniedzēja viedoklim vairāku iemeslu dēļ. Ministru kabinets

norāda, ka, pieņemot apstrīdētās normas, tika ievērota

nepieciešamība saskaņot Latvijas Republikas normatīvos aktus ar

atbilstošām Eiropas Savienības prasībām, ceļu satiksmes

negadījumos cietušo personu mantisko interešu aizsardzība un

apdrošināšanas tirgus stabilitāte.

Atbildes rakstā uzsvērts, ka

Latvija ir uzņēmusies saistības arī starptautiskajā jomā,

1998.gada 1.jūlijā kļūstot par t.s. Zaļās kartes sistēmas

dalībnieci. Apdrošināšanas atlīdzības "Zaļās kartes" lietās ir

jāizmaksā pilnā apmērā. Saskaņā ar OCTA jomu regulējošiem

Latvijas normatīvajiem aktiem šajos gadījumos apdrošināšanas

atlīdzība pilnā apmērā ir jāizmaksā no Garantijas fonda

līdzekļiem un pēc tam regresa kārtībā šī summa jāatgūst no

attiecīgā apdrošinātāja. Līdz apstrīdēto normu pieņemšanai

apdrošinātāju vienreizējā iemaksa Garantijas fondā bija 5000

lati. Ministru kabinets uzskata, ka šāds saistību nodrošinājums

nebija pietiekams, lai apmierinātu iespējamās atlīdzības prasības

"Zaļās kartes" sistēmas ietvaros apdrošināšanas akciju sabiedrību

maksātnespējas gadījumā. Ministru kabinets norāda, ka

vienreizējās iemaksas palielinājums līdz 400 000 latiem tika

noteikts, lai Garantijas fondā nerastos līdzekļu iztrūkums.

Atbildes rakstā uzsvērts, ka vienreizējās iemaksas palielināšana

bija nepieciešama, lai nodrošinātu OCTA pakalpojumu tirgus

stabilitāti un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī

lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvas, kuras paredz lielāku

apdrošināšanas atlīdzības limitu.

Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētajās normās nav pārkāpts

Satversmes 91.pantā ietvertais līdztiesības princips.

Līdztiesības princips prasa salīdzināt divas situācijas. Par

situāciju raksturojošo elementu nav jāuzskata darbība OCTA

pakalpojumu tirgū, bet gan tas, cik ilgi apdrošināšanas kompānija

darbojas šajā tirgū. Apdrošināšanas sabiedrības, kas tirgū

darbojas ilgāku laiku, Garantijas fondā ir iemaksājušas lielākus

līdzekļus un ir pierādījušas savu stabilitāti atšķirībā no

iesniedzēja vai jebkura cita jaunienācēja šajā tirgū.

Atbildes rakstā pausts viedoklis, ka iesniedzējs, kurš

apdrošināšanas tirgū darbojas apmēram divus gadus, un pārējās

apdrošināšanas kompānijas, kuras tirgū darbojas ilgāku laiku,

atrodas nevis vienādā, bet gan atšķirīgā situācijā. Tiesiskās

vienlīdzības princips paredz, ka atšķirīgos apstākļos attieksmei

ir jābūt atšķirīgai. Ja apstrīdētās normas paredzētu vienreizējās

iemaksas palielinājumu arī tām apdrošināšanas kompānijām, kuras

tirgū darbojas jau ilgāku laiku, neveicot attiecīgu pārrēķinu,

tas būtu diskriminējoši attiecībā pret šīm kompānijām.

Turklāt pat tad, ja iesniedzējs un pārē-jās apdrošināšanas

kompānijas atrodas vienādā situācijā, atšķirīga attieksme pret

šiem tirgus dalībniekiem ir attaisnojama, jo tai ir saprātīgi

iemesli. Atbildes rakstā uzsvērts, ka apstrīdēto normu leģitīmais

mērķis ir to apdrošināšanas kompāniju interešu aizsardzība, kuras

stabili un ilg-laicīgi darbojas OCTA pakalpojumu tirgū. Ministru

kabinets norāda, ka 400 000 latu iemaksa apdrošināšanas

tirgū strādājošām kompānijām nemaz nav tik liela. Lai šāda

iemaksas veikšana nebūtu pārāk apgrūtinoša, tika paredzēts, ka

naudu var iemaksāt pakāpeniski gada laikā. Tādējādi ir sasniegts

apstrīdēto normu leģitīmais mērķis un ierobežojums, kas uzlikts

iesniedzējam, ir samērīgs. Sasniegt šo mērķi ar mazāk

apgrūtinošiem līdzekļiem nebija iespējams.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem atbildes raksta iesniedzēja

pārstāvis rakstveidā izteica viedokli, kurā pilnībā uztur savus

atbildes rakstā izteiktos argumentus.