10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Patentbrīvo

medikamentu asociācija (turpmāk - LPMA) - pauž viedokli, ka

apstrīdētās normas paredz atšķirīgu attieksmi pret pacientiem,

kuri iepriekš saņēmuši konkrētai diagnozei atbilstošās

kompensējamās zāles, un pacientiem, kuri iepriekš nav saņēmuši

kompensējamās zāles kompensācijas kārtības ietvaros. Šādai

atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata.

Pacientu klasificēšana atkarībā no medikamentu lietošanas

stadijas ierobežojot ārstniecības personu rīcības brīvību un

tiesības noteikt pacientam piemērotākās zāles. Dažu diagnožu

gadījumos esot svarīgi nodrošināt nemainīgu medikamentu

terapeitisko efektivitāti. Tomēr atšķirīgu ražotāju piedāvātās

vienāda vispārīgā nosaukuma zāles varot atšķirties pēc to

terapeitiskās iedarbības. Turklāt ārstniecības personām esot

empīriska pieredze, pēc kuras tās vadoties, izsniedzot pacientiem

konkrētas zāles.

Apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā varot rasties tādas

situācijas, ka pacienti netiek nodrošināti ar viņiem

nepieciešamajiem medikamentiem, jo aptiekās tie nav pieejami.

Izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā tiekot veiktas divas reizes

gadā, un to rezultātā būtiski mainoties pieprasījums pēc konkrēta

medikamenta. Farmācijas uzņēmumi neveidojot lielus medikamentu

krājumus, tādēļ konkrētu medikamentu saražošanai nepieciešamajā

apjomā esot vajadzīgi četri līdz seši mēneši no pasūtījuma

izdarīšanas brīža. Turklāt atsevišķu medikamentu ražošanā tiekot

ievērots viena gada cikls. Tādējādi zāļu ražotājiem neesot

iespējams savlaicīgi novērtēt pieprasījumu un nodrošināt konkrētu

zāļu pieejamību aptiekās.

LPMA skaidro, ka apstrīdēto normu piemērošana varot negatīvi

ietekmēt konkurenci zāļu tirgū, proti, ražotāji varot no tā

aiziet, un rezultātā samazinātos pieejamo medikamentu klāsts.

Tādā gadījumā efekts būtu pilnīgi pretējs apstrīdēto normu

mērķim, jo, samazinoties pieejamo zāļu klāstam, paaugstinātos

atlikušo tirgū pieejamo medikamentu cenas.

Tiesas sēdē LPMA pārstāve Evita Jaunzeme norādīja, ka Ministru

kabineta izdarītie grozījumi Noteikumu Nr. 899 89. punktā

neatrisinot ar zāļu pieejamību saistītās problēmas. Prasības, kas

farmaceitam jāizpilda pirms nākamā lētākā medikamenta

izsniegšanas, esot tik apgrūtinošas, ka saprātīgā laika periodā

tās izpildīt neesot iespējams.

Secinājumu

daļa