Par Ministru kabineta 2007. gada 17. janvāra rīkojuma Nr. 33 "Par valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Kāpu ielā 155/157 un Vēsmas ielā 11, nodošanu privatizācijai" atcelšanu daļā

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga,

LV-1520) konstatē:

1.1. saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada

17. janvāra rīkojuma Nr. 33 "Par valsts īpašuma

objektu Jūrmalā, Kāpu ielā 155/157 un Vēsmas ielā 11, nodošanu

privatizācijai" (turpmāk - Ministru kabineta rīkojums

Nr. 33) 1.1. apakšpunktu privatizācijai tika nodots

nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 1300 017 1401), kas sastāv no zemesgabala

(zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 017 1401) ar

kopējo platību 11840 m² (turpmāk - zemesgabals) un četrām

ēkām (būvēm) (būvju kadastra apzīmējumi

1300 017 1401 001;

1300 017 1401 002;

1300 017 1401 003 un

1300 017 1401 005), Kāpu ielā 155/157, Jūrmalā

(turpmāk - valsts īpašuma objekts);

1.2. valsts īpašuma objekts 2005. gada 7. novembrī

ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. 6902 uz valsts vārda Veselības ministrijas personā;

1.3. pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojuma

Nr. 33 2. punktu, valsts akciju sabiedrība

"Privatizācijas aģentūra" (turpmāk - Privatizācijas

aģentūra) 2007. gada 8. martā no Veselības ministrijas

pārņēma savā valdījumā valsts īpašuma objektu. Līdz ar to saskaņā

ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju" (turpmāk - Privatizācijas likums)

14. panta pirmo daļu valsts īpašuma objekta privatizācija ir

uzskatāma par uzsāktu;

1.4. starp bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu

"Nacionālais rehabilitācijas centrs

"Vaivari"" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību

"Orthos" (vienotais reģistrācijas numurs 40003247306)

(turpmāk - "Orthos") 2002. gada 15. maijā

tika noslēgts zemesgabala nomas līgums un nomas līgums par valsts

īpašuma objekta sastāvā esošo ēku nomu līdz 2052. gada

14. maijam veco ļaužu pansionāta izveidošanai.

Privatizācijas aģentūra 2009. gada 5. martā noslēdza

zemesgabala nomas līguma un valsts īpašuma objekta sastāvā esošo

ēku nomas līguma pārjaunojuma līgumus. Saskaņā ar pārjaunojuma

līgumiem nomnieka vietā iestājās sabiedrība ar ierobežotu

atbildību "RENTALS" (vienotais reģistrācijas numurs

40003579874) (turpmāk - RENTALS), pārņemot visas

"Orthos" tiesības, saistības un pienākumus, kas izriet

no noslēgtajiem nomas līgumiem;

1.5. saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr. 6902 III daļas 1. iedaļas 2.1. ierakstu

2009. gada 6. aprīlī RENTALS ir nostiprinājis

zemesgrāmatā nomas tiesības uz valsts īpašuma objektu līdz

2052. gada 14. maijam;

1.6. sagatavojot valsts īpašuma objektu privatizācijai, tika

konstatēts, ka valsts īpašuma objekts atrodas Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā

un tā sastāvā ir valsts mežs;

1.7. Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr. 6902 III daļas 1. iedaļā ierakstīta atzīme

attiecībā uz zemesgabalu - ievērot Rīgas jūras līča 300 m

aizsargjoslas režīma noteikumus 11840 m2 platībā.

Tāpat nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

attiecībā uz zemesgabalu reģistrēts apgrūtinājums - Rīgas jūras

līča piekrastes 300 m aizsargjosla 11840 m2

platībā;

1.8. atbilstoši Aizsargjoslu likuma 1. panta

1. punktam aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru

uzdevums ir aizsargāt dažādu veidu (gan dabiskus, gan mākslīgus)

objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to

ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda

objekta kaitīgās ietekmes. Saskaņā ar šā likuma 6. panta

pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz

Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas

procesa attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu

piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo

resursu, un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un

aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Savukārt šā

panta otrā daļa nosaka, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās - krasta kāpu

aizsargjosla, jūras aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās

darbības josla. Krasta kāpu aizsargjoslas platums ir atkarīgs no

kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 m sauszemes

virzienā, skaitot no vietas, kur sākas sauszemes veģetācija,

izņemot gadījumus, ja pilsētās ir apstiprināts vietējās

pašvaldības teritorijas plānojums, kurā krasta kāpu aizsargjoslas

platums nav mazāks par 150 m un kurā obligāti iekļauti īpaši

aizsargājamie biotopi;

1.9. Jūrmalas pilsētas dome 2013. gada 28. marta

vēstulē Nr. 14-1/737 apliecina, ka zemesgabals saskaņā ar

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kas apstiprināti

ar Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 42

(prot. Nr. 17, 55. punkts "Par Jūrmalas

pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"), atrodas

krasta kāpu aizsargjoslā;

1.10. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās

daļas 1. punktu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts atsavināt valsts un

pašvaldību īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos

gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas

(būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi)

attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

1.11. saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Latvijas mežu ierīcība" 2007. gada

12. aprīļa meža zemes inventarizācijas datiem zemesgabalā

ietilpst meža zeme 0,6 ha platībā. Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmā zemesgabalam reģistrēts lietošanas

veids: mežu platība - 0,6 ha;

1.12. saskaņā ar Meža likuma 1. panta 29. punktu

meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža

infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie

klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Savukārt

atbilstoši Meža likuma 44. panta pirmajai daļai valsts meža

zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc

stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas

gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai

juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai

piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši

Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu;

1.13. saskaņā ar Meža likuma 44. panta trešo daļu valsts

meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma

vai privatizējama, izņemot Meža likuma 44. panta ceturtajā

daļā noteiktos gadījumus. Meža likuma 44. panta ceturtās

daļas 3. punkta "b" apakšpunkts paredz, ka

zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai

privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu,

privatizējot vai atsavinot ēku (būvju) īpašniekiem pilsētās zemi,

ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju)

īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru

platībā;

1.14. atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma

968. pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka

atzīstama par tās daļu. Ņemot vērā, ka Valsts īpašuma objekta

sastāvā esošās ēkas (būves) nav patstāvīgs īpašuma objekts, nav

iespējams zemesgrāmatā jau ierakstītas ēkas nodalīt no

zemesgabala un ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma

objektu;

1.15. tā kā Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas

1. punktā un Meža likuma 44. panta trešajā daļā ir

noteikts aizliegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi Rīgas

jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas 300 metru teritorijā un

valsts meža zemi, valsts īpašuma objektu nevar privatizēt;

1.16. ņemot vērā šā rīkojuma 1.6.-1.15. apakšpunktā

konstatēto, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

62. panta otrās daļas 3. punktu nav nepieciešams

noskaidrot valsts īpašuma objekta nomnieka RENTALS viedokli, jo

saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas

1. punktu aizliegts atsavināt valsts īpašumā esošu zemi

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu

aizsargjoslā un saskaņā ar Meža likuma 44. panta trešo daļu

nav atsavināma vai privatizējama valsts meža zeme, kura ir valsts

īpašuma objekta sastāvā.