11. pants

Lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma aizskar

Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 112. pantā noteiktās

pamattiesības, nepieciešams noskaidrot minētā panta pirmajā

teikumā ietverto pamattiesību apjomu un saturu.

11.1. Atšķirībā no Satversmes 112. panta otrā teikuma,

kas ir attiecināms uz pamatizglītību un vidējo izglītību, šā

panta pirmais teikums nosaka pamattiesības iegūt izglītību šo

tiesību plašākajā izpratnē un ir attiecināms uz visu līmeņu un

veidu izglītības programmām, tajā skaitā uz augstāko izglītību.

Laikā, kad tika izlemts jautājums par stipendiju piešķiršanu,

Pieteikuma iesniedzēji bija tiesību zinātņu bakalaura studiju

programmas studenti. Tādējādi Satversmes 112. panta pirmais

teikums ietver pamattiesības, kuras uz viņiem ir

attiecināmas.

11.2. Valstij ir

pienākums gan ievērot, gan aizsargāt, gan arī nodrošināt personas

tiesības. Lai valsts rīkotos saskaņā ar cilvēktiesībām, tai

jāīsteno virkne pasākumu - gan pasīvie, piemēram, neiejaukšanās

personas tiesībās, gan aktīvie, piemēram, nodrošinot personas

individuālo vajadzību apmierināšanu (sk. Satversmes tiesas

2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7.

punktu).

Sistēmiski interpretējot Satversmes 112. panta pirmo un otro

teikumu, var secināt, ka valstij ir pienākums nodrošināt

bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību. Tomēr Satversme

neparedz līdzvērtīgu valsts pienākumu attiecībā uz bezmaksas

augstāko izglītību. Pienākums nodrošināt personu tiesības iegūt

augstāko izglītību bez maksas valstij jānodrošina savu finansiālo

iespēju robežās. Veicinot bezmaksas augstākās izglītības

pieejamību, valstij jāņem vērā tas, ka augstākās izglītības

iestādēm ir atvēlēta viena no visbūtiskākajām lomām Eiropas

pētniecības, zinātnes un inovācijas jomā. Tādējādi Eiropas

sekmīgas izaugsmes un attīstības priekšnoteikums ir atbilstoši

valstu ieguldījumi šajā jomā [sk. COM (2006) 208 galīgo

redakciju http://eur-lex.europa.eu/

LexUriServ/site/lv/com/ 2006/com2006_0208lv01.pdf un COM

(2010) 2020 galīgo redakciju

http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT _part1_v1.pdf, aplūkots

2011. gada 21. aprīlī].

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem likumdevējs daļai

studējošo paredzējis iespēju iegūt augstāko izglītību par valsts

budžeta līdzekļiem. Tomēr šāds regulējums neliecina par to, ka

Latvijā pastāvētu bezmaksas augstākā izglītība vai ka Satversmes

112. panta pirmais teikums ietvertu konstitucionāla ranga

pamattiesības iegūt bezmaksas augstāko izglītību. Likumdevējs

savas rīcības brīvības ietvaros ir tiesīgs nodrošināt pieeju

augstākajai izglītībai bez maksas, bet šādu rīcību nevar

interpretēt kā obligātu valsts pienākumu.

Līdz ar to Satversmes 112. pants

neparedz personai tiesības prasīt bezmaksas augstākās izglītības

nodrošināšanu.

11.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Starptautiskā

pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk

- Pakts) 13. panta 2. punkta "e" apakšpunkts paredz

valstij pienākumu izveidot atbilstošu stipendiju sistēmu.

Saskaņā ar Satversmes 89. pantu "valsts atzīst un

aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem

un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem". Līdz ar

to valsts pienākumu izveidot atbilstošu stipendiju sistēmu

augstākās izglītības jomā nosaka Latvijai saistošais Pakta 13.

panta 2. punkta "e" apakšpunkts. Bez tam Pakta 13.

panta 2. punkta "c" apakšpunkts paredz, ka valstij ir

pienākums tās iespēju robežās pakāpeniski ieviest bezmaksas

augstāko izglītību.

Pakta 13. panta 2. punkta "e" apakšpunkta komentārā

Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja skaidro, ka

atbilstoša stipendiju sistēma ir jāizveido, ņemot vērā Paktā

noteiktos diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzības principus.

Proti, stipendiju sistēmai ir jānodrošina vienlīdzīga pieeja

izglītībai arī tiem studējošajiem, kas pieder pie tādu personu

grupām, kuru sociālais, ģimenes vai materiālais stāvoklis tiek

uzskatīts par salīdzinoši sliktāku nekā citiem studentiem [sk.

General Comment No. 13: The right to education (Art.13), United

Nations, Economic and Social Council, Committee on Economic,

Social and Cultural Rights, E/C. 12/1999/10, 8 December 1999,

para. 26].

Attiecībā uz augstāko izglītību stipendiju piešķiršanas

sistēma Latvijā ir izveidota, un Pieteikuma iesniedzēji tās

pastāvēšanu neapšauba. Savukārt tas, vai šī sistēma atbilst

citiem Paktā noteiktajiem kritērijiem, tostarp vienlīdzības

principam, ir izvērtējams kopsakarā ar Satversmes 91. pantu.

11.4. Pieteikuma iesniedzēji pauž uzskatu, ka tiesības

uz stipendiju ietilpstot Satversmes 112. panta tvērumā. Proti,

studējošajiem esot tiesības saņemt visus tos labumus, kas

saistīti ar izglītību, tostarp stipendiju, kas studējošajiem

piešķirama, balstoties uz sekmju un izcilības kritēriju.

Tā kā Satversme neparedz pamattiesības uz bezmaksas augstāko

izglītību, arī studiju procesā iespējamo papildu atbalsta veidu

piešķiršana nav uzskatāma par Satversmē noteiktu valsts

pienākumu. Satversmes 112. panta pirmais teikums neparedz

studējošā subjektīvas tiesības pieprasīt stipendijas piešķiršanu.

Līdz ar to arī stipendijas saņemšana nav uzskatāma par Pieteikuma

iesniedzējiem piemītošām pamattiesībām. Stipendijas piešķiršanas

mērķu un kārtības, kā arī apmēra noteikšana ir uzskatāma par

likumdevēja rīcības brīvību, ko uz deleģējuma pamata īsteno

Ministru kabinets.

Līdz ar to stipendiju piešķiršana

studēšanai augstākajās izglītības iestādēs nav uzskatāma par

Satversmē noteiktu valsts pienākumu.