16. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Noteikumu Nr.

445 27. punkts neatbilst Satversmes 1. pantā nostiprinātajam

tiesiskās paļāvības principam. Tomēr, kā izriet no izskatāmās

lietas materiāliem, ir šaubas par to, vai Noteikumu Nr. 445 27.

punkts izdots, ievērojot likumdevēja piešķirto pilnvarojumu, kas

ietverts Izglītības likuma 14. panta 16. punktā (sk. Saeimas

viedokli lietas materiālu 93.-95. lp.). Līdz ar to Satversmes

tiesai abstraktās tiesību normu kontroles ietvaros visupirms

jāizvērtē, vai Ministru kabinets ir ievērojis tiesību normas

pieņemšanas kārtību, proti, vai Noteikumu Nr. 445 27. punkts ir

izdots, ievērojot valsts varas dalīšanas principu (sk. arī šā

sprieduma 14. punktu). Satversmes tiesai ir jānoskaidro

pilnvarojošo normu saturs un mērķis, kā arī tas, vai Ministru

kabinets nav pārsniedzis tam likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma

robežas.

Noteikumu Nr. 445 27. punkts nosaka pedagogiem dažādu

kvalitātes piemaksas aprēķināšanas kārtību, iedalot pedagogus pēc

ieņemamā amata un specializācijas. Šis punkts ir izdots,

atsaucoties uz Izglītības likuma 14. panta 16. punktu, kas

pilnvaro Ministru kabinetu noteikt pedagogu darba samaksas

kārtību un apmēru.

Ar izpildvarai doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai viena

konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un

mērķis (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma

lietā Nr. 2015-11-03 23.2. punktu). Kad Ministru kabinets

pieņēma Noteikumu Nr. 445 27. punktu, spēkā bija Izglītības

likuma 53. panta pirmās un l.1 daļas redakcija,

atbilstoši kurai pedagoga darba samaksas noteikšanā ņem vērā

šādus kritērijus - profesionālo kvalifikāciju, darba slodzi un

darba stāžu, kā arī piešķirto kvalitātes pakāpi. Atbilstoši

Izglītības likumam piemaksa par piešķirto kvalitātes pakāpi ir

paredzēta tikai pedagogiem, turklāt tikai tiem pedagogiem, kuriem

ir tiesības uz kvalitātes novērtējumu. Tās ir personas, kuru

pedagoģiskā darba stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un kuras

piedalās vispārējās izglītības programmu īstenošanā.

Likumdevējs Izglītības likumā nav noteicis specifisku pedagogu

iedalījumu, citstarp arī atkarībā no amata vai specializācijas.

Ministru kabinetam ir dots pilnvarojums noteikt pedagogu amatus

un specializāciju, taču šis pilnvarojums nerada Ministru

kabinetam tiesības veidot tādu normatīvo regulējumu, kas

pedagogiem atkarībā no to amata vai specializācijas nosaka

atšķirīgas tiesības un pienākumus. Līdz ar to kvalitātes pakāpes

piešķiršanas kontekstā ne konkrēta pedagoga amatam, ne

specializācijai nav nozīmes. Kvalitātes novērtēšanas ietvaros nav

jāvērtē personas darbs ārpus pedagoģiskā darba vispārējās

izglītības programmas īstenošanā.

Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 445 27. punktu,

papildus tobrīd spēkā bijušajā Izglītības likuma 53. panta pirmās

un l.1 daļas redakcijā ietvertajiem kritērijiem ir

paredzējis Izglītības likumā nenoteiktu kritēriju - pedagogu

iedalījumu atkarībā no ieņemamā amata un specializācijas.

Tādējādi pedagogiem ar vienādu kvalitātes pakāpi var būt

atšķirīgs piemaksas apmērs. Šādai atšķirībai nav pamata.

Izglītības likuma 14. panta 16. punkts nepilnvaro Ministru

kabinetu noteikt atšķirīgus, no pedagoga specializācijas vai

amata atkarīgus veidus, kādos aprēķināma piemaksa par kvalitāti.

Tātad Ministru kabinets, pieņemot Noteikumu Nr. 445 27. punktu,

ir darbojies pretēji Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam

varas dalīšanas principam, pārkāpis likumdevēja piešķirto

pilnvarojumu un rīkojies ultra vires.

Līdz ar to Noteikumu Nr. 445 27.

punkts nav pieņemts pienācīgā kārtībā un neatbilst Satversmes 1.

un 64. pantam.