18. pants

Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis Satversmes tiesu

atzīt Noteikumu Nr. 350 91. punktu par spēkā neesošu no tā

pieņemšanas brīža. Savukārt Noteikumu Nr. 445 27. punktu

Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt par spēkā neesošu no tā

pieņemšanas brīža tikai attiecībā uz pedagogiem, kuri nav

izglītības psihologi, skolotāji logopēdi vai speciālie pedagogi

un kuri līdz Noteikumu Nr. 445 spēkā stāšanās brīdim jau bija

ieguvuši 3., 4. vai 5. kvalitātes pakāpi.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu

tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā

neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja

Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Tādējādi likumdevējs

Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību izlemt, no

kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lai atzītu

apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma

publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs

viedoklis ir jāpamato (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu un 2014. gada

28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 21. punktu).

Satversmes tiesas praksē ir secināts, ka tiesību normas, kas

pieņemtas ultra vires, ir atzīstamas par prettiesiskām un

spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža [sk. Satversmes tiesas

1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu

daļu un 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 18.

punktu]. Attiecībā uz šādiem gadījumiem prezumējams, ka

antikonstitucionāla tiesību norma nekad nav bijusi spēkā, jo nav

pieņemta pienācīgā kārtībā, un tāpēc arī nevar radīt tiesiskas

sekas (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma

lietā Nr. 2015-11-03 25. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tikai izņēmuma gadījumos

varētu tikt pieļautas atkāpes no šīs prezumpcijas. Tomēr šādos

gadījumos Satversmes tiesai būtu jākonstatē būtiski apstākļi, kas

pamatotu minētā izņēmuma noteikšanu (sk. Satversmes tiesas

2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 13. punktu

un 2016. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 17.

punktu). Apstrīdētās normas ir pieņemtas ultra vires.

Izskatāmajā lietā nav konstatējami tādi būtiski apstākļi, kuri

varētu pamatot izņēmumu no prezumpcijas par šādu tiesību normu

spēkā neesību no to pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzēja

argumenti tam, ka Noteikumu Nr. 445 27. punkts būtu atzīstams par

spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža tikai attiecībā uz noteiktu

pedagogu grupu, nav pamatoti, jo paredz pedagogu iedalījumu

atkarībā no to amata un specializācijas.

Satversmes tiesa norāda, ka pedagogam noteiktos apstākļos ir

tiesības prasīt kvalitātes novērtējumu. Tiesiskās paļāvības

principa pamatā ir personas paļaušanās uz valsts tiesisku un

konsekventu rīcību (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 9.

novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu). Saskaņā

ar Pārejas noteikumu 58. punktu pedagogiem, kuriem profesionālās

darbības kvalitāte novērtēta atbilstoši regulējumam, kas bija

spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim, un kuriem izsniegto

profesionālās darbības kvalitātes apliecību termiņš beidzas 2017.

gada 31. augustā, līdz 2018. gada 31. augustam ir tiesības

turpināt saņemt piemaksu par kvalitātes pakāpi tādā apmērā, kādā

pedagogs to saņēmis līdz 2017. gada 9. augustam. Savukārt Pārejas

noteikumu 59. punkts noteic, ka pedagogiem, kuriem profesionālās

darbības kvalitātes pakāpi apliecinošs dokuments izsniegts līdz

2017. gada 9. augustam, līdz kvalitātes pakāpi apliecinoša

dokumenta derīguma termiņa beigām ir tiesības turpināt saņemt

piemaksu par profesionālās darbības kvalitātes pakāpi tādā

apmērā, kādā pedagogs to saņēmis līdz 2017. gada 9. augustam. No

iepriekš minētā izriet, ka tiesību piemērotājam arī turpmāk,

nosakot piemaksas pedagogiem, ir jāņem vērā Pārejas noteikumos

nostiprinātais princips, ka personai ir tiesības turpināt saņemt

piemaksu par kvalitātes pakāpi tādā apmērā, kāds tai bija

noteikts līdz 2017. gada 9. augustam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ministru kabineta 2014. gada

17. jūnija noteikumu Nr. 350 "Pedagogu profesionālās

darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība" 91. punktu un

Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445

"Pedagogu darba samaksas noteikumi" 27. punktu par

neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam un

spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele