18. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis Satversmes tiesu
atzīt Noteikumu Nr. 350 91. punktu par spēkā neesošu no tā
pieņemšanas brīža. Savukārt Noteikumu Nr. 445 27. punktu
Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt par spēkā neesošu no tā
pieņemšanas brīža tikai attiecībā uz pedagogiem, kuri nav
izglītības psihologi, skolotāji logopēdi vai speciālie pedagogi
un kuri līdz Noteikumu Nr. 445 spēkā stāšanās brīdim jau bija
ieguvuši 3., 4. vai 5. kvalitātes pakāpi.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu
tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu
augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā
neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja
Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Tādējādi likumdevējs
Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību izlemt, no
kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par
neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lai atzītu
apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma
publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs
viedoklis ir jāpamato (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.
decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu un 2014. gada
28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 21. punktu).
Satversmes tiesas praksē ir secināts, ka tiesību normas, kas
pieņemtas ultra vires, ir atzīstamas par prettiesiskām un
spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža [sk. Satversmes tiesas
1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu
daļu un 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 18.
punktu]. Attiecībā uz šādiem gadījumiem prezumējams, ka
antikonstitucionāla tiesību norma nekad nav bijusi spēkā, jo nav
pieņemta pienācīgā kārtībā, un tāpēc arī nevar radīt tiesiskas
sekas (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma
lietā Nr. 2015-11-03 25. punktu).
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tikai izņēmuma gadījumos
varētu tikt pieļautas atkāpes no šīs prezumpcijas. Tomēr šādos
gadījumos Satversmes tiesai būtu jākonstatē būtiski apstākļi, kas
pamatotu minētā izņēmuma noteikšanu (sk. Satversmes tiesas
2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 13. punktu
un 2016. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 17.
punktu). Apstrīdētās normas ir pieņemtas ultra vires.
Izskatāmajā lietā nav konstatējami tādi būtiski apstākļi, kuri
varētu pamatot izņēmumu no prezumpcijas par šādu tiesību normu
spēkā neesību no to pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzēja
argumenti tam, ka Noteikumu Nr. 445 27. punkts būtu atzīstams par
spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža tikai attiecībā uz noteiktu
pedagogu grupu, nav pamatoti, jo paredz pedagogu iedalījumu
atkarībā no to amata un specializācijas.
Satversmes tiesa norāda, ka pedagogam noteiktos apstākļos ir
tiesības prasīt kvalitātes novērtējumu. Tiesiskās paļāvības
principa pamatā ir personas paļaušanās uz valsts tiesisku un
konsekventu rīcību (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 9.
novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu). Saskaņā
ar Pārejas noteikumu 58. punktu pedagogiem, kuriem profesionālās
darbības kvalitāte novērtēta atbilstoši regulējumam, kas bija
spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim, un kuriem izsniegto
profesionālās darbības kvalitātes apliecību termiņš beidzas 2017.
gada 31. augustā, līdz 2018. gada 31. augustam ir tiesības
turpināt saņemt piemaksu par kvalitātes pakāpi tādā apmērā, kādā
pedagogs to saņēmis līdz 2017. gada 9. augustam. Savukārt Pārejas
noteikumu 59. punkts noteic, ka pedagogiem, kuriem profesionālās
darbības kvalitātes pakāpi apliecinošs dokuments izsniegts līdz
2017. gada 9. augustam, līdz kvalitātes pakāpi apliecinoša
dokumenta derīguma termiņa beigām ir tiesības turpināt saņemt
piemaksu par profesionālās darbības kvalitātes pakāpi tādā
apmērā, kādā pedagogs to saņēmis līdz 2017. gada 9. augustam. No
iepriekš minētā izriet, ka tiesību piemērotājam arī turpmāk,
nosakot piemaksas pedagogiem, ir jāņem vērā Pārejas noteikumos
nostiprinātais princips, ka personai ir tiesības turpināt saņemt
piemaksu par kvalitātes pakāpi tādā apmērā, kāds tai bija
noteikts līdz 2017. gada 9. augustam.
Nolēmumu
daļa
Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,
Satversmes tiesa
nosprieda:
atzīt Ministru kabineta 2014. gada
17. jūnija noteikumu Nr. 350 "Pedagogu profesionālās
darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība" 91. punktu un
Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445
"Pedagogu darba samaksas noteikumi" 27. punktu par
neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam un
spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.
Ziemele