21. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Izmantojot

Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā piešķirtās

tiesības, Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par to, lai

situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētās normas

zaudēs spēku, neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību

aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai

sabiedrības interesēm. Proti, likums tiesai ne vien dod

pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi

sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību

un mieru (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija

sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 26. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par sprieduma spēku

laikā, jāņem vērā tas, ka valsts budžeta pieņemšana ir nozīmīga

valsts darbības joma un budžetā paredzētajiem izdevumiem ir

ietekme uz tautsaimniecību kopumā (sk. Satversmes tiesas 2020.

gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03 25. punktu).

Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir saistīta ar gadskārtējā

valsts budžeta sagatavošanai būtisku jautājumu izskatīšanu. Tāpat

jāņem vērā arī pašvaldību intereses to budžetu plānošanā. Līdz ar

to izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka

Satversmei neatbilstošās normas vēl noteiktu laiku paliek spēkā,

lai, ievērojot šajā spriedumā secināto, pieņemtu jaunu tiesisko

regulējumu.

Ņemot vērā to, ka apstrīdētās normas nav saistītas ar valstī

noteikto darba samaksas minimumu, kas pirmsskolas izglītības

pedagogiem būtu jānodrošina nekavējoties, un to, ka Ministru

kabinets pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi

ir plānojis izlīdzināt, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, kā arī

to, ka attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos ir iespējams

saskaņot ar valsts budžetu nākamajam saimnieciskajam gadam,

apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no 2024. gada 1.

janvāra.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ministru kabineta 2016. gada

5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas

noteikumi" 1. pielikuma 4. tabulas 3. punktu redakcijā, kas

ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, un 3. pielikuma 8. punktu par

neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un spēkā neesošu no 2024. gada 1. janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā 2023. gada 29. jūnijā.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

Laviņš