3. pants

Ministru

kabinets

Satversmes tiesai iesniegtajā atbildes rakstā norāda,

ka saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"

Pārejas noteikumu 9.punktu Ministru kabinets esot pilnvarots

noteikt nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildes

kompensācijas kārtību.

Atbildes rakstā apgalvots, ka

apstrīdēto noteikumu 6.punkts paredzot kompensēt pašvaldībām

starpību starp sākotnēji aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa

ieņēmumu prognozi un precizēto nodokļa ieņēmumu prognozi, jo

likums nenosakot kompensēt starpību starp nodokļa prognozi un tā

faktisko izpildi. Nekustamā īpašuma nodokļa faktiskā izpilde,

nosakot šā nodokļa prognozes neizpildes kompensāciju, neesot

ņemama vērā, jo saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli"

šo nodokli aprēķina pašvaldība, un tādējādi nodokļa prognozes

faktiskā izpilde esot atkarīga tikai no pašvaldības darbības.

Atbildes rakstā paskaidrots, ka

likums "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" un apstrīdētie

noteikumi paredzot, ka pašvaldības sadarbībā ar Valsts zemes

dienestu precizē sākotnēji noteikto nekustamā īpašuma nodokļa

ieņēmumu prognozi, t.i., aprēķina un konstatē gadījumus, kuri

nepamatoti, no pašvaldību darbības neatkarīgu apstākļu dēļ, ir

palielinājuši pašvaldībai apstiprināto nodokļa prognozi. Tādējādi

pašvaldībai tiekot kompensēta starpība starp sākotnēji aprēķināto

nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi un precizēto nodokļa

ieņēmumu prognozi.

Ministru kabineta pārstāve Finansu

ministrijas Budžeta departamenta Pašvaldību finansiālās darbības

uzraudzības nodaļas vadītāja Signe Zeikate tiesas sēdē aizstāvēja

viedokli, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Ministru kabineta pārstāve

uzsvēra, ka Ministru kabinets, izdodot apstrīdētos noteikumus, ir

noteicis pašvaldību motivētā iesnieguma iesniegšanas un

izskatīšanas kārtību, kā arī nodokļa prognozes kompensācijas

kārtību. Ministru kabinets apstrīdētajos noteikumos ir speciāli

paredzējis nodokļa precizētās prognozes noteikšanu, jo nodokļa

faktiskā izpilde nevar tikt novērtēta saimnieciskā gada laikā.

Saskaņā ar apstrīdēto noteikumu 2.punktu pašvaldībām 15.septembrī

jāiesniedz motivēts iesniegums par nodokļa prognozes neizpildi.

Līdz tam laikam vēl neesot iespējams norādīt faktisko nodokļa

neizpildi, jo pēdējais nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņš

ir 15.novembris.

Ministru kabineta pārstāve

paskaidroja, ka "no pašvaldību darbības neatkarīgie apstākļi"

esot noteikti likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Izvērtējot apstrīdēto noteikumu

atbilstību Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās

daļas 2.punktam un otrajai daļai, un likuma "Par pašvaldību

finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktam,

Satversmes

tiesa s e c i n ā j a :

1.

Pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta

pirmās daļas 2.punktu, Ministru kabinets var izdot normatīvus

aktus — noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši

pilnvaro. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu satura

galvenajiem virzieniem. Tāda veida Ministru kabineta noteikumi

tiek izdoti uz īpaša pilnvarojuma pamata, t.i., saskaņā ar

attiecīgā likuma normu, kurā noteikts, ka likuma piemērošanai

nepieciešamos noteikumus izdos Ministru kabinets.

Šāds speciāls pilnvarojums ir

ietverts likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" Pārejas

noteikumu 9.punktā. Minētā likuma norma pilnvaro Ministru

kabinetu izdot noteikumus un formulē noteikumu satura galvenos

virzienus, proti:

1) noteikumi attiecināmi uz

pašvaldībām, kurām no to darbības neatkarīgu apstākļu dēļ nav

iespējams iekasēt 1998.gada prognozē paredzēto nekustamā īpašuma

nodokli;

2) noteikumos jāreglamentē

kārtība, kādā tiek iesniegti un izskatīti pašvaldību motivētie

iesniegumi Finansu ministrijā;

3) noteikumos jānosaka nekustamā

īpašuma nodokļa prognozes neizpildes kompensācijas kārtība.

Turklāt saskaņā ar Ministru

kabineta iekārtas likuma 14.panta otro daļu šie noteikumi

nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem.

2.

Likums

"Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" nosaka pašvaldību finansu

izlīdzināšanas vispārējos principus un kārtību. Saskaņā ar likuma

2.pantu pašvaldību finansu izlīdzināšanas mērķis ir radīt

pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju

izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, kā

arī veicināt pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finansu

resursu veidošanā un pašvaldību finansiālās darbības aizsardzības

nodrošināšanā.

Šis mērķis jāņem vērā, iztulkojot

minētā likuma normas. Turklāt, iztulkojot Pārejas noteikumus,

jāņem vērā, ka tajos ietvertās likuma piemērošanas īpatnības ir

noteiktas, ievērojot sociālekonomiskos apstākļus nekustamā

īpašuma nodokļa novērtēšanas jomā.

Saskaņā ar likuma 7.pantu

pašvaldību finansu izlīdzināšana tiek veikta, novērtējot katras

pašvaldības vērtētos ieņēmumus. Turklāt "nekustamā īpašuma

nodoklis katrai pašvaldībai tiek prognozēts atbilstoši Valsts

zemes dienesta oficiālajiem datiem par pašvaldības teritorijā

esošā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, saskaņojot ar

attiecīgo pašvaldību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Taču

nekustamā īpašuma nodokļa prognozēšana 1998.gadam netika

saskaņota ar pašvaldībām, kā tas ir reglamentēts likuma 7.pantā,

un tas bija viens no iemesliem neprecīzas prognozes

noteikšanai.

3.

Likuma

"Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktā

noteiktā kompensācija ir paredzēta, lai kompensētu no pašvaldību

darbības neatkarīgu apstākļu dēļ radušos nekustamā īpašuma

nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildi.

Apstrīdētajos noteikumos Ministru

kabinets par apstākļiem, kas nav atkarīgi no pašvaldību darbības,

ir atzinis ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamos īpašumus,

kuri noteikti likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta

otrajā daļā. Tādējādi Ministru kabinets, sašaurināti iztulkojot

likuma Pārejas noteikumu 9.punktā izteikto likumdevēja gribu, nav

ņēmis vērā citus normatīvos aktus, kuri reglamentē nekustamā

īpašuma nodokļa iekasēšanu. Tās ir likuma normas, kas attiecas

vai nu uz visām pašvaldībām kopumā, vai arī uz noteiktām

pašvaldībām atsevišķi, piemēram, gan likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 25.pants, kas regulē nodokļu un nodevu parādu dzēšanu,

gan arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 30.pants,

kurš paredz nodokļu atlaides Liepājas speciālajā ekonomiskajā

zonā.

Turklāt apstrīdētajos noteikumos

nav noteikta pašvaldību motivēta iesnieguma izskatīšanas

procedūra, kuras gaitā būtu jākonstatē un, aprēķinot

kompensāciju, jāņem vērā "no pašvaldību darbības neatkarīgie

apstākļi", kas nepieļauj nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu.

Tādējādi netiek ievērots galvenais kritērijs nekustamā īpašuma

nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes aprēķināšanā un

kompensācijas noteikšanā.

Bez tam, izdodot apstrīdētos

noteikumus, Ministru kabinets ir pārkāpis likuma "Par pašvaldību

finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktā doto

pilnvarojumu, jo ir noteicis kārtību, kādā kompensēt starpību

starp sākotnēji aprēķināto nodokļa ieņēmumu prognozi un precizēto

nodokļa ieņēmumu prognozi, taču nav paredzējis kārtību, kādā

kompensēt no pašvaldību darbības neatkarīgu apstākļu dēļ

neiekasēto nodokļa daļu.

Arī Saeima 1998.gada 26.novembrī,

izskatot Ministru kabineta iesniegtos "Grozījumus likumā "Par

valsts budžetu 1998.gadam"" un lemjot par nekustamā īpašuma

nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes kompensāciju pašvaldībām,

neatbalstīja Ministru kabineta iesniegto redakciju, kas paredzēja

aprēķināt šo kompensāciju kā starpību starp sākotnēji noteikto

nodokļa prognozi un precizēto prognozi. Paredzot kompensāciju

nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildei 4,5

miljonu latu apmērā, kas "aprēķināta kā neiekasētā nekustamā

īpašuma nodokļa summa no pašvaldības darbības neatkarīgu apstākļu

dēļ", likumdevējs vēlreiz apstiprināja likuma "Par pašvaldību

finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punkta jēgu un mērķi,

proti, kompensēt no pašvaldību darbības neatkarīgu apstākļu dēļ

radušos nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildi.

Pamatojoties uz

Satversmes tiesas likuma 30.–32.pantu,

Satversmes

tiesa n o s p r i e d a :

Atzīt Latvijas

Republikas Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumus

nr.294 "Kārtība, kādā pašvaldībām kompensējama nekustamā īpašuma

nodokļa ieņēmumu prognozes 1998.gadam neizpilde" par

neatbilstošiem Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās

daļas 2.punktam un otrajai daļai, un likuma "Par pašvaldību

finansu izlīdzināšanu" Pārejas noteikumu 9.punktam un par spēkā

neesošiem no to pieņemšanas brīža.

Spriedums stājas spēkā tā

pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā

1998.gada 9.decembrī.

Satversmes tiesas sēdes

priekšsēdētājs A. Endziņš

Satversmes tiesas tiesnesis

R.Apsītis

Satversmes tiesas tiesnese

I.Čepāne

Satversmes tiesas tiesnesis

A.Lepse

Satversmes tiesas tiesnese

I.Skultāne

Satversmes tiesas tiesnese

A.Ušacka