Vairogs34. pants
(tiesības
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
netraucēti sazināties ar Tiesu)
4
2
2
8
1.protokola 1.pants
(tiesības uz īpašumu)
1
2
2
5
1.protokola 2.pants
(tiesības uz izglītību)
1
1
1.protokola 3.pants
(tiesības uz brīvām vēlēšanām)
1
1
1
3
4.protokola 2.pants
(pārvietošanās brīvība)
1
1
4.protokola 3.pants (pilsoņu
izraidīšanas aizliegums)
2
2
4.protokola 4.pants
(ārvalstnieku kolektīvas
1
1
izraidīšanas aizliegums)
7.protokola 2.pants
(tiesības uz apelāciju
1
1
2
krimināllietās)
No tabulā sniegtās informācijas
izriet, ka visvairāk komunicētas sūdzības par tiesību uz taisnīgu
tiesas procesu iespējamiem pārkāpumiem (Konvencijas 6.pants) un
tiesībām uz personisko brīvību un drošību (Konvencijas 5.pants).
Sūdzību skaits nesamazinās par iespējamiem necilvēciskas
apiešanās vai spīdzināšanas aizlieguma pārkāpumiem, kā arī
tiesību uz privātās un ģimenes dzīves iespējamiem
pārkāpumiem.
6. Pašreiz no visām saņemtajām
sūdzībām:
a) Mierizlīgums noslēgts vienā
lietā - "Kulakova pret Latviju". 2003.gadā netika noslēgts
neviens mierizlīgums.
b) Spriedums taisīts lietās
"Podkolzina pret Latviju", "Lavents pret Latviju" un "Sļivenko un
citi pret Latviju", kurās Tiesa konstatējusi sūdzību iesniegušo
personu cilvēktiesību pārkāpumus.
2003.gada 22.jūlijā Eiropas
Padomes Ministru komiteja pieņēma rezolūciju, ar kuru paziņoja,
ka Latvija ir izpildījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu
lietā "Podkolzina pret Latviju". Par šī sprieduma izpildei
pieņemtajiem individuāliem un vispārējiem pasākumiem Latvija
informēja Eiropas Padomes Ministru komiteju 2002.gada 24.jūnijā
un 2003.gada 3.februārī.
2003.gadā turpinājās sprieduma
izpilde lietā "Aleksandrs Lavents pret Latviju", kurā saskaņā ar
Tiesas 2002.gada 28.novembra spriedumu A.Laventam bija
jāpārskaita 15 000 eiro, konvertējot tos latos. Pārskaitījums
tika veikts 2003.gada 23.maijā. Par šī sprieduma izpildei
pieņemtajiem individuāliem un vispārējiem pasākumiem Latvija
informēja Eiropas Padomes Ministru komiteju 2003.gada 28.maijā,
2.jūnijā un 2004.gada 4.februārī.
2003.gada 9.oktobrī Eiropas
Cilvēktiesību tiesa pasludināja spriedumu lietā "Tatjana Sļivenko
un citi pret Latviju". Spriedumā Tiesas Lielā palāta ar 11 balsīm
"par" un 6 balsīm "pret" atzina, ka, izraidot Sļivenko ģimeni no
valsts, Latvija nesamērīgi iejaukusies Sļivenko privātajā dzīvē
un tiesībās uz mājokli un līdz ar to pārkāpusi Konvencijas 8.
pantu. Tādējādi Tiesa apmierināja tikai vienu no divpadsmit
sākotnējām Sļivenko ģimenes sūdzībām un piesprieda Latvijai
izmaksāt Tatjanai Sļivenko un viņas meitai kompensāciju morālā
kaitējuma atlīdzībai 20 000 eiro apmērā. Tiesas sprieduma
tulkojums latviešu valodā tika publicēts laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis" 2003.gada 27.novembrī. Tiesas noteiktā kompensācija
tika pārskaitīta š.g. 23.decembrī. Šobrīd tiek analizēti
iespējamie individuālie un vispārējie pasākumi, kas nepieciešami
šī sprieduma izpildei.
c) Pēc valdības komentāru
saņemšanas Tiesa ir atzinusi par nepieņemamām izskatīšanai 8
lietas.
2003.gada 3.aprīlī un 9.oktobrī
attiecīgi pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa atzinusi par
nepieņemamām izskatīšanai pēc būtības lietas "Harlanova pret
Latviju" un "Marija Kāns un citi pret Latviju". Lieta "Harlanova
pret Latviju" skāra jautājumu par vārda brīvības iespējamo
pārkāpumu sakarā ar to, ka Latvijas tiesa uzlika pienākumu
sūdzības iesniedzējai atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu par
citas personas godu un cieņu aizskarošu ziņu publicēšanu. Tiesa
uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējas vārda brīvības ierobežojums
bija samērīgs, tādējādi atzīstot sūdzību par acīm redzami
nepamatotu. Lietā "Marija Kāns un citi pret Latviju" sūdzības
iesniedzēji atsaucās uz savu īpašuma tiesību iespējamo pārkāpumu
sakarā ar neiespējamību atgūt savu naudu, kura PSRS laikā tika
noguldīta "Vņešekonombankā" Maskavā. Šajā lietā Tiesa pievienojās
valdības iebildumam par to, ka sūdzības iesniedzēji nebija
ievērojuši sešu mēnešu termiņu, kas noteikts Konvencijā, un
atzina šo sūdzību par nepieņemamu izskatīšanai pēc būtības.
Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā lietā "Marija
Kāns un citi pret Latviju" publicēts laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis" 2003.gada 10.decembrī.
d) No Tiesas saraksta svītrota
lieta "Agajevs Eļšon Hanoglon-ogli pret Latviju". Lēmums par šīs
lietas svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta tika pieņemts
2003.gada 25.septembrī sakarā ar to, ka sūdzības iesniedzējs
nebija devis nekādu ziņu par sevi kopš laika, kad viņš nosūtīja
sava iesnieguma formulāru Tiesai.
e) Pēc valdības komentāru
saņemšanas Tiesa pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības 8 lietas.
No šīm lietām 2003.gadā pēc
valdības komentāru saņemšanas Tiesa pieņēmusi lēmumu par sūdzību
pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības šādās 6 lietās:
a. 2003.gada 9.janvārī lietā
"Farbtuhs pret Latviju" Tiesa pieņēmusi tālākai izskatīšanai
sūdzību par Konvencijas 3.panta iespējamo pārkāpumu
(spīdzināšanas aizliegums), bet noraidījusi sūdzību par
Konvencijas 7.panta pārkāpumu. Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums
latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"
2003.gada 6.martā.
b. 2003.gada 30.janvārī lietā
"Freimanis un Līdums pret Latviju" Tiesa pieņēma izskatīšanai pēc
būtības T.Freimaņa un A.Līduma sūdzības par Konvencijas 5. un
6.panta iespējamiem pārkāpumiem, bet noraidīja viņu sūdzības par
Konvencijas 8.panta (tiesības uz ģimenes dzīvi) pārkāpumiem.
Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā publicēts
laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 25.aprīlī.
c. 2003.gada 13.februārī lietā
"Vides aizsardzības klubs pret Latviju" Tiesa pieņēma
izskatīšanai pēc būtības sūdzību par Konvencijas 10.panta (vārda
brīvības) iespējamo pārkāpumu.
d. 2003.gada 6.martā lietā
"Ždanoka pret Latviju" Tiesa pieņēma izskatīšanai pēc būtības
sūdzības par iespējamiem Konvencijas 10.panta (tiesības uz vārda
brīvību), 11.panta (tiesības uz pulcēšanās brīvību), kā arī
Konvencijas 1.protokola 3.panta (tiesības uz brīvām vēlēšanām)
iespējamiem pārkāpumiem. Kā nepamatotas tika noraidītas sūdzības
par Konvencijas 6.panta (tiesības uz taisnīgu tiesu), 8.panta
(tiesības uz privāto dzīvi) un 13.panta (tiesības uz efektīviem
aizsardzības līdzekļiem tiesību aizskāruma gadījumā) iespējamiem
pārkāpumiem. Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā
publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 26.jūnijā.
2003.gada 15. maijā notika lietas noklausīšanās. Šajā lietā tiek
gaidīts Tiesas spriedums.
e. 2003.gada 29.aprīlī lietā
"Zavoloka pret Latviju" Tiesa pieņēma izskatīšanai pēc būtības
sūdzības par Konvencijas 2.panta (tiesības uz dzīvību) un
13.panta (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību) iespējamiem
pārkāpumiem. Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā
publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada
26.jūnijā.
f. 2003.gada 25.septembrī lietā
"Kadiķis pret Latviju" Tiesa pieņēma lēmumu par pieņemšanu
tālākai izskatīšanai sūdzības par Konvencijas 3.panta
(spīdzināšanas aizliegums) un 13. panta (tiesības uz efektīvu
tiesību aizsardzību) iespējamiem pārkāpumiem. Sūdzības par
Konvencijas 5.panta 1., 4. un 5.daļas (tiesības uz brīvību un
personas neaizskaramību), 6.panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un
Konvencijas 7.protokola 2.panta (tiesības uz apelāciju
krimināllietās) iespējamiem pārkāpumiem tika noraidītas. Tiesas
pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā
"Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 10.decembrī.
f) Vienā lietā ("Agrotehserviss
pret Ukrainu") valdība ir iesaistījusies tiesas procesā kā trešā
puse.
g) Attiecībā uz atlikušajām 25
sūdzībām Tiesai vēl ir jālemj, vai tās ir pieņemamas izskatīšanai
pēc būtības vai noraidāmas.
7. Bez jau iepriekš minētajām
lietām 2003.gadā MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību
institūcijās birojs sniedza valdības komentārus par sūdzību
pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības šādās lietās: "Sergejs
Dmitrijevs pret Latviju", "Igors Dmitrijevs pret Latviju",
"Krupšs pret Latviju", "Tuzovs pret Latviju", "Vistiņš un
Perepjolkins pret Latviju", "Zaicevs pret Latviju", "Nikitenko
pret Latviju", "Pacula pret Latviju". Papildu komentārs tika
sniegts lietās "Moisejevs pret Latviju", "Kornakovs pret
Latviju", "Sisojeva un citi pret Latviju". 2003.gada nogalē
uzsākts darbs pie valdības komentāru sagatavošanas lietās "Igors
Dmitrijevs pret Latviju", "Aleksandrs Korizno pret Latviju",
"Jeļena Fedorova pret Latviju" un "Jānis Ādamsons pret
Latviju".
8. Papildus valdība komentēja
deviņu sūdzības iesniedzēju Tiesai adresētus lūgumus par bezmakas
juridiskās palīdzības piešķiršanu.
III. Ministru
kabineta interešu pārstāvība ANO speciālo procedūru ietvaros
9. Pārstāvot Ministru kabineta
intereses ANO speciālo procedūru ietvaros, Pārstāvis:
a) seko ANO speciālajās procedūrās
iesniegtajām un Latvijas valdībai komunicētajām sūdzībām pret
Latviju un noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv valdības
viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām valsts
institūcijām;
b) sniedz atbildes uz jebkuriem
citiem ANO speciālo procedūru ietvaros izveidoto institūciju
uzdotajiem jautājumiem šo institūciju noteiktajā termiņā;
c) sagatavo un iesniedz valdībai
ziņojumu par valdības nostāju gadījumā, kad sūdzība pieņemta
izskatīšanai pēc būtības, kad lietā nozīmēta mutiskā
noklausīšanās un kad lietā pieņemts valdībai nelabvēlīgs
lēmums;
d) nodrošina ANO cilvēktiesību
institūciju pieņemto rekomendāciju tulkošanu un publicēšanu;
iesaka veicamos individuālos un vispārīgos pasākumus šo
rekomendāciju izpildei.
10. No visām ANO speciālajām
procedūrām Latvija līdz šim ir atzinusi par saistošu tikai ANO
Cilvēktiesību komitejas kompetenci izskatīt indivīdu iesniegtās
sūdzības pret Latviju par 1966.gada Starptautiskā pakta par
pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts)
iespējamiem pārkāpumiem. Līdz šim ANO Cilvēktiesību komiteja ir
izskatījusi divas sūdzības pret Latviju. Lietā "Vaismaņi pret
Latviju" Komiteja uzskatīja, ka Latvija nav pārkāpusi Paktu,
savukārt lietā "Ignatāne pret Latviju" Komiteja uzskatīja, ka
Latvija bija pārkāpusi Pakta 2.un 25.pantu. 2003.gada nogalē
Latvijas valdībai tika nosūtīta komentēšanai L.Ļitvinas sūdzība
par tiesību uz pieeju tiesai iespējamo pārkāpumu. Valdības
komentārs šajā lietā jāiesniedz līdz 2004.gada 27.maijam.
IV. Nacionālo
ziņojumu sagatavošana un iesniegšana starptautiskajās
cilvēktiesību institūcijās
11. Pārstāvis ir atbildīgs par
šādu septiņu Latvijai saistošu daudzpusējo līgumu cilvēktiesību
jomā izpildi Latvijā sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu
starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās: 1966.gada
Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
1984.gada Spīdzināšanas novēršanas konvenciju, 1965.gada Rasu
diskriminācijas izskaušanas konvenciju, 1949.gada Konvenciju par
cīņu ar cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no
trešo personu puses, 1979.gada Sieviešu diskriminācijas
izskaušanas konvenciju, 1966.gada Starptautisko paktu par
ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un 1989.gada Bērna
tiesību konvenciju.
12. 2003.gada 16.aprīlī valdībā
tika apstiprināti Latvijas ziņojumi par Sieviešu diskriminācijas
izskaušanas konvencijas izpildi Latvijā un Starptautiskā pakta
par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi
Latvijā. Ziņojums par Sieviešu diskriminācijas izskaušanas
konvencijas izpildi Latvijā tika iesniegts ANO, un šī ziņojuma
aizstāvēšana tiek plānota uz 2004.gada jūliju.
13. Tāpat 2003.gadā notika šādu
2002.gadā ANO iesniegto ziņojumu aizstāvēšana attiecīgajās ANO
komitejās Ženēvā:
a) 2003.gada 13. un 14.augustā ANO
Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja izskatīja kārtējo
Latvijas nacionālo ziņojumu par 1965.gada ANO Konvencijas "Par
jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu" izpildi laika posmā no
1998.gada līdz 2002.gadam. Latvijas delegāciju vadīja īpašu
uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijās lietās Nils Muižnieks.
Latvija sniedza papildinformāciju par sasniegto progresu, kā arī
atbildēja uz Komitejas ekspertu uzdotajiem jautājumiem. Pēc
Komitejas ieteikumu publicēšanas ir sniegti komentāri par
atsevišķiem ieteikumu punktiem. Informācija par Latvijas ziņojuma
aizstāvēšanas gaitu un Komitejas ieteikumiem tika sniegta
2003.gada 30.septembra valdības sēdē. Komitejas ieteikumu
tulkojums latviešu valodā tika publicēts laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis" 2003.gada 5.novembrī. Lai pildītu Komitejas
ieteikumus, tika izveidota starpministriju darba grupa
koncepcijas izstrādei par valsts politikas uzlabošanu rasu
diskriminācijas izskaušanas jomā. Darba grupa nodarbojas arī ar
priekšlikumu izstrādi jaunu tiesību aktu izstrādāšanai un esošo
tiesību aktu grozīšanai, kā arī politikas izmaiņām.
b) 2003.gada 28.-29.oktobrī ANO
Cilvēktiesību komitejas 79.sesijā tika skatīts Latvijas kārtējais
ziņojums par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un
politiskajām tiesībām izpildi. Latvijas delegāciju vadīja īpašu
uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.
Latvija iesniedza rakstiskas atbildes uz komitejas ekspertu
sastādīto un iepriekš Latvijas valdībai nosūtīto jautājumu
sarakstu, kā arī atbildēja uz ekspertu citiem papildus uzdotajiem
jautājumiem. Atbildes uz komitejas uzdotajiem jautājumiem
sagatavoja MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību
institūcijās birojs sadarbībā ar citām valsts institūcijām.
Komiteja savos ieteikumos lūdz Latvijas valdību gada laikā
iesniegt papildinformāciju par veiktajiem pasākumiem Komitejas
atsevišķu ieteikumu izpildē. Šobrīd notiek darbs pie Komitejas
ieteikumu apkopošanas un analīzes, ir sagatavots un iesniegts
valdībā ziņojums par šī Latvijas ziņojuma izskatīšanas gaitu
Komitejā un šīs Komitejas sniegtajām rekomendācijām, kā arī šīs
rekomendācijas tiek tulkotas latviešu valodā.
c) 2003.gada 13. un 14.novembrī
ANO Spīdzināšanas novēršanas komiteja izskatīja sākotnējo
Latvijas nacionālo ziņojumu par 1984.gada ANO Konvencijas "Pret
spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka
cieņu pazemojošu izturēšanos un sodīšanu" izpildi laika posmā no
1992.gada līdz 2002.gadam. Pirms ziņojuma noklausīšanās Latvija
iesniedza Komitejai papildu informāciju par progresu Konvencijas
izpildē laikā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 1.novembrim.
Delegāciju vadīja tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Komiteja
savos ieteikumos lūdz Latvijas valdību iesniegt papildinformāciju
par nevalstiskās organizācijas "Latvijas Cilvēktiesību komitejas"
alternatīvajā ziņojumā minētajiem personu izraidīšanas no
Latvijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem atsevišķu
Komitejas ieteikumu īstenošanā. Šobrīd notiek darbs pie Komitejas
ieteikumu apkopošanas un analīzes, ir sagatavots un iesniegts
valdībā ziņojums par šī Latvijas ziņojuma izskatīšanas gaitu ANO
Komitejā un šīs Komitejas sniegtajām rekomendācijām, kā arī šīs
rekomendācijas tiek tulkotas latviešu valodā.
14. 2003.gadā ir uzsākts darbs pie
Latvijas kārtējā ziņojuma par Bērnu tiesību konvencijas izpildi
Latvijā sagatavošanas.
V. Citi
darbi
15. 2003.gada laikā MK pārstāvja
starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs aktīvi
iesaistījās atsevišķu tiesību aktu analīzes procesā, analizējot
atsevišķu tiesību normu atbilstību starptautiskajiem
cilvēktiesību standartiem un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām
saistībām. 2003.gadā Birojs izstrādāja likumprojektu "Grozījumi
Latvijas Kriminālprocesa kodeksā", kas šobrīd pēc ilgām
diskusijām tiek virzīts uz Ministru kabineta komitejas sēdi.
Tāpat Birojs ir sniedzis viedokli par trīs fundamentāliem
likumprojektiem, proti, Tiesu iekārtas likumprojektu, Tiesībsarga
(ombuda) likumprojektu un Kriminālprocesa likumprojektu. Birojs
ir sniedzis atzinumus arī par citiem likumprojektiem vai Ministru
kabineta noteikumu projektiem, kas skar cilvēktiesības, kā arī
iesaistījies citās ministrijās izveidotajās likumprojekta
izstrādes darba grupās.
16. 2003.gada rudenī sadarbībā ar
Augstāko tiesu Pārstāvis organizēja divas diskusijas ar Augstākās
tiesas tiesnešiem, informējot tiesnešus par Eiropas Cilvēktiesību
tiesas tiesvedībā esošajām lietām pret Latviju un nopietnākajām
problēmām likumdošanā un tās piemērošanā valsts institūcijās un
tiesās. Pēc veiksmīgās sadarbības ar Augstāko tiesu 2003.gada
nogalē Pārstāvis novadīja vēl divas šādas diskusijas Latvijas
apgabaltiesu tiesnešiem Tiesnešu mācību centra rīkoto tiesnešu
mācību ietvaros. Sadarbība ar Tiesnešu mācību centru turpinās arī
2004.gadā.
17. 2003.gada maijā Pārstāvis
piedalījās Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta
organizētajā diskusijā par aizdomās turēto un apsūdzēto tiesību
uz personisko brīvību un drošību nodrošināšanu Latvijā. Šī
pasākuma uzdevums bija diskutēt par to, cik lielā mērā Latvijas
Kriminālprocesa kodekss un tā piemērošana praksē nodrošina
apcietināto tiesības un kas būtu jādara, lai novērstu apcietināto
tiesību pārkāpumus Latvijā. Seminārā piedalījās Latvijas tiesas
un prokuratūras, citu valsts iestāžu darbinieki, zvērināti
advokāti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un pasniedzēji.
Rudenī Pārstāvis vadīja diskusiju par goda un cieņas aizsardzību
Latvijas Krimināllikumā, jo īpaši diskutējot par Krimināllikuma
271.panta nepieciešamību. Papildus, meklējot iespējas piesaistīt
Birojā stažierus no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes,
Pārstāve nolasīja vieslekciju par MK pārstāvja starptautiskajās
cilvēktiesību institūcijās darbu. Birojs regulāri informē
sabiedrību par savu darbu un tā rezultātiem, sniedzot intervijas
masu medijos un komentējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemtos
lēmumus lietās pret Latviju.
18. 2003.gadā Pārstāvis turpināja
piedalīties Eiropas Padomes izveidotajā darba grupā par Eiropas
Cilvēktiesību konvencijas reformu. Darba grupa izveidota un
darbojas uz Eiropas Padomes Ministru komitejas piešķirtā mandāta
pamata un tai tika uzdots izstrādāt papildu protokolu Eiropas
Cilvēktiesību konvencijai, kas ļautu uz ilgu laiku uzlabot
sūdzību izskatīšanas efektivitāti Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Tāpat starp Biroja aktivitātēm starptautiskā līmenī jāpiemin
dalība EDSO sanāksmē par spīdzināšanas novēršanu, kurā EDSO
dalībvalstu valdību delegācijas kopā ar pārstāvjiem no
nevalstiskā sektora un starptautiskajām organizācijām apsprieda
EDSO dalībvalstu veiktos pasākumus likumdošanas sfērā,
administratīvajā un tiesu praksē šādos trīs jautājumos:
procesuālo garantiju nodrošināšana ieslodzījuma laikā; aizliegums
izmantot pierādījumus, kuri iegūti spīdzināšanas rezultātā; un
spīdzināšanas darbību efektīva izmeklēšana un iztiesāšana. Tāpat
Birojs piedalījās Nīderlandes Iekšlietu ministrijas organizētajā
konferencē "Pamattiesības plurālistiskā sabiedrībā". Šo
konferenci Nīderlande organizēja sakarā ar savu prezidēšanu
Eiropas Padomes Ministru komitejā, un tās mērķis bija analizēt un
apspriest pamattiesību sadursmi plurālistiskā sabiedrībā,
apmainīties ar labāko pieredzi, kā arī atrast kritērijus un
attīstīt standartus, lai novērstu šo sadursmi.
MK pārstāve starptautiskajās
cilvēktiesību institūcijās I.Reine