7. pants
valsts civiliestādes vadītājam, ja tam kļuvuši zināmi

fakti par disciplinārpārkāpumu, uzliek pienākumu ierosināt

disciplinārlietu nekavējoties, bet 9. pants tikai piešķir

tiesības ierēdni atstādināt no amata. Par atstādināšanu

civiliestādes vadītājs var lemt, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

Atstādināšana no amata ir valsts civiliestādes vadītāja rīcībā

esošs preventīvs līdzeklis - iespēja novērst varbūtējā

disciplinārpārkāpuma turpināšanu.

Saskaņā ar likuma "Par likumu un

citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto

aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un

spēkā esamību" 6. pantu un Noteikumiem nr. 160 Ministru kabineta

lēmumi var tikt pieņemti (noformēti) noteikumu, instrukciju,

ieteikumu, sēdes protokola izrakstu (protokollēmumu), kā arī

rīkojumu formā.

Ar rīkojumiem Ministru kabinets

uzdod noteiktus uzdevumus un kārto citus konkrētus valsts

pārvaldes darba organizatoriskos jautājumus. Savukārt Ministru

kabineta sēdes protokollēmumi ir sēdē pieņemti lēmumi ,

kas attiecas uz Ministru kabineta locekļiem, Valsts kanceleju vai

citām institūcijām un to amatpersonām.

Kā redzams no Protokollēmuma,

Ministru kabinets ir pieņēmis zināšanai Ministru prezidenta Andra

Šķēles sniegto informāciju par disciplinārlietas ierosināšanu

pret Valsts kancelejas direktoru Alvi Vītolu un viņa

atstādināšanu no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.

Nepamatots ir pieteikuma iesniedzēja pārstāvja un liecinieka

viedoklis, ka Protokollēmumam ir tikai informatīvs raksturs, uz

ko norādot vārdi "pieņemt zināšanai", un ka Ministru kabineta

locekļi šajā jautājumā savu attieksmi neesot pauduši.

Protokollēmuma otrais teikums, ar kuru Valsts kancelejas

direktora pienākumus uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku

uzdots pildīt Juridiskā departamenta vadītājai Agnesei Kveskai,

norāda uz to, ka Ministru kabinets nav tikai pasīvi uztvēris

Ministru prezidenta sniegto informāciju, bet, pastāvot aizdomām

par valsts budžeta līdzekļu nepamatotu tērēšanu, ir akceptējis

Ministru prezidenta priekšlikumu ierosināt disciplinārlietu un

atstādināt Alvi Vītolu no amata.

Bez tam saskaņā ar Noteikumu nr.

160 96. punktu Ministru kabineta locekļiem bija iespēja divu

darbadienu laikā pēc Protokollēmuma saņemšanas rakstveidā

iesniegt piezīmes vai iebildumus attiecībā uz minētā akta

saturu.

Pieņemot Protokollēmumu, Ministru

kabinets ir paudis savu attieksmi un izteicis gribu gan ierosināt

disciplinārlietu pret Alvi Vītolu, gan arī atstādināt viņu no

amata.

Tas, ka Ministru kabineta griba ir

izteikta protokollēmuma formā, nav pietiekams pamats atzīt, ka

Ministru kabinets kā valsts civiliestādes vadītājs šādu gribu nav

izteicis vispār.

Turklāt abiem adresātiem - Alvim

Vītolam un Agnesei Kveskai Ministru kabineta griba Protokollēmuma

parakstīšanas brīdī ir bijusi zināma, viņi šo gribu ir ievērojuši

un rīkojušies atbilstoši tai.

Tādējādi

Ministru kabinets ir rīkojies kā valsts civiliestādes vadītājs un

lēmis Disciplinārsodu noteikumu 7. panta pirmās daļas un 9. panta

izpratnē.

3.

Saskaņā

ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 5. punktu Satversmes tiesa

izskata lietas par Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei

un citiem likumiem. Tāpēc tai nav piekritīga lietas izskatīšana

daļā par apstrīdētā akta atbilstību Noteikumu nr. 160 157.

punktam un Nolikuma 23. punktam.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu,

Satversmes

tiesa

nosprieda:

1.

Atzīt, ka

Ministru prezidenta 2000. gada 15. februāra rīkojums nr. 51 par

disciplinārlietas ierosināšanu pret Valsts kancelejas direktoru

un viņa atstādināšanu no amata kā priekšlikums ir Ministru

kabineta 2000. gada 15. februāra sēdes protokollēmuma (prot. nr.

8, 1. §) "Par Valsts kancelejas direktoru" neatņemama sastāvdaļa.

2.

Atzīt, ka

Ministru kabineta 2000. gada 15. februāra sēdes protokollēmums

(prot. nr. 8, 1. §) "Par Valsts kancelejas direktoru" atbilst

Ministru kabineta iekārtas likuma 32. pantam, likuma "Par valsts

civildienestu" 1. panta trešajai un ceturtajai daļai, 29. pantam

un 58. panta pirmajai daļai.

Spriedums stājas spēkā tā

pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā 2000.

gada 27. jūnijā.

Satversmes tiesas sēdes

priekšsēdētājs Aivars Endziņš

Satversmes tiesas tiesnese Ilma

Čepāne

Satversmes tiesas tiesnesis

Romāns Apsītis

Satversmes tiesas tiesnesis Juris

Jelāgins

Satversmes tiesas tiesnesis

Andrejs Lepse

Satversmes tiesas tiesnese Ilze

Skultāne

Satversmes tiesas tiesnese Anita

Ušacka