6. pants

Ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2020.

gada 31. martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā

informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Ministru prezidents Māris

Kučinskis

Zemkopības ministra vietā -

finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

(Ministru kabineta

2016. gada 27. aprīļa

rīkojums Nr. 271)

Nacionālās bioloģiskā drošuma

sistēmas attīstības plāns 2017.-2019. gadam

Rīga, 2016

Lietotie saīsinājumi

BIOR

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un

vides zinātniskais institūts "BIOR""

DV

Eiropas Savienības dalībvalstis

ĢMO

Ģenētiski modificēts organisms

ĢM

Ģenētiski modificēts

EK

Eiropas Komisija

EPNI

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

ES

Eiropas Savienība

MK

Ministru kabinets

PVD

Pārtikas un veterinārais dienests

SELK

Saeimas Eiropas lietu komisija

VAAD

Valsts augu aizsardzības dienests

ZM

Zemkopības ministrija

1.

KOPSAVILKUMS

Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns

izstrādāts, pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu

aprites likuma 5. panta otro daļu, kas paredz, ka Ministru

kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās

bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pamatnostādnes

un šīs sistēmas attīstības plānu. Tā kā nav lietderīgi izstrādāt

divus dokumentus par vienu un to pašu jautājumu, ir izstrādāts

tikai plāns. Tā mērķis ir Latvijā izveidot bioloģiskā drošuma

sistēmu, kas ietver ĢMO riska novērtēšanu, uzraudzību un

kontroli, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visos ĢMO

aprites posmos, novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku

veselību vai vidi un saglabātu bioloģisko daudzveidību. Kopš

2009. gada septembra, kad EK priekšsēdētāja Ž. M. Barrozu

politiskajās vadlīnijās jaunajai EK tika iekļauta atsauce uz

subsidiaritātes principu ĢMO jomā kā piemēru, kas parāda, ka

starp ES tiesību aktiem ne vienmēr ir līdzsvars un ir vajadzība

ņemt vērā atšķirības 27 ES DV, ir saasinājušās politiskās

diskusijas par ĢMO jomas jautājumiem, un to rezultātā ir mainīta

politika saistībā ar ĢMO izplatīšanu tirgū un DV pilnvarotas

pašas lemt par ĢM kultūraugu audzēšanu savā teritorijā.

Ievērojot sabiedrības, arī Latvijas sabiedrības, negatīvo

nostāju, ĢMO problemātika ir būtiska, un Latvijas pārstāvji

aktīvi piedalās politiskajās diskusijās par ĢMO jomas jautājumiem

ne vien ES, bet arī starptautiskā mērogā.

Viens no būtiskiem un joprojām neatrisinātiem jautājumiem

Latvijā attiecībā uz ĢMO ir to riska novērtēšana nacionālā

līmenī, kā arī pilnvērtīga ĢMO kontrole. Tā kā Latvijā ĢMO riska

novērtēšanas sistēma nedarbojas un nav iespējams novērtēt katra

atsevišķa ĢMO iespējamo ietekmi uz Latvijas vidi un ekosistēmu,

kā arī nav zinātnisku argumentu, lai pamatotu nostāju ES darba

grupās, Latvijas līdzdalība lēmumu pieņemšanā nav

pilnvērtīga.

Palielinoties ĢMO klāstam ES un pasaules tirgū, palielinās arī

ĢM produktu (tostarp ES neatļauto) nonākšanas iespējamība

Latvijas tirgū, tāpēc ir vajadzīga to pilnvērtīga uzraudzība un

kontrole, arī attiecībā uz ĢMO noteikšanu sēklās un augu

pavairošanas materiālā.