5. pants

Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram

iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

5.1. līdz 2017.gada 1.oktobrim - informatīvo ziņojumu par

pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu, kā arī

paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu 2018.-2020.gadam;

5.2. līdz 2021.gada 1.jūnijam - pamatnostādņu īstenošanas gala

novērtējumu.

Ministru prezidenta vietā -

aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Ekonomikas ministrs Daniels

Pavļuts

(Ministru kabineta

2013.gada 28.jūnija

rīkojums Nr.282)

Nacionālās industriālās politikas

pamatnostādņu 2014.-2020.gadam

kopsavilkums

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes (turpmāk -

pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments,

kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas

izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem

septiņiem gadiem.

Galvenās pamatnostādnēs formulētās problēmas ir saistītas ar

Latvijas izaugsmi noteicošajiem makroekonomikas izaicinājumiem,

kas izriet no globālajiem un nacionālajiem makroekonomikas

aspektiem (ekonomikas struktūras, globālo ekonomikas spēku

iedarbības, Latvijas ekonomikas attīstības stadijas un attīstības

tendencēm) un mikroekonomikas aspektiem (uzņēmumu identificētās

stratēģiskās priekšrocības un būtiskākie trūkumi jeb

izaicinājumi). Latvijas ekonomikas attīstības stadija kopā ar

minētajiem makroekonomikas un mikroekonomikas izaicinājumiem

veido izaicinājumu kopumu. Uz minētā izaicinājumu kopuma

pārvarēšanu ir orientējamas struktūrpolitikas un valsts

intervences politikas, kuru mērķis ir ekonomiskā izaugsme.

Būtiskākie izaicinājumi ir produktivitātes un ienesīguma

strauja kāpināšana, ņemot vērā nosacījumu, ka arvien pieaug darba

tirgu, produktu tirgu un finanšu tirgu raksturojošo izaicinājumu

loma. Identificēto izaicinājumu skaitā aizvien lielāku nozīmi

vidējā termiņā iegūs darba tirgus izaicinājumi, ko nosaka tādi

ietekmējošie faktori kā demogrāfija, vecuma struktūra, emigrācija

un darbaspēka atbilstība darba tirgus prasībām. Produktu tirgū

jau ilgstoši izaicinājumu veido valsts pārvaldes sistēmas

darbības efektivitāte (piemēram, tiesu sistēmas efektivitāte),

papildus ir identificēts tāds šobrīd ļoti nozīmīgs izaicinājums

kā ražošanas infrastruktūras pieejamība. Finanšu tirgos

izaicinājumi saistīti ar finanšu krīzi, kas būtiski veicinājusi

aktivitāšu sašaurināšanos banku sektorā, tādējādi aktualizējot

jautājumu par banku sektoram alternatīvu finanšu instrumentu

darbību Latvijas ekonomikā.

Pamatnostādņu mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās

izmaiņas, palielinot tādu preču ražošanu un pakalpojumu

sniegšanu, kuri nodrošina augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā

palielinot rūpniecības lomu, ļaujot modernizēt rūpniecību un

pakalpojumu sniegšanu, kā arī pilnveidot un paplašināt

eksportu.

Pamatojoties uz identificētajām problēmām un definētajiem

mērķiem, ir noteikti šādi galvenie rīcības virzieni:

1) darbaspēka pieejamība un tautsaimniecības attīstības

vajadzībām atbilstošs izglītības piedāvājums;

2) industriālo zonu attīstība;

3) finanšu pieejamība;

4) inovācijas kapacitātes paaugstināšana;

5) eksporta veicināšana;

6) energoresursu izmaksu samazināšana.

Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai un identificēto

problēmu risināšanai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar

iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem īstenos

pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu.

Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns īstenojams

atbilstoši kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta un Eiropas

Savienības struktūrfondu finanšu līdzekļiem.

Ekonomikas ministrs Daniels

Pavļuts