17. pants
Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940.gada 21.jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940.gada 21.jūlijam;

2) likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

3) noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

31) sertificēta speciālista apliecinājumu par paziņošanas kārtībā uzbūvētas būves esību apvidū;

4) rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993.gada 28.februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam);

5) apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992.gada 31.decembrim);

6) tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 7. un 8.pantā;

7) aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995.gada 29.martam);

8) izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;

9) līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā;

10) citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

18

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.2025. likumu, kas stājas spēkā 20.02.2025.)

17.1 pants. Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas strukturētajiem datiem, ja ēka (būve) ir pieņemta ekspluatācijā vai ir paziņojums par būvdarbu pabeigšanu un no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.

19

(13.11.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2026.)