1. pants

Ministru kabinets (adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga,

LV-1520) konstatē:

1.1. saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 29. maija

rīkojuma Nr. 377 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu

privatizācijai (74. saraksts)" (turpmāk - Ministru kabineta

rīkojums Nr. 377) 1.3. apakšpunktu privatizācijai tika nodots

nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 009

1703) - zemesgabals (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009

1703) 7291 m2 platībā (turpmāk - zemesgabals) un trīs

ēkas (būves) (būvju kadastra apzīmējumi 1300 009 1703 001, 1300

009 1703 002 un 1300 009 1703 004), Jūras ielā 49, Jūrmalā

(turpmāk - valsts īpašuma objekts);

1.2. valsts īpašuma objekts ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu

nodaļas tiesneša 2000. gada 27. novembra lēmumu ierakstīts

Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6958 uz valsts

vārda Finanšu ministrijas personā;

1.3. valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie

īpašumi" 2006. gada 18. jūlijā nodeva valsts īpašuma objektu

valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra"

(turpmāk - Privatizācijas aģentūra) valdījumā, sastādot attiecīgu

pieņemšanas un nodošanas aktu. Tādējādi saskaņā ar likuma

"Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju" 14. panta pirmo daļu valsts īpašuma objekta

privatizācija ir uzskatāma par uzsāktu;

1.4. 2002. gada 7. jūnijā valsts akciju sabiedrība

"Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" un sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "G. un I. nekustamie īpašumi"

(reģistrācijas Nr. 40003573104) noslēdza līgumu Nr. 11/585n par

valsts īpašuma objekta nomu līdz 2012. gada 30. jūnijam (turpmāk

- nomas līgums). Nomas līgumā tika noteikts, ka valsts īpašuma

objekts tiks izmantots rehabilitācijas vajadzībām un pēc

saskaņošanas noteiktā kārtībā tiks veikta valsts īpašuma objekta

ēku rekonstrukcija. 2005. gada 15. februārī valsts akciju

sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" noslēdza

vienošanos par nomas līguma termiņa pagarināšanu līdz 2022. gada

30. jūnijam. Privatizācijas aģentūra, pamatojoties uz Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistra 2011. gada 26. oktobra lēmumu, ar

kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību "G. un I. nekustamie

īpašumi" reorganizācijas rezultātā tika pievienota

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "MONO"

(reģistrācijas Nr. 40003004625), 2011. gada 30. decembrī noslēdza

nomas līguma pārjaunojuma līgumu, ar kuru sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "MONO" pārņēma visas sabiedrības

ar ierobežotu atbildību "G. un I. nekustamie īpašumi"

nomas līgumā noteiktās tiesības, pienākumus un saistības;

1.5. saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.

6958 III daļas 2. iedaļas 1.1. ierakstu, pamatojoties uz 2011.

gada 30. decembra nomas līguma pārjaunojuma līgumu, nomas

tiesības uz valsts īpašuma objektu līdz 2022. gada 30. jūnijam

nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

"MONO";

1.6. pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2005.

gada 29. aprīļa izziņu Nr. 14-12/1456, 2005. gada 10. oktobrī

Jūrmalas pilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.

100000189437 tika ierakstīts nekustamais īpašums (nekustamā

īpašuma kadastra Nr. 1300 509 1701), kas sastāv no ēkas (būves)

(būves kadastra apzīmējums 1300 009 1703 005) (turpmāk - būve).

Pamatojoties uz 2011. gada 30. decembra nomas līguma pārjaunojuma

līgumu, būves īpašuma tiesības nostiprinātas sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību "MONO" uz zemes nomas laiku līdz

2022. gada 30. jūnijam;

1.7. sagatavojot valsts īpašuma objektu privatizācijai, tika

konstatēts, ka valsts īpašuma objekts atrodas Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā

un tā sastāvā ir valsts mežs;

1.8. Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6958 III

daļas 1. iedaļā ierakstīta atzīme - ievērot Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslas noteikumus 7291 m2 platībā.

Savukārt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

visam zemesgabalam reģistrēts apgrūtinājums - Rīgas jūras līča

piekrastes 300 metru aizsargjosla;

1.9. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Atbilstoši minētā panta

otrajai daļai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslu iedala šādās joslās: krasta kāpu aizsargjosla, jūras

aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās darbības josla. Krasta

kāpu aizsargjoslas platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet

nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas,

kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot gadījumus, ja

pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas

plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par

150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos

biotopus;

1.10. atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2013. gada 10. jūnija

izziņai Nr. 1.1-25/3221 zemesgabals, ievērojot Jūrmalas pilsētas

domes 2012. gada 11. oktobra saistošos noteikumus Nr. 42

"Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

apstiprināšanu", atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā;

1.11. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1.

punktu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu

aizsargjoslā aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā

esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir

tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot

nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai

personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

1.12. saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Latvijas mežu ierīcība" 2010. gada 26. oktobra meža

inventarizācijas datiem zemesgabalā ietilpst meža zeme 0,07 ha

platībā. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

zemesgabalam reģistrēti lietošanas veidi: meži - 0,07 ha platībā

un zeme zem ēkām - 0,4526 ha platībā;

1.13. saskaņā ar Meža likuma 1. panta 29. punktu meža zeme ir

zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem,

kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un

tam piegulošie purvi. Atbilstoši minētā likuma 44. panta pirmajai

daļai valsts meža zeme ir tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt

valstij;

1.14. saskaņā ar Meža likuma 44. panta trešo daļu valsts meža

zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai

privatizējama, izņemot Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā

minētos gadījumus. Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā noteikts,

ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai

privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu,

ja valsts meža zeme nepieciešama likumā "Par

pašvaldībām" noteikto un Meža likuma 44. panta ceturtajā

daļā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, kā arī

privatizējot vai atsavinot zemi ēku (būvju) īpašniekiem pilsētās

- zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku

(būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru

platībā;

1.15. atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 968. pantam

uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās

daļu. Ņemot vērā minēto un to, ka ēkas (būves) (būvju kadastra

apzīmējumi 1300 009 1703 001, 1300 009 1703 002 un 1300 009 1703

004) nav patsāvīgs īpašuma objekts, nav iespējams zemesgrāmatā

jau ierakstītās ēkas nodalīt no zemes un ierakstīt zemesgrāmatā

kā patsāvīgu īpašuma objektu;

1.16. ņemot vērā Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1.

punktā un Meža likuma 44. panta trešajā daļā noteikto aizliegumu

atsavināt valsts īpašumā esošo zemi Rīgas jūras līča piekrastes

300 metru aizsargjoslas teritorijā un valsts meža zemi, valsts

īpašuma objektu nevar privatizēt;

1.17. ņemot vērā šā rīkojuma 1.7., 1.9., 1.12. un 1.13.

apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta

otrās daļas 3. punktu nav nepieciešams noskaidrot valsts īpašuma

objekta nomnieka - sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"MONO" - viedokli, jo saskaņā ar Aizsargjoslu likuma

36. panta trešās daļas 1. punktu aizliegts atsavināt (privatizēt)

valsts īpašumā esošu zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un saskaņā ar Meža likuma 44.

panta trešo daļu nav privatizējama valsts meža zeme, kura ir

valsts īpašuma objekta sastāvā.