2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets

konstatē:

2.1. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma

88. panta pirmās daļas 1. punktu un Kultūras

institūciju likuma 7. panta 2. punktu valsts sabiedrība

ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" īsteno

sabiedrības intereses kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā,

nodrošinot cirka mākslas pieejamību plašam sabiedrības lokam.

Saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras

un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"

4. panta 25. punktu Rīgas cirkam ir noteikts valsts

nozīmes kultūras objekta statuss;

2.2. saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada

29. aprīļa rīkojumu Nr. 251 "Par valsts nozīmes

kultūras objekta "Rīgas cirks" Rīgā, Merķeļa ielā 4,

sastāvu" valsts nozīmes kultūras objekts valsts uzņēmums

"Rīgas cirks" Merķeļa ielā 4, Rīgā, sastāv no

zemesgabala 3807 m2 platībā (zemes kadastra

Nr. 0100 005 0014) un celtnes (5. grupa,

14. grunts, liters Nr. 1, 2, 6, 7, 8, 9, 9a, 10, 11, 12, 13,

13a, 14);

2.3. likuma "Par valsts nozīmes izglītības,

kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"

mērķis ir noteikt izglītības, kultūras un zinātnes objektu un

nacionālo sporta bāzu statusu nolūkā sakārtot zemes īpašuma

tiesības Latvijas Republikas pilsētās saskaņā ar likuma "Par

zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pantu.

Minētās normas ir vērstas uz sabiedrībai nozīmīgu objektu

funkcionēšanas nodrošināšanu, kas nepieciešami, lai sabiedrības

locekļi īstenotu Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk -

Satversme) nostiprinātās cilvēka pamattiesības uz izglītību, kā

arī zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades

brīvību;

2.4. šobrīd nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā,

apsaimnieko valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas

cirks";

2.5. saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu

departamenta 2015. gada 30. jūnija rīcības sēdes lēmumu

stājās spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas

2013. gada 11. novembra spriedums civillietā

Nr. C04267505, ar kuru valstij Kultūras ministrijas personā

atzītas īpašuma tiesības uz zemi zem Rīgas cirka ēkas. Zeme zem

Rīgas cirka ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 005 0014 reģistrēta

zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā;

2.6. saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada

24. novembra spriedumu civillietā Nr. C00309028 valstij

Kultūras ministrijas personā atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas

cirka ēku Merķeļa ielā 4, Rīgā, kas atrodas uz zemesgabala ar

kadastra apzīmējumu 0100 005 0014. Ņemot vērā, ka Rīgas

apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedums netika

pārsūdzēts, spriedums 2016. gada 6. janvārī stājies

likumīgā spēkā. Ņemot vērā minēto, Rīgas cirka ēka reģistrēta

zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā;

2.7. vienlaikus ar Rīgas apgabaltiesas

2015. gada 24. novembra spriedumu civillietā

Nr. C00309028 Sarmītes Bīviņas prasība daļā par

kompensācijas piedziņu atstāta bez izskatīšanas. Attiecībā uz

kompensācijas izmaksu par namīpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, uz

kuru nav atjaunojamas īpašuma tiesības bijušā īpašnieka

mantiniekiem, Rīgas apgabaltiesa 2015. gada

24. novembra spriedumā civillietā Nr. C00309028

norādīja, ka "vērtējot Sarmītes Bīviņas prasījumu piedzīt no

Latvijas Republikas Finanšu ministrijas prasītājas labā

kompensāciju minētā namīpašuma tirgus vērtības apmērā, tiesa

uzskata, ka šis prasījums atstājams bez izskatīšanas. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 219. panta pirmās daļas 1. punktam

tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs nav ievērojis

attiecīgajai lietu kategorijai noteikto iepriekšējās ārpustiesas

izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā

noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju.

Likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas

Republikā" ir paredzēta kompensācijas izmaksa naudā

gadījumos, kad namīpašumu nav iespējams atdot natūrā

(2. pants), savukārt minētā likuma 3. sadaļa īpaši

regulē kompensācijas kārtību. Kaut arī šajā likumā konkrēti nav

noteikta kompensācijas izmaksas kārtība gadījumā, ja namīpašumu

nav iespējams atdot tādēļ, ka tas ir atzīts par valsts nozīmes

kultūras objektu, taču, vadoties no Satversmes 105. panta

satura, kā arī Eiropas Savienības tiesību normām, kas regulē

īpašuma tiesību jautājumus, noraidot bijušās īpašnieces

mantinieku prasību par īpašuma tiesību atjaunošanu, būtu risināms

jautājums par taisnīgas atlīdzības noteikšanu";

2.8. Kultūras ministrijā 2016. gada

21. janvārī saņemts iesniedzēju 2016. gada

15. janvāra iesniegums, kurā, pamatojoties uz likuma

"Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"

2. pantu un Ministru kabineta 1995. gada

11. jūlija noteikumiem Nr. 197 "Noteikumi par

bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās

salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo

vērtību" (turpmāk - noteikumi Nr. 197), lūgts noteikt

izmaksājamās kompensācijas vērtību par nekustamo īpašumu Merķeļa

ielā 4, Rīgā, un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu izmaksāt

Sarmītei Bīviņai 3/4 no kompensācijas, Birutai Kreilei - 1/4 no

kompensācijas;

2.9. Rīgas apgabaltiesas 2015. gada

24. novembra spriedumā civillietā Nr. C00309028

norādīts, ka likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju

Latvijas Republikā" nav tiešas norādes par to, ka uz

namīpašumu, kas ar likumu atzīts par valsts nozīmes kultūras

objektu, bijušā īpašnieka mantiniekiem īpašuma tiesības nav

atjaunojamas. Likums "Par namīpašumu denacionalizāciju

Latvijas Republikā" piemērojams kopsakarā ar likumu

"Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes

objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" un likumu "Par

zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās";

2.10. atbilstoši likuma "Par namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikā" 2. pantam lēmumu

par kompensācijas izmaksu pieņem Ministru kabinets pēc

ieinteresētās ministrijas priekšlikuma;

2.11. Administratīvā procesa likuma 62. panta

pirmā daļa paredz, ka, lemjot par tāda administratīvā akta

izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai

personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās

personas viedokli un argumentus šajā lietā;

2.12. Kultūras ministrija pirms priekšlikuma

iesniegšanas Ministru kabinetā 2016. gada 6. jūnija

vēstulē Nr. 2.5.-17/1356, 2016. gada 3. augusta

vēstulē Nr. 2.5.-17/1844 un 2016. gada 19. oktobra

vēstulē Nr. 2.5.-17/2420 informēja iesniedzējas, ka, pēc

Kultūras ministrijas ieskata, kompensācijas vērtība aprēķināma,

pamatojoties uz 1995. gada 4. novembra datiem, kā arī

piemērojot noteikumu

Nr. 197 7.1. apakšpunktā norādīto formulu,

un aprēķinātā kompensācija ir 297 765,44 euro;

2.13. iesniedzējas 2016. gada 30. jūnija

un 2016. gada 20. septembra vēstulē norādīja, ka

nepiekrīt Kultūras ministrijas veiktajiem aprēķiniem, kā arī

norāda, ka no noteikumu Nr. 197 3. un

7. punkta izriet, ka kompensācijas vērtība ir aprēķināma

pašreizējās cenās. Saskaņā ar iesniedzēju veikto aprēķinu

kompensācijas apmēram pašreizējās cenās vajadzētu būt 1 015

549,11 euro;

2.14. noteikumu

Nr. 197 2. punkts nosaka, ka šos noteikumus

savā darbā izmanto institūcijas, kuras atjauno īpašuma tiesības

un aprēķina kompensācijas vērtību atbilstīgi likumam "Par

namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā";

2.15. saskaņā ar noteikumu

Nr. 197 3. punktu bijušo īpašnieku mantas

kompensācijas vērtības noteikšana un pārrēķināšana pašreizējās

cenās vai privatizācijas sertifikātos veicama trijos posmos:

2.15.1. nosaka bijušo īpašnieku mantas

(pamatlīdzekļu) sākotnējo vērtību nacionalizācijas brīdī rubļos

vai pirmskara latos;

2.15.2. aprēķina sākotnējās vērtības kompensācijas

daļu jeb kompensācijas vērtību rubļos vai pirmskara latos;

2.15.3. rubļos vai pirmskara latos izteikto

kompensācijas vērtību pārrēķina pašreizējās cenās (euro)

vai privatizācijas sertifikātos;

2.16. noteikumu

Nr. 197 5. punkts nosaka, ka īpašuma

sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz pirmajiem pēckara

pamatlīdzekļu inventarizācijas aktiem (sastādīti, sākot ar

1944. gadu) vai citiem dokumentiem, kurus iesniedz bijušais

īpašnieks un kuros norādīta pamatlīdzekļu vērtība. Atbilstoši

noteikumu Nr. 197 5.2.2. apakšpunktam

sākotnējā vērtība var tikt noteikta, pamatojoties uz nekustamās

mantas novērtējumu aplikšanai ar nodokļiem;

2.17. Latvijas Nacionālā arhīva

2013. gada 29. novembra izziņā 5-K-3467 "Par

nekustamā īpašuma vērtību" norādīts, ka Arhīva fonda

"Valsts Statistikas pārvalde" dokumentos -

1938. gada 6. jūlijā sastādītajās "Ziņās par

nekustamu īpašumu nodokļa maksātāju" - norādīts, ka

nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4, Rīgā, kas sastāv no

gruntsgabala 3735 kvadrātmetru platībā un uz tā esošām ēkām -

vienstāva mūra ēkas ar cirku, zirgu staļļiem un dzīvokļiem,

vienstāva mūra benzīna tanka un garāžas -, vērtība ir

186 750 lati;

2.18. konkrētajā gadījumā kompensācijas vērtība

aprēķināma saskaņā ar noteikumu

Nr. 197 6.2. apakšpunktu, kas nosaka - ja

objekta sākotnējā vērtība noteikta rubļos vai pirmskara latos,

pamatojoties uz pirmskara nacionalizācijas plāniem, pirkuma

līgumiem, hipotēku, grāmatvedības vai citiem dokumentiem, un

objekts nacionalizēts pirms kara vai uzreiz pēc karadarbības

izbeigšanās attiecīgajā Latvijas reģionā (1944.-1945. gadā),

tad no objekta sākotnējās vērtības jāatskaita daļa (procentos),

kas kara laikā pilnīgi vai daļēji gājusi zudumā. Objektiem, kuru

sākotnējo vērtību aprēķina, pamatojoties uz dokumentiem, kas

sastādīti pirms 1939. gada, aprēķina mantas nolietojumu;

2.19. saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas

2015. gada 24. novembra spriedumā civillietā

Nr. C00309028 norādīto namīpašums Merķeļa ielā 4, Rīgā,

nacionalizēts 1940. gada 2. novembrī, līdz ar to

kompensācijas vērtības aprēķināšanā jāņem vērā nekustamā īpašuma

nolietojums no 1938. gada 6. jūlija līdz attiecīgā

nekustamā īpašuma nacionalizācijai;

2.20. aprēķinot kompensācijas apmēru, ir svarīgi

ievērot Satversmē un Administratīvā procesa likumā nostiprināto

vienlīdzības principu, panākot normatīvajos aktos iestādei

noteikto tiesību vienveidīgu izmantošanu un piemērošanu.

Satversmes 91. pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir

vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek

īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Satversmes 91. pantā

nostiprinātā vienlīdzības principa uzdevums ir nodrošināt, lai

tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša

ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez

jebkādām privilēģijām. Satversmes 91. pantā un

Administratīvā procesa likuma 6. pantā noteiktais, ka visi

ir vienādi likuma un tiesas priekšā, uzliek par pienākumu

iestādei vienādi tulkot tiesību normas un veidot vienveidīgu

praksi vienu un to pašu tiesību normu piemērošanā. Vienāda

tiesību normu izpratne un vienveidīga to piemērošana ir garants

pareizai un taisnīgai atlīdzības noteikšanai;

2.21. saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas

2015. gada 24. novembra spriedumu civillietā

Nr. C00309028, ar kuru valstij atzītas īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, bijušo īpašnieku

mantiniekiem ir jānosaka taisnīgs atlīdzības apmērs par īpašuma

tiesību ierobežošanu. Lai noteiktu taisnīgas atlīdzības apmēru,

ir jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā paustā

atziņa, ka kompensācijas apmērs ir jāaprēķina, pamatojoties uz

nekustamā īpašuma vērtību dienā, kad zaudētas īpašumtiesības

(Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 25. marta spriedums

lietā "Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju",

pieteikums Nr. 71243/01, 36. punkts).

Lai noskaidrotu, kad zaudētas īpašuma tiesības, vispirms

jānoskaidro, uz kāda tiesiskā pamata bijušo īpašnieku mantinieki

zaudējuši īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4,

Rīgā, jo tas nesaraujami saistāms ar brīdi, kad personām zudušas

īpašuma tiesības. Saskaņā ar likuma "Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta pirmās daļas

3. punktu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem

atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem

zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību

apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības

projektos, izņemot gadījumus, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes

atrodas ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un

zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes. Tādā gadījumā īpašuma

tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai

pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu

mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā

saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no

tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes

reformas pabeigšanai atbilstoši likumam "Par valsts un

pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu

zemesgrāmatās".

1995. gada 26. oktobrī tika pieņemts likums

"Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes

objektiem un nacionālajām sporta bāzēm", kura mērķis saskaņā

ar likuma 1. pantu ir noteikt izglītības un zinātnes objektu

un nacionālo sporta bāzu statusu nolūkā sakārtot zemes īpašuma

tiesības Latvijas Republikas pilsētās saskaņā ar likuma "Par

zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pantu.

Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"

4. panta 25. punktā Rīgas cirkam (juridiskā adrese -

Rīga, Merķeļa iela 4) tika noteikts valsts nozīmes kultūras

objekta statuss. Ievērojot to, ka līdz likuma "Par valsts

nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

nacionālajām sporta bāzēm" spēkā stāšanas dienai, tas ir,

1995. gada 4. novembrim, bijušā īpašnieka mantiniekiem

nebija atjaunotas īpašuma tiesības uz strīdus zemes gabalu, uz

kura atrodas Rīgas cirks, Latvijas valsts ar šo dienu uz likuma

pamata ieguva īpašuma tiesības uz minēto objektu.

Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās" 12. panta pirmās daļas 3. punktā

ietvertajā tiesiskajā regulējumā ir norādīti priekšnoteikumi

valsts īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, nevis

īpašuma tiesību atzīšanai. Konkrētajā gadījumā valsts ir ieguvusi

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā,

pamatojoties uz likumu "Par valsts nozīmes izglītības,

kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta

bāzēm", un saskaņā ar Civillikuma 1477. panta otro daļu

lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez

ierakstīšanas zemesgrāmatās.

Civillikuma 968. pants nosaka, ka uz zemes uzcelta un

cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Nekustamais

īpašums Merķeļa ielā 4, Rīgā, ir vienots īpašums, kurš sastāv no

zemes un ēkām. Vienlaikus nepastāvēja likuma "Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma

tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību" 14. pantā paredzētie izņēmumi,

kas pieļauj ēku un zemes kā divu patstāvīgu objektu

eksistenci.

Ņemot vērā minēto, nekustamais īpašums Merķeļa ielā 4, Rīgā,

ir uzskatāms par vienotu īpašumu un bijušo īpašnieku mantiniekiem

nebija pamata uzskatīt, ka viņiem tiks atjaunotas īpašumtiesības

uz zemi un namīpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā. Likuma "Par

valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

nacionālajām sporta bāzēm" spēkā stāšanās datums uzskatāms

par datumu, pēc kura īpašuma tiesības uz namīpašumu vairs nebija

iespējams atjaunot, un līdz ar to tas ir uzskatāms par datumu,

kad personām zudušas īpašuma tiesības uz namīpašumu Merķeļa ielā

4, Rīgā;

2.22. ievērojot šā rīkojuma 2.21. apakšpunktā minēto,

kompensācija par namīpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā (kas nav

atdodams natūrā), ir aprēķināma atbilstoši noteikumu Nr. 197

prasībām uz 1995. gada 4. novembri, jo norādītajā dienā

stājās spēkā likums "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras

un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm". No

likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes

objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" spēkā stāšanās

dienas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4,

Rīgā, nebija atjaunojamas un tā vietā bija izmaksājama

kompensācija;

2.23. ievērojot šā rīkojuma 2.21. un

2.22. apakšpunktā minētos apsvērumus, iesniedzēju

2016. gada 20. septembra vēstulē norādītais

kompensācijas apmērs (1 015 549,11 euro) nav

vērtējams kā taisnīga atlīdzība. Pēc Ministru kabineta ieskata,

kompensācijas apmērs nav aprēķināms pēc cenām, kad iesniedzējas

vērsās Kultūras ministrijā ar iesniegumu par kompensācijas

izmaksu;

2.24. pēc Ministru kabineta ieskata, ilgais tiesvedības

process neietekmē nosakāmās kompensācijas apmēru, jo šajā

laikposmā nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4, Rīgā, uzturēšanas un

neatliekamo darbu izdevumi segti no valsts finanšu

līdzekļiem;

2.25. Ministru kabinets saskaņā ar noteikumu

Nr. 197 (redakcijā, kas bija spēkā 1995. gada

4. novembrī) 7.1. apakšpunktu kompensācijas vērtības

pārrēķināšanai izmantoja šādus datus:

2.25.1. Latvijas Bankas noteiktais viena ASV dolāra

vidējais kurss latos pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma

kompensācijas vērtības noteikšanas ("K"). Kompensācijas

aprēķināšanai tiek izmantots ASV dolāra kurss latos

1995. gada 4. novembrī pēc Latvijas Bankas publicētās

informācijas - 0,537 lati;

2.25.2. viena grama tīra zelta vidējā cena ASV

dolāros Londonas biržā pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma

kompensācijas vērtības noteikšanas ("Cz").

Kompensācijas aprēķināšanai tiek izmantota informācija par zelta

cenu Londonas biržā 1995. gadā1 - 1 g zelta

vērtība ir 12,442339 ASV dolāri;

2.25.3. viena grama tīra zelta vidējā cena ASV

dolāros pasaules tirgū gadā, kurā tiek aprēķināta īpašuma

sākotnējā vērtība ("K1"). Saskaņā ar noteikumu

Nr. 197 (redakcijā, kas bija spēkā 1995. gada

4. novembrī) 7.1.1. apakšpunktu tiek pieņemts, ka

koeficients ("K1") ir 1,125;

2.25.4. viena ASV dolāra vidējais kurss pirmskara

latos gadā, kurā sastādīti dokumenti, kas tiek izmantoti īpašuma

sākotnējās vērtības aprēķināšanai ("K2"). Saskaņā ar

noteikumu Nr. 197 (redakcijā, kas bija spēkā 1995. gada

4. novembrī) 7.1.1. apakšpunktu tiek pieņemts, ka

koeficients ("K2") ir 5,30;

2.26. saskaņā ar Ministru kabineta aprēķiniem

iesniedzējām izmaksājamā kompensācija, pamatojoties uz šā

rīkojuma 2.25. apakšpunktā minētajiem datiem un piemērojot

noteikumu Nr. 197 (redakcijā, kas bija spēkā 1995. gada

4. novembrī) 7.1. apakšpunktā norādīto formulu, ir

209 270,74 lati, kas atbilst 297 765,44

euro.