2. pants

Ministru kabinets konstatē:

2.1. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta

pirmās daļas 1. punktu un Kultūras institūciju likuma 7. panta 2.

punktu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas

cirks" īsteno sabiedrības intereses kultūras pakalpojumu

sniegšanas jomā, nodrošinot cirka mākslas pieejamību plašam

sabiedrības lokam. Saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes

izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta

bāzēm" 4. panta 25. punktu Rīgas cirkam ir noteikts valsts

nozīmes kultūras objekta statuss;

2.2. saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa

rīkojumu Nr. 251 "Par valsts nozīmes kultūras objekta

"Rīgas cirks" Rīgā, Merķeļa ielā 4, sastāvu"

valsts nozīmes kultūras objekts valsts uzņēmums "Rīgas

cirks" Merķeļa ielā 4, Rīgā, sastāv no zemesgabala 3807

m2 platībā (zemes kadastra Nr. 0100 005 0014) un

celtnes (5. grupa, 14. grunts, liters Nr. 1, 2, 6, 7, 8, 9, 9a,

10, 11, 12, 13, 13a, 14);

2.3. likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un

zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" mērķis ir

noteikt izglītības, kultūras un zinātnes objektu un nacionālo

sporta bāzu statusu nolūkā sakārtot zemes īpašuma tiesības

Latvijas Republikas pilsētās saskaņā ar likuma "Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pantu. Minētās

normas ir vērstas uz sabiedrībai nozīmīgu objektu funkcionēšanas

nodrošināšanu, kas nepieciešami, lai sabiedrības locekļi īstenotu

Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk - Satversme) nostiprinātās

cilvēka pamattiesības uz izglītību, kā arī zinātniskās,

mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību;

2.4. saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu departamenta

2015. gada 30. jūnija rīcības sēdes lēmumu stājās spēkā Augstākās

tiesas Civillietu tiesu palātas 2013. gada 11. novembra spriedums

civillietā Nr. C04267505, ar kuru valstij Kultūras ministrijas

personā atzītas īpašuma tiesības uz zemi zem Rīgas cirka ēkas.

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedumu

civillietā Nr. C00309028 valstij Kultūras ministrijas personā

atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku Merķeļa ielā 4, Rīgā,

kas atrodas uz zemesgabala (kadastra apzīmējums 0100005 0014).

Rīgas cirka ēka un zeme zem Rīgas cirka ēkas ir reģistrēta

zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. Šobrīd

nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, apsaimnieko valsts

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks";

2.5. likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas

Republikā" paredz kompensācijas izmaksu par nacionalizētu

namīpašumu, kuru nav iespējams atdot bijušajiem īpašniekiem vai

viņu mantiniekiem natūrā. Atbilstoši likuma "Par namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikā" 2. pantam lēmumu par

kompensācijas izmaksu pieņem Ministru kabinets pēc ieinteresētās

ministrijas priekšlikuma. Bijušo īpašnieku mantas kompensācijas

noteikšanu regulē Ministru kabineta 1995. gada 11. jūlija

noteikumi Nr. 197 "Noteikumi par bijušo īpašnieku mantas

kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar

privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību" (turpmāk

- noteikumi Nr. 197);

2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 9. augusta

rīkojumu Nr. 421 "Par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4,

Rīgā", ņemot vērā pieteicēju 2016. gada 15. janvāra

iesniegumu, kā arī pamatojoties uz likuma "Par namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikā" 2. pantu un

noteikumiem Nr. 197, pieteicējām par ēkām Merķeļa ielā 4, Rīgā,

tika izmaksāta kompensācija 297 765,44 euro apmērā;

2.7. 2017. gada 17. augustā un 14. novembrī pieteicējas

Administratīvajā rajona tiesā iesniedza 2016. gada 14. decembra

pieteikuma grozījumus par labvēlīgāka administratīvā akta

izdošanu, nosakot par ēkām Merķeļa ielā 4, Rīgā, izmaksājamās

kompensācijas apmēru 1 015 549,11 euro, no aprēķinātās

summas 3/4 izmaksājot Sarmītei Bīviņai un 1/4 Birutai Kreilei,

lūdzot tiesu noteikt, ka pieteicējām pienākas kompensācija 1 466

651 euro apmērā, kas aprēķināta, ņemot vērā datus, kas

bija aktuāli dienā, kad Ministru kabinets izlēma piešķirt

pieteicējām kompensāciju;

2.8. saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2021. gada 31. marta spriedumu administratīvajā

lietā Nr. A420180517, SKA-185/2021 atstāts negrozīts

Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 12. marta spriedums

administratīvajā lietā Nr. A420180517, ar kuru apmierināts

pieteicēju pieteikums un Ministru kabinetam uzlikts pienākums

divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot

pieteicējām labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas

izmaksu par ēkām Merķeļa ielā 4, Rīgā, no aprēķinātās summas 3/4

izmaksājot Sarmītei Bīviņai un 1/4 Birutai Kreilei, tādā apmērā,

kas noteikts, ņemot vērā šajā spriedumā norādītos apsvērumus;

2.9. Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 12. marta

spriedumā konstatēja, ka administratīvajā lietā Nr. A420180517 ir

strīds par noteikumu Nr. 197 7. punktā ietvertās formulas

elementiem "K" (viena ASV dolāra vidējais kurss

euro, kas noteikts saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo

ārvalstu valūtas kursu, pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma

kompensācijas vērtības noteikšanas) un "Cz" (viena

grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros Londonas biržā pēdējo

četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības

noteikšanas), jo to vērtības lielums atkarīgs no brīža, kuru

pieņem par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi.

Secīgi to lielums ietekmē pieteicējām izmaksājamās kompensācijas

apmēru (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 12. marta

sprieduma administratīvajā lietā Nr. A420180517 6.6. un 12.

punktu).

Meklējot atskaites punktu namīpašuma kompensācijas vērtības

noteikšanai, tiesa ņēma vērā, ka piešķiramās kompensācijas mērķis

ir sniegt atlīdzību par namīpašumu, uz kuru īpašuma tiesības

pieteicējām nevar tikt atjaunotas. Tiesa atsaucās uz Satversmes

92. pantu, kas paredz atbilstīgu atlīdzinājumu, un 105. pantu,

kas paredz taisnīgu atlīdzību. Analizējot jēdzienu "taisnīga

atlīdzība", tiesa secināja, ka ar to ne vienmēr saprotama

nekustamā īpašuma tirgus vērtība, bet atlīdzības apmēram jābūt

saprātīgi saistītam ar attiecīgā īpašuma vērtību. Tiesa norādīja,

ka noteikumi Nr. 197 paredz īpašuma kompensācijas vērtības

noteikšanu sasaistīt ar tā sākotnējo vērtību nacionalizācijas

brīdī, vienlaikus paredzot arī tās pārrēķināšanu pašreizējās

cenās jeb pielīdzināšanu šodienas apstākļiem. Tiesa uzskatīja, ka

tā ir kompensējamās vērtības pielīdzināšana naudas līdzekļu

pirktspējai kompensācijas piešķiršanas brīdī. Tādēļ, lai

sasniegtu īpašuma kompensācijas vērtības pārrēķināšanas mērķi,

kompensācijas vērtības noteikšanas brīdim jābūt adekvātam un

maksimāli tuvam kompensācijas piešķiršanai. Turklāt kompensācijas

vērtības noteikšanai jābūt apzinātai kompetentās iestādes

darbībai, un atbilstoši likumam "Par namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikā" kompetentā iestāde ir

Ministru kabinets. Konkrētajā gadījumā noteikumos Nr. 197

norādītā īpašuma kompensācijas vērtības noteikšana pieteicējām

saistošā veidā noteikta ar Ministru kabineta 2017. gada 9.

augusta rīkojuma Nr. 421 "Par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā

4, Rīgā" pieņemšanu. Tādējādi, lai kompensāciju atzītu par

atbilstīgu atlīdzinājumu tās piešķiršanas brīdī, kompensācijas

vērtība pašreizējās cenās pārrēķināma, par atskaites brīdi

namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanai pieņemot Ministru

kabineta 2017. gada 9. augusta rīkojuma Nr. 421 "Par

nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā" izdošanas dienu (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 12. marta sprieduma

administratīvajā lietā Nr. A420180517 6.11. un 12. punktu).

Tiesa atzina, ka pieteicējām ir tiesības uz tādu kompensācijas

aprēķinu, kurā pirmskara latos izteiktā namīpašuma kompensācijas

vērtība tiek pārrēķināta pašreizējās, nevis 1995. gada cenās,

proti, tiesa nepiekrita atbildētājai, ka namīpašuma kompensācijas

vērtība nosakāma uz 1995. gada 4. novembri, kad stājās spēkā

likums "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes

objektiem un nacionālajām sporta bāzēm". Tā kā rīkojums, ar

kuru veikta namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšana, izdots

2017. gada 9. augustā, tad atbildētājai, pārrēķinot kompensācijas

vērtību pašreizējās cenās, formulas elementu "K" un

"Cz" skaitliskās vērtības noteikšanai kā namīpašuma

kompensācijas vērtības noteikšanas brīdis jāizvēlas 2017. gada 9.

augusts (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 12. marta

sprieduma administratīvajā lietā Nr. A420180517 6.7., 6.14., 12.

un 13. punktu);

2.10. ievērojot šā rīkojuma 2.9. apakšpunktā minētos

apsvērumus, Ministru kabinets saskaņā ar noteikumu Nr. 197 7.1.

apakšpunktu kompensācijas vērtības pārrēķināšanai izmantoja šādus

datus:

2.10.1. viena ASV dolāra vidējais kurss euro, kas

noteikts saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas

kursu, pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas

vērtības noteikšanas ("K"). Kompensācijas aprēķināšanai

tiek izmantots viena ASV dolāra vidējais kurss euro četru

nedēļu periodā (no 2017. gada 11. jūlija līdz 2017. gada 8.

augustam) pirms 2017. gada 9. augusta pēc Latvijas Bankas

publicētās informācijas1 un veicot konvertāciju viens

ASV dolārs pret euro - 0,85868 euro;

2.10.2. viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros

Londonas biržā pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma

kompensācijas vērtības noteikšanas ("Cz").

Kompensācijas aprēķināšanai tiek izmantota informācija par zelta

vidējo cenu ASV dolāros Londonas biržā2 četru nedēļu

periodā (no 2017. gada 11. jūlija līdz 2017. gada 8. augustam)

pirms 2017. gada 9. augusta, izsakot Trojas unces gramos un

nosakot vidējo vērtību četru nedēļu periodā - viena grama zelta

vidējā vērtība ir 40,14084 ASV dolāri;

2.10.3. viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros

pasaules tirgū gadā, kurā tiek aprēķināta īpašuma sākotnējā

vērtība ("K1"). Kompensācijas aprēķināšanai

tiek izmantota vēsturiskā informācija par zelta vidējo cenu ASV

dolāros pasaules tirgū 1938. gadā3, izsakot Trojas

unces gramos, - viena grama zelta vidējā vērtība bija 1,120454

ASV dolāri;

2.10.4. viena ASV dolāra vidējais kurss pirmskara latos gadā,

kurā sastādīti dokumenti, kas tiek izmantoti īpašuma sākotnējās

vērtības aprēķināšanai ("K2"). Latvijas

Nacionālās bibliotēkas 2021. gada 13. maija izziņā Nr. 1.1-14/214

norādīts, ka Rīgas biržas 1938. gada valūtas kursi tika publicēti

1938. gada laikraksta "Valdības Vēstnesis" 1. līdz 297.

numurā laikā no 1938. gada 3. janvāra līdz 31. decembrim.

Kompensācijas aprēķināšanai tiek izmantota vēsturiskā informācija

par laikrakstā "Valdības Vēstnesis" 1938. gadā

publicētiem kursiem Rīgas biržā4 - viena ASV dolāra

vidējais kurss 1938. gadā bija 5,16 lati;

2.10.5. īpašuma kompensācijas vērtība (pirmskara latos vai

rubļos) ("V2"). Latvijas Nacionālā arhīva

2013. gada 29. novembra izziņā 5-K-3467 "Par nekustamā

īpašuma vērtību" norādīts, ka Arhīva fonda "Valsts

Statistikas pārvalde" dokumentos - 1938. gada 6. jūlijā

sastādītajās "Ziņās par nekustamu īpašumu nodokļa

maksātāju" - norādīts, ka nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4,

Rīgā, kas sastāv no gruntsgabala 3735 m2 platībā un uz

tā esošām ēkām - vienstāva mūra ēkas ar cirku, zirgu staļļiem un

dzīvokļiem, vienstāva mūra benzīna tanka un garāžas -, vērtība ir

186 750 lati;

2.11. saskaņā ar Ministru kabineta aprēķiniem pieteicējām

izmaksājamā kompensācija, pamatojoties uz šā rīkojuma 2.10.

apakšpunktā minētajiem datiem un piemērojot noteikumu Nr. 197

7.1. apakšpunktā norādīto formulu, ir 1 113 357,61

euro.