3. pants

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā

minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas

sabiedrības interesēs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas.

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta

pirmās daļas 2. punktam viena no pašvaldības autonomajām

funkcijām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas

labiekārtošanu un sanitāro tīrību (tai skaitā veikt ielu, ceļu un

laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu; ielu, laukumu

un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu).

Minētā likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība

nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi, ievērojot valsts un

attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Saglabājot valsts īpašuma objektu Nr. 2 valsts īpašumā un

nododot to Rīgas pilsētas pašvaldībai, samērīguma princips tiek

ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs

mērķis. Pašvaldībai nebūs tiesisku šķēršļu izmantot valsts

īpašuma objektu Nr. 2 Austrumu maģistrāles otrās kārtas

būvniecībai, tādējādi radot drošu un ērtu transporta

infrastruktūru ne tikai pašvaldības iedzīvotājiem, bet jebkurai

personai, kas izmantos Austrumu maģistrāli. Tātad pastāv

leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā

pret atsevišķu privātpersonu (privatizācijas subjektu) interesēm.

Līdz ar to jāsecina, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā

privātpersonu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums un

valsts īpašuma objekts Nr. 2 ir saglabājams valsts īpašumā,

lai to nodotu bez atlīdzības Rīgas pilsētas pašvaldībai likuma

"Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas

2. punktā noteikto autonomo pašvaldības funkciju

īstenošanai.

Ņemot vērā to, ka kopš rīkojuma Nr. 117 pieņemšanas ir

mainījušies faktiskie apstākļi un šobrīd valsts īpašuma objekts

Nr. 2 ir nepieciešams sabiedrības interešu īstenošanai -

Austrumu maģistrāles otrās kārtas

būvniecībai -, Ministru kabinetam izbeidzot valsts

īpašuma objekta Nr. 2 privatizāciju, netiek pārkāptas

būtiskas intereses un tās ir lielākas nekā iespējamā

privatizācijas subjekta tiesisko interešu ierobežojums. Ministru

kabineta rīkojuma Nr. 117 atcelšana daļā nevar radīt

zaudējumus un personisko kaitējumu iespējamiem privatizācijas

subjektiem.