Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses

118. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ar muitu un tirdzniecību saistītās procedūras

1. Puses vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras muitas jomā pamatojas uz:

a) starptautiskiem instrumentiem un standartiem, kas piemērojami muitas jomā, tostarp PMO Pamatstandartiem pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, kā arī Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

b) likumīgas tirdzniecības aizsardzību un veicināšanu, efektīvi ieviešot un izpildot muitas tiesību aktos noteiktās prasības;

c) tiesību aktiem, ar kuriem tiek novērsts nevajadzīgs vai diskriminējošs slogs, nodrošināta aizsardzība pret muitas pārkāpumiem un paredzēta augsta atbilstības līmeņa turpmāka veicināšana,

d) modernu muitas paņēmienu piemērošanu, tostarp riska pārvaldību, vienkāršotām procedūrām preču ievešanai un izlaišanai, kontroli pēc izlaišanas un uzņēmumu revīzijas metodēm;

e) saistošu nolēmumu sistēmu muitas lietās, jo īpaši tarifu klasifikācijas un izcelsmes noteikumu jomā, saskaņā ar pušu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem;

f) sistēmu pakāpenisku attīstību, ieskaitot uz informācijas tehnoloģijām balstītās sistēmas, lai veicinātu datu elektronisko apmaiņu muitas pārvaldēs un ar citām saistītajām valsts iestādēm;

g) noteikumiem, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas, kuras uzliktas par nelieliem muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas un ka to piemērošana nerada nepamatotus aizkavējumus;

h) nodevām un maksājumiem, kas ir samērīgi un nepārsniedz attiecībā uz konkrētu darījumu sniegtā pakalpojuma izmaksas un ko aprēķina, neizmantojot ad valorem principu. Nodevas un maksājumus neuzliek konsulāriem pakalpojumiem, un

i) jebkuru tādu prasību atcelšanu, kas paredz obligāti izmantot PTO Nolīgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju definētās pirmsnosūtīšanas inspekcijas vai jebkuru citu inspekcijas darbību, kuru privātie uzņēmumi veic galamērķī pirms atmuitošanas.

2. Puses vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras muitas jomā, ciktāl iespējams, balstās uz grozītās Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas (pārskatītā Kioto konvencija) un tās pielikumu būtiskajiem elementiem.

3. Lai uzlabotu darba metodes, kā arī lai nodrošinātu nediskrimināciju, pārredzamību, efektivitāti, viengabalainību un darbību pārskatatbildību, puses:

a) ciktāl iespējams, veic pasākumus muitas un citu saistīto valsts iestāžu prasīto datu un dokumentācijas apjoma mazināšanai, vienkāršošanai un standartizācijai;

b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un atmuitošanu;

c) ievieš efektīvas, tūlītējas, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas ļauj saskaņā ar katras puses tiesību aktiem izmantot tiesības pārsūdzēt muitas administratīvās darbības, rīkojumus un lēmumus, kuri ietekmē importu, eksportu vai tranzīta preces. Maksājumi, ja tādus piemēro, ir samērīgi ar pārsūdzības procedūru izmaksām, un

d) veic pasākumus, lai nodrošinātu visaugstāko neaizskaramības standartu ievērošanu.

4. Puses nodrošina, ka tādu tiesību aktu pamatā, kas attiecas uz muitas aģentiem, ir pārredzami un samērīgi noteikumi. Ja puse pieprasa obligāti izmantot muitas aģentus, juridiskas personas var izmantot savus muitas aģentus, ko šim nolūkam licencējusi kompetentā iestāde. Šis noteikums neskar pušu nostāju daudzpusējās sarunās.