286. pants

Daudzpusēji nodarbinātības standarti un nolīgumi

1. Atsaucoties uz 2006. gadā ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē pieņemto Ministru deklarāciju par pilnīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, puses atzīst, ka pilnīga un produktīva nodarbinātība un visiem pieejama pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, kas ietver sociālo aizsardzību, pamatprincipus un tiesības darbā un sociālajā dialogā, ir ilgtspējīgas attīstības pamatelementi visām valstīm un tādējādi arī prioritārais starptautiskās sadarbības mērķis. Šajā saistībā puses atkārtoti apstiprina savu vēlmi veicināt makroekonomikas politikas attīstību tā, lai tiktu sekmēta pilnīga un produktīva nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes darbavietas visiem, tostarp vīriešiem, sievietēm un jauniešiem, pilnībā ievērojot pamatprincipus un tiesības darbā atbilstoši taisnības, līdztiesības, drošības un cieņas nosacījumiem.

Puses saskaņā ar saviem pienākumiem, kas tām ir saistoši kā Starptautiskās darba organizācijas (ILO) loceklēm, atkārtoti apstiprina savas saistības labā ticībā un saskaņā ar ILO Konstitūciju ievērot, veicināt un īstenot pamattiesību principus, uz kuriem attiecas ILO pamatkonvencijas, proti:

a) biedrošanās brīvība un tiesību uz kolektīvām sarunām faktiska atzīšana;

b) visu veidu piespiedu vai obligātā darba izskaušana;

c) bērnu darba faktiska atcelšana un

d) diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

2. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības efektīvi ieviest savos tiesību aktos un praksē ILO pamatkonvencijas, kas ietvertas 1998. gada ILO Deklarācijā par pamatprincipiem un tiesībām darbā un ir šādas:

a) Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt;

b) Konvencija Nr. 182 par aizliegumu un nekavējošu rīcību, lai ierobežotu visnelabvēlīgākās bērnu darba formas;

c) Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu;

d) Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu;

e) Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm;

f) Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā;

g) Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās, un

h) Konvencija Nr. 98 par principu piemērošanu tiesībām apvienoties organizācijās un veikt kolektīvus darījumus.

3. Puses veic informācijas apmaiņu par to attiecīgo situāciju un sasniegumiem attiecībā uz pārējo ILO konvenciju ratificēšanu.

4. Puses uzsver, ka darba standartus nekad nedrīkst iesaistīt vai citādi izmantot aizsargājošas tirdzniecības nolūkiem un ka nedrīkst apšaubīt jebkuras puses salīdzinošās priekšrocības.

5. Puses apņemas attiecīgā gadījumā apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošos ar tirdzniecību saistītos darba jautājumos.