18. pants

Karoga valsts pienākumi

1. Valsts, kuras kuģi zvejo atklātā jūrā, veic pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kuģi ar tās karogu pakļaujas apakšrajona vai rajona saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un ka šie kuģi neveic tādas darbības, kas apdraud šo pasākumu efektivitāti.

2. Valsts atļauj zvejot kuģiem, kas peld ar tās karogu, atklātā jūrā tikai tad, ja tā atbilstīgi Konvencijai un šim nolīgumam spēj efektīvi pildīt savus pienākumus attiecībā uz šiem kuģiem.

3. Pasākumi, ko valsts veic attiecībā uz kuģiem, kas peld ar tās karogu, ietver

a) šo kuģu kontroli atklātā jūrā, izmantojot zvejas licences un cita veida atļaujas saskaņā ar piemērojamo kārtību, kas izstrādāta apakšrajona, rajona vai globālā līmenī;

b) noteikumu izstrādi, lai

i) licencēm un pilnvarojumiem vai atļaujām piemērotas prasības un nosacījumus, kas ir pietiekoši, lai izpildītu savus apakšrajona, rajona vai globālos karoga valstij noteiktos pienākumus,

ii) aizliegtu atklātā jūrā zveju tiem kuģiem, kas nav atbilstoši licencēti vai pilnvaroti zvejai, vai kas zvejo atklātā jūrā citādi nekā noteikts saskaņā ar licences pilnvarojumu vai atļaujas prasībām un nolīgumiem,

iii) izvirzītu prasību, ka licencei vai pilnvarojumam vai atļaujai visu laiku ir jāatrodas uz atklātā jūrā zvejojoša kuģa klāja, un tā jāuzrāda, kad to kontroles nolūkos pieprasa atbilstīgi pilnvarota persona,

iv) nodrošinātu to, ka kuģi, kas peld ar tās karogu, neveic neatļautu zveju citu valstu jurisdikcijā esošās zonās;

c) to zvejas kuģu nacionālā saraksta izveidi, kuriem atļauts zvejot atklātā jūrā, kā arī nodrošināt ieinteresētām valstīm pēc to lūguma tiešu piekļuvi šā saraksta informācijai, ievērojot karoga valsts normatīvos aktus par šādas informācijas izplatīšanu;

d) prasības attiecībā uz zvejas kuģu un zvejas rīku marķēšanu identifikācijas nolūkā saskaņā ar vienotām un starptautiski atpazīstamām kuģu un zvejas rīku marķēšanas sistēmām, piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas standarta noteikumiem zvejas kuģu marķēšanai un identifikācijai;

e) prasības savlaicīgi fiksēt un paziņot kuģa atrašanās vietu, mērķa sugu un piezvejas sugu nozveju, zvejas piepūli un citas saistītas ziņas attiecībā uz zveju saskaņā ar apakšrajona, rajona un globāliem standartiem šādu ziņu vākšanai;

f) prasība pārbaudīt mērķa sugu un piezvejas sugu nozveju ar tādiem līdzekļiem kā novērotāju programmas, kontroles sistēmas, izkraušanas ziņojumi, pārkraušanas uz citiem kuģiem uzraudzība un izkrauto lomu novērošana un tirgus statistika;

g) kuģu, to zvejas darbību un ar to saistītu darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību inter alia,

i) īstenojot nacionālās kontroles sistēmas un apakšrajonu un rajonu sadarbības sistēmas nosacījumuizpildes nodrošināšanā saskaņā ar 21. un 22. pantu, ieskaitot prasību šiem kuģiem atļaut atbilstīgi pilnvarotu citu valstu inspektoru piekļuvi,

ii) īstenojot nacionālās novērotāju programmas un apakšrajona un rajona novērotāju programmas, kurās piedalās karoga valsts, ieskaitot prasību šiem kuģiem atļaut citu valstu novērotāju piekļuvi, lai veiktu darbības, par kurām ir vienošanās saskaņā ar minētajām programmām, un

iii) izstrādājot un ieviešot kuģu novērošanas sistēmas, ieskaitot, ja vajadzīgs, satelīta raidītāju sistēmas, saskaņā ar nacionālajām programmām un tādām programmām, par ko attiecīgās valstis vienojušās apakšrajona, rajona vai globālā līmenī;

h) noteikumus par pārkraušanu uz citiem kuģiem atklātā jūrā, lai nodrošinātu to, ka netiek apdraudēta saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāte;

i) zvejas darbību regulēšana, lai nodrošinātu atbilstību apakšrajona, rajona vai globāliem pasākumiem, ieskaitot tos, kuru mērķis ir samazināt piezvejas sugu nozvejas.

4. Ja pastāv apakšrajona, rajona vai globāla novērošanas, kontroles un uzraudzības sistēma, par kuru ir vienošanās, valstis nodrošina to, ka pasākumi, ko tās uzliek par pienākumu kuģiem, kas peld ar to karogu, ir atbilstīgi šai sistēmai.

VI DAĻA

NOSACĪJUMU IEVĒROŠANA UN IZPILDES NODROŠINĀŠANA