42. pants

Dzelzceļu savstarpējie pieprasījumi par izmaksātās kompensācijas atdošanu atpakaļ

1.§. Dzelzceļam, kas saskaņā ar šo Nolīgumu ir izmaksājis kompensāciju par bagāžas vai preču bagāžas pilnīgu vai daļēju zaudējumu vai bojājumu, kā arī par piegādes kavējumu, ir tiesības pieprasīt no citiem pārvadājumā iesaistītajiem dzelzceļiem atdot šo kompensāciju atpakaļ, turklāt:

1) dzelzceļš, kura vainas dēļ nodarīts kaitējums, ir par to vienīgais atbildīgais;;

2) ja kaitējums noticis vairāku dzelzceļu vainas dēļ, katrs no tiem ir vainīgs par to kaitējumu, kas radies šī dzelzceļa vainas dēļ;

3) ja nav iespējams pierādīt, ka kaitējums radies viena vai vairāku dzelzceļu vainas dēļ, atbildība starp dzelzceļiem attiecībā uz katru atsevišķu sūtījumu tiek sadalīta proporcionāli tarifa kilometriem, kas katrā pārvadājumā iesaistītajā dzelzceļā nobraukti, vedot šo sūtījumu.

Ja, pamatojoties uz 30.panta noteikumiem, dzelzceļš ir atdevis atpakaļ pārvadāšanas maksas par konkrēto pārvadājumu, tam ir tiesības pieprasīt šīs kompensācijas attiecīgo daļu no dzelzceļiem, kuriem šie maksājumi bija paredzēti.

2.§. Ja bagāžas un preču bagāžas piegāde tika nokavēta vairāku dzelzceļu vainas dēļ, tad soda naudas summu nosaka saskaņā ar 35.pantu, vadoties no kopējā kavējuma visos dzelzceļos un braukšanas maksas apmēru, ko saņem katrs dzelzceļš, kas pieļāvis kavējumu.

3.§. Preču bagāžas piegādes termiņi, kas noteikti saskaņā ar 27.pantu, tiek sadalīti starp pārvadājumā iesaistītajiem dzelzceļiem šādi:

1) laiks nosūtīšanai tiek ieskaitīts par labu nosūtīšanas dzelzceļam;

2) laiks pārvadājumam tiek sadalīts proporcionāli preču bagāžas pārvadāšanas tarifa attālumam katras valsts dzelzceļos;

3) 20.panta 2.paragrāfā noteiktie papildus termiņi gan bagāžas, gan preču bagāžas pārvadājumos tiek pieskaitīti par labu tiem dzelzceļiem, kuros kavējums noticis minētajā paragrāfā noteikto iemeslu dēļ.

4.§. Dzelzceļam, kas saņēmis pieprasījumu atdot atpakaļ kompensāciju vai braukšanas maksas, nav tiesību apstrīdēt kompensācijas izmaksāšanas pareizību, ko veicis dzelzceļš, kas iesniedzis šo pieprasījumu, ja kompensācija vai braukšanas maksu atdošana atpakaļ notikusi saskaņā ar tiesas lēmumu un dzelzceļam, kuram iesniegts pieprasījums, bija savlaicīgi paziņots par izsaukumu uz tiesu.

5.§. Pieprasījumi atdot atpakaļ kompensāciju vai braukšanas maksas, kas izmaksātas, pamatojoties uz iesniegtajām pretenzijām, jāiesniedz 75 dienu laikā no faktiskās izmaksāšanas dienas.

Pieprasījumi par kompensāciju vai atdošanu atpakaļ, kas noteikta ar tiesas lēmumu, jāiesniedz 75 dienu laikā no šī lēmuma stāšanās spēkā.

Pēc šo termiņu beigām dzelzceļiem nav tiesību pieprasīt kompensācijas atdošanu atpakaļ.

6.§. Pieprasījumi atdot atpakaļ kompensāciju vai braukšanas maksas, kas izsauc strīdu starp dzelzceļiem, pēc ieinteresētās puses iesnieguma izskatāmi piekritīgajā tiesā pēc atbildētāja atrašanās vietas un saskaņā ar izskatīšanas vietas valsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Ja pieprasījumi par kompensācijas atdošanu atpakaļ tiek iesniegti vairākiem dzelzceļiem, dzelzceļam, kas izvirza šos pieprasījumus, ir tiesības pēc sava uzskata izvirzīt prasību piekritīgajā tiesā pēc jebkura atbildētāja atrašanās vietas.

7.§. Attiecībā uz vienu un to pašu pieprasījumu par kompensācijas vai braukšanas maksu atdošanu atpakaļ ieinteresētajai pusei jāiesniedz prasība tiesā pret visiem dzelzceļiem, ar kuriem nav panākta savstarpēja vienošanās.

8.§. Piekritīgās tiesas lēmums par prasības apmierināšanu par kompensācijas vai braukšanas maksu atdošanu atpakaļ, jāizpilda pēc katra atbildētāja atrašanās vietas, attiecībā uz kuriem šis lēmums pieņemts.

9.§. Pēc savstarpējas vienošanās dzelzceļi var atkāpties no šī panta noteikumiem par kompensācijas vai braukšanas maksu atdošanu atpakaļ.