Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

1. Kopējos naftas krājumus mēra saskaņā ar ESAO un EEK

definīcijām, kas pārskatītas šādi:

A. Iekļautie krājumi:

jēlnafta, galvenie produkti un nepabeigtā nafta

- rafinēšanas tvertnēs

- beramkravu termināļos

- cauruļvadu tvertnēs

- baržās

- kabotāžas tankkuģos

- naftas tankkuģos ostā

- iekšzemes kuģu bunkuros

- uzglabāšanas tvertņu dibenos

- apgrozībā esošajos krājumos

- pie lielajiem patērētājiem, kā to nosaka likums vai kā

citādi kontrolē valdības.

B. Neiekļautie krājumi:

(a) jēlnafta, kas vēl nav iegūta

(b) jēlnafta, galvenie produkti un nepabeigtie naftas

produkti

- cauruļvados

- dzelzceļa cisternās

- kravas automobiļu cisternās

- jūras kuģu bunkuros

- degvielas uzpildes stacijās un mazumtirdzniecības

veikalos

- pie citiem patērētājiem

- tankkuģos jūrā

- kas turēta kā militārie krājumi.

2. Naftas krājumu daļa, ko var ieskaitīt katras Iesaistītās

valsts ārkārtas rezervju saistībās, ir tās kopējās naftas

rezerves saskaņā ar iepriekš minēto definīciju, no kurām atņemtas

tās rezerves, kuras tehniski var noteikt kā pilnīgi nepieejamas

pat vissmagākajā ārkārtas situācijā. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā

grupa izskata šo koncepciju un ziņo par kritērijiem, pēc kuriem

novērtē absolūti nepieejamus krājumus.

3. Kamēr nav pieņemts lēmums šajā jautājumā, katra Iesaistītā

valsts, novērtējot savas rezerves ārkārtas situācijām, no

kopējiem krājumiem atskaita 10 procentus.

4. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa izskata un ziņo Vadības

komitejai par:

(a) veidu, kā patēriņā, pēc kura mēra krājumus, iekļaut

ligroīnu, ko izmanto citiem mērķiem, nevis motorbenzīnam un

aviācijas benzīnam,

(b) iespēju izstrādāt kopīgus noteikumus par rīcību ar kuģu

bunkuriem ārkārtas situācijās un iekļaut kuģu bunkurus patēriņā,

pēc kura novērtē krājumus,

(c) iespēju izstrādāt kopīgus noteikumus par aviācijas bunkuru

pieprasījuma ierobežošanu,

(d) iespēju ieskaitīt ārkārtas rezerves saistībās daļu naftas,

kas atrodas jūrā avārijas pasākumu aktivizēšanas laikā,

(e) iespēja palielināt ārkārtas situācijā pieejamo piegādi,

veicot ietaupījumus sadales sistēmā.