42. pants

Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas kārtība

1. Puses savu iespēju robežās nodrošina spēju veidošanu

attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, un sadarbojas, lai

panāktu jūras tehnoloģiju nodošanu, jo īpaši attīstības valstīm,

kas ir šā nolīguma Puses un kam tas vajadzīgs, un kas to

pieprasa, atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem un ņemot vērā mazo

salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos

apstākļus.

2. Puses savu iespēju robežās nodrošina resursus, lai

atbalstītu šādu spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju izstrādi un

nodošanu, kā arī lai atvieglotu piekļuvi citiem atbalsta avotiem,

ņemot vērā savu valsts politikas, prioritātes, plānus un

programmas.

3. Spēju veidošanai un jūras tehnoloģiju nodošanai vajadzētu

būt valsts virzītam, pārredzamam, rezultatīvam un iteratīvam

procesam, kas ir līdzdalīgs, transversāls un dzimumvērīgs. To pēc

vajadzības balsta uz pastāvošajām programmām, bet tās nedublē, un

tajā ņem vērā gūto pieredzi, tajā skaitā to, kas gūta, īstenojot

spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas darbības

attiecīgu tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgu globālu,

reģionālu, apakšreģionālu un nozarisku struktūru ietvaros. Ciktāl

iespējams, spēju veidošanā un jūras tehnoloģiju nodošanā ņem vērā

šīs darbības, lai maksimāli palielinātu efektivitāti un

rezultātus.

4. Spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu balsta uz un

ar tām reaģē uz vajadzībām un prioritātēm, kas ir attīstības

valstīm, kuras ir šā nolīguma Puses, un kas noteiktas, veicot

vajadzību novērtējumus katrā atsevišķā gadījumā, apakšreģionālā

vai reģionālā līmenī, un šajos procesos ņem vērā mazo salu

attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus.

Šādas vajadzības un prioritātes var noteikt pašas valsts veiktā

novērtējumā vai ar Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju

nodošanas komitejas un koordinācijas mehānisma starpniecību.