52. pants

Finansējums

1. Ikviena Puse savu iespēju robežās nodrošina resursus šā

nolīguma mērķu sasniegšanai paredzētajām darbībām, ņemot vērā

savu valsts politikas, prioritātes, plānus un programmas.

2. Institūcijas, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu,

finansē no Pusēm aplēstajām iemaksām.

3. Ar šo izveido mehānismu atbilstošu, piekļūstamu, jaunu,

papildu un paredzamu finanšu resursu nodrošināšanai saskaņā ar šo

nolīgumu. Mehānisms palīdz attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma

Puses, īstenot šo nolīgumu, arī ar finansējumu, kura mērķis ir

atbalstīt spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu, un pilda

citas šajā pantā noteiktās funkcijas jūras bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

4. Mehānismā ietilpst:

a) Pušu konferences izveidots brīvprātīgs trasta fonds, kura

mērķis ir atvieglot attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses,

jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, attīstības valstu, kurām nav

izejas uz jūru, un mazo salu attīstības valstu, pārstāvju

piedalīšanos saskaņā ar šo nolīgumu izveidoto struktūru

sanāksmēs;

b) īpašs fonds, ko finansē no šādiem avotiem:

i) ikgadējas iemaksas saskaņā ar 14. panta

6. punktu,

ii) maksājumi saskaņā ar 14. panta 7. punktu,

iii) papildu iemaksas, ko veic Puses un privāti subjekti, kuri

vēlas sniegt finanšu resursus, lai atbalstītu jūras bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās,

kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

c) Pasaules Vides fonda Trasta fonds.

5. Pušu konference var apsvērt iespēju kā daļu no finanšu

mehānisma izveidot papildu fondus, no kuriem finansē jūras

bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un ekoloģisko atjaunošanu

teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, lai atbalstītu

jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu

izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

6. Īpašo fondu un Pasaules Vides fonda Trasta fondu izmanto,

lai:

a) finansētu spēju veidošanas projektus saskaņā ar šo

nolīgumu, to vidū rezultatīvus projektus saistībā ar jūras

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu,

kā arī darbības un programmas, arī apmācību, saistībā ar jūras

tehnoloģiju nodošanu;

b) palīdzētu attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses,

īstenot šo nolīgumu;

c) atbalstītu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas

programmas, ko īsteno pirmiedzīvotāju tautas un vietējās kopienas

kā pārmantoto zināšanu glabātājas;

d) atbalstītu sabiedriskās apspriešanas nacionālā,

apakšreģionālā un reģionālā līmenī;

e) finansētu citu darbību veikšanu, par ko lemj Pušu

konference.

7. Finanšu mehānismam būtu jātiecas novērst dublēšanos un

veicināt papildināmību un saskaņotību mehānisma līdzekļu

izmantošanā.

8. Šā nolīguma īstenošanas atbalstam mobilizētie finanšu

resursi var ietvert finansējumu, ko nodrošina gan valsts, gan

starptautiski publiskie un privātie avoti, cita starpā valstu

iemaksas, starptautiskās finanšu iestādes, globālu un reģionālu

instrumentu ietvaros pastāvošie finansēšanas mehānismi, līdzekļu

devēju aģentūras, starpvaldību organizācijas, nevalstiskās

organizācijas un fiziskas un juridiskas personas, kā arī publiskā

un privātā sektora partnerības.

9. Šā nolīguma vajadzībām mehānisms darbojas Pušu konferences

vadībā un vajadzības gadījumā tās pakļautībā un ir atbildīgs tās

priekšā. Pušu konference sniedz norādījumus par vispārējām

stratēģijām, politikām, programmu prioritātēm un atbilstības

kritērijiem, kas attiecas uz piekļuvi finanšu resursiem un to

izmantošanu.

10. Pušu konference un Pasaules Vides fonds pirmajā Pušu

konferences sanāksmē vienojas par iepriekšējo punktu īstenošanas

kārtību.

11. Atzīstot, ka jautājums par jūras bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus

valstu jurisdikcijas, jārisina steidzami, Pušu konference nosaka

sākotnējo 2030. gada mērķi īpašajam fondam paredzēto resursu

mobilizācijai no visiem avotiem, cita starpā ņemot vērā īpašā

fonda institucionālo kārtību un informāciju, kas iegūta ar Spēju

veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komitejas

starpniecību.

12. Tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar šo nolīgumu

attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, ir atkarīgas no

vajadzībām. Finansējumu no īpašā fonda sadala saskaņā ar godīgas

sadales kritērijiem, ņemot vērā to, kāda palīdzība vajadzīga

Pusēm ar īpašām prasībām, jo sevišķi vismazāk attīstītajām

valstīm, attīstības valstīm, kurām nav izejas uz jūru,

ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī esošām valstīm, mazo salu

attīstības valstīm, Āfrikas piekrastes valstīm, arhipelāga

valstīm un attīstības valstīm ar vidējiem ienākumiem, kā arī

ņemot vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto

valstu īpašos apstākļus. Īpašā fonda mērķis ir nodrošināt

efektīvu piekļuvi finansējumam, vienkāršojot pieteikšanās un

apstiprināšanas procedūras un uzlabojot šādu attīstības valstu,

kas ir šā nolīguma Puses, gatavību izmantot atbalstu.

13. Ņemot vērā spēju ierobežojumus, Puses mudina

starptautiskās organizācijas tad, kad tās piešķir attiecīgus

līdzekļus un tehnisko palīdzību un izmanto savus specializētos

pakalpojumus, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras

bioloģisko daudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu

jurisdikcijas, piešķirt preferenciālu režīmu attīstības valstīm,

kas ir šā nolīguma Puses, jo sevišķi vismazāk attīstītajām

valstīm, attīstības valstīm, kurām nav izejas uz jūru, un mazo

salu attīstības valstīm, un ņemt vērā šo valstu konkrētās

vajadzības un īpašās prasības, ņemot vērā arī mazo salu

attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos

apstākļus.

14. Pušu konference izveido Finanšu komiteju finanšu resursu

jautājumos. Tās sastāvā ir locekļi ar atbilstošu kvalifikāciju un

speciālajām zināšanām, ņemot vērā dzimumu līdzsvaru un taisnīgu

ģeogrāfisko sadalījumu. Par komitejas pilnvarām un darbības

kārtību lemj Pušu konference. Komiteja periodiski ziņo un sniedz

ieteikumus par līdzekļu noteikšanu un mobilizēšanu saskaņā ar

mehānismu. Tā arī vāc informāciju un ziņo par finansējumu, kas

piešķirts saskaņā ar citiem mehānismiem un instrumentiem, kuri

tieši vai netieši veicina šā nolīguma mērķu sasniegšanu. Papildus

šajā pantā minētajiem apsvērumiem komiteja cita starpā

izskata:

a) Pušu, jo īpaši attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses,

vajadzību novērtējumu;

b) līdzekļu pieejamību un savlaicīgu izmaksāšanu;

c) ar līdzekļu vākšanu un piešķīrumiem saistīto lēmumu

pieņemšanas un pārvaldības procesu pārredzamību;

d) saņēmēju attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses,

pārskatatbildību par līdzekļu izlietojumu, par ko panākta

vienošanās.

15. Pušu konference izskata Finanšu komitejas ziņojumus un

ieteikumus un attiecīgi rīkojas.

16. Turklāt Pušu konference periodiski izskata finanšu

mehānismu, lai novērtētu finanšu resursu pietiekamību,

lietderīgumu un pieejamību, arī spēju veidošanai un jūras

tehnoloģiju nodošanai, jo īpaši attīstības valstu, kas ir šā

nolīguma Puses, spēju veidošanai un jūras tehnoloģiju nodošanai

tām.

VIII DAĻA

ĪSTENOŠANA UN ATBILSTĪBA