76. pants

Autentiskie teksti

Šā nolīguma teksts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un

spāņu valodā ir vienlīdz autentisks.

I PIELIKUMS

Indikatīvi teritoriju noteikšanas kritēriji

a) Unikalitāte.

b) Retums.

c) Īpaša nozīme sugu dzīves cikla posmiem.

d) Teritorijā sastopamo sugu īpašā nozīme.

e) Nozīme izzūdošām, apdraudētām vai sarūkošām sugām vai

dzīvotnēm.

f) Neaizsargātība, tajā skaitā pret klimata pārmaiņām un

okeānu paskābināšanos.

g) Trauslums.

h) Jutīgums.

i) Bioloģiskā daudzveidība un produktivitāte.

j) Reprezentativitāte.

k) Atkarība.

l) Neskartā daba.

m) Ekoloģiskā savienotība.

n) Svarīgi teritorijā noritoši ekoloģiskie procesi.

o) Ekonomiskie un sociālie faktori.

p) Kultūras faktori.

q) Kumulatīvā un pārrobežu ietekme.

r) Lēna atkopšanās un izturētspējas veidošanās.

s) Pietiekamība un dzīvotspēja.

t) Elementu atkārtošanās.

u) Atjaunošanās ilgtspēja.

v) Saglabāšanas un pārvaldības pasākumu esība.

II PIELIKUMS

Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas veidi

Saskaņā ar šo nolīgumu spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju

nodošanas iniciatīvas cita starpā var ietvert:

a) attiecīgo datu, informācijas, zināšanu un pētījumu

kopīgošanu lietotājam draudzīgos formātos, tajā skaitā:

i) jūras zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu kopīgošanu;

ii) apmainīšanos ar informāciju par jūras bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās,

kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

iii) pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgošanu;

b) informācijas izplatīšanu un izpratnes veicināšanu, tajā

skaitā attiecībā uz:

i) jūras zinātnisko pētniecību, jūras zinātnēm un ar tām

saistītajām jūras operācijām un pakalpojumiem;

ii) vidisku un bioloģisku informāciju, kura savākta, veicot

pētījumus teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

iii) relevantām pārmantotām zināšanām, kas sniegtas saskaņā ar

šo zināšanu glabātāju brīvu, iepriekšēju un apzinātu

piekrišanu;

iv) okeāna stresoriem, kuri ietekmē jūras biodaudzveidību

teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, tajā skaitā

klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, piemēram, sasilšanu un

okeāna atskābekļošanos, kā arī okeānu paskābināšanos;

v) tādiem pasākumiem kā teritorijai specifiski pārvaldības

rīki, arī aizsargājamās jūras teritorijas;

vi) ietekmes uz vidi novērtējumiem;

c) relevantas infrastruktūras, arī aprīkojuma, attīstīšanu un

stiprināšanu, piemēram:

i) nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanu un izveidi;

ii) tehnoloģiju, arī ar paraugu ņemšanu un metodiku saistīta

aprīkojuma, nodrošināšanu (piemēram, ūdens, ģeoloģisko,

bioloģisko vai ķīmisko paraugu ņemšanai);

iii) tāda aprīkojuma iegādi, kas vajadzīgs, lai atbalstītu un

turpmāk attīstītu pētniecības un izstrādes spējas, arī datu

pārvaldības jomā, saistībā ar darbībām, kuras attiecas uz jūras

ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par

jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās

teritorijās, tādiem pasākumiem kā teritorijai specifiski

pārvaldības rīki, arī aizsargājamās jūras teritorijas, kā arī

ietekmes uz vidi novērtējumu veikšanu;

d) institucionālās spējas un valsts tiesiskā regulējuma vai

regulatīvo mehānismu attīstīšanu un stiprināšanu, tajā

skaitā:

i) pārvaldības, politikas un juridiskos satvarus un

mehānismus;

ii) palīdzību valsts leģislatīvus, administratīvus vai

politiskus pasākumu, tajā skaitā saistīto regulatīvo, zinātnisko

un tehnisko prasību, izstrādē, īstenošanā un izpildes panākšanā

nacionālā, apakšreģionālā vai reģionālā līmenī;

iii) tehnisko atbalstu šā nolīguma noteikumu īstenošanā, tajā

skaitā datu uzraudzībā un ziņošanā;

iv) spēju informāciju un datus iestrādāt rezultatīvās un

efektīvās politikās; šo spēju nodrošina, cita starpā veicinot

piekļuvi zināšanām, kas nepieciešamas, lai sniegtu informāciju

lēmumu pieņēmējiem attīstības valstīs, kuras ir šā nolīguma

Puses, un minēto zināšanu iegūšanu;

v) attiecīgo valsts un reģionālo organizāciju un iestāžu

institucionālo spēju izveidi vai stiprināšanu;

vi) valsts un reģionālo zinātnisko centru izveidi, arī šādu

centru kā datu repozitoriju izveidi;

vii) reģionālo izcilības centru izveidi;

viii) prasmju pilnveides reģionālo centru izveidi;

ix) reģionālo iestāžu sadarbības saišu paplašināšanu,

piemēram, ziemeļu-dienvidu un dienvidu-dienvidu sadarbības

paplašināšanu un reģionālu jūras organizāciju un reģionālu

zvejniecības pārvaldības organizāciju sadarbības

paplašināšanu;

e) cilvēkresursu un finanšu pārvaldības resursu spēju un

tehnisko zināšanu attīstīšanu un stiprināšanu, izmantojot

apmaiņu, pētniecisko kopdarbību, tehnisko atbalstu, izglītību un

apmācību, kā arī jūras tehnoloģiju nodošanu, piemēram:

i) kopdarbību un sadarbību jūras zinātnes jomā, kas cita

starpā ietver datu vākšanu, tehnisko apmaiņu, zinātniskās

pētniecības projektus un programmas, kā arī kopīgu zinātniskās

pētniecības projektu izstrādi sadarbībā ar attīstības valstu

iestādēm;

ii) izglītību un apmācību šādās jomās:

a) dabaszinātnes un sociālās zinātnes - gan

fundamentālās, gan lietišķās - nolūkā attīstīt zinātniskās

un pētniecības spējas;

b) tehnoloģijas, kā arī jūras zinātnes un tehnoloģiju

izmantošana nolūkā attīstīt zinātniskās un pētniecības

spējas;

c) politika un pārvaldība;

d) pārmantoto zināšanu nozīme un lietojums;

iii) ekspertu, arī pārmantoto zināšanu ekspertu, apmaiņu;

iv) finansējuma nodrošināšanu cilvēkresursu un tehnisko

speciālo zināšanu attīstībai, tajā skaitā:

a) stipendiju vai citu dotāciju piešķiršanu mazo salu

attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, pārstāvjiem

darbsemināros, mācību programmās vai citās attiecīgās programmās,

lai attīstītu viņu konkrētās spējas;

b) finanšu un tehnisko speciālo zināšanu un resursu

nodrošināšanu, jo īpaši mazajām salu attīstības valstīm, saistībā

ar ietekmes uz vidi novērtējumiem;

v) apmācītu cilvēkresursu tīklošanās mehānisma

izveidošanu;

f) rokasgrāmatu, vadlīniju un standartu izstrādi un

kopīgošanu, tajā skaitā šādu materiālu izstrādi un

kopīgošanu:

i) kritēriji un atsauces materiāli;

ii) tehnoloģiju standarti un noteikumi;

iii) rokasgrāmatu un attiecīgās informācijas repozitorijs, lai

dalītos ar zināšanām par to, kā veikt ietekmes uz vidi

novērtējumus, un šo novērtējumu veikšanas spējām, kā arī gūto

pieredzi un paraugpraksi;

g) tehnisko, zinātnisko un pētniecības un izstrādes programmu,

arī biotehnoloģiskās pētniecības darbību, izstrādi.