8. pants

Neatzīšanas un neizpildīšanas pamats

1. Izpildes valsts kompetentā iestāde var atteikties atzīt

spriedumu un izpildīt sodu, ja:

a) 4. pantā minētais apliecinošais dokuments ir nepilnīgs vai

klaji neatbilst spriedumam un nav aizpildīts vai izlabots

izpildes valsts kompetentās iestādes noteiktā pieņemamā

termiņā;

b) nav izpildīti 4. panta 1. punktā noteiktie kritēriji;

c) soda izpilde būtu pretrunā ne bis in idem

principam;

d) spriedums attiecas uz darbībām, kuras saskaņā ar izpildes

valsts tiesību aktiem netiek uzskatītas par noziedzīgu

nodarījumu. Tomēr attiecībā uz nodokļiem vai nodevām, muitu un

valūtas maiņu sprieduma izpildi nedrīkst atteikt, pamatojoties uz

to, ka izpildes valsts tiesību akti neparedz tādus pašus nodokļus

vai nodevas vai tajos nav ietvertas tādas pašas normas par

nodokļiem, nodevām un muitas un valūtas maiņas noteikumiem kā

sprieduma valsts tiesību aktos;

e) saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem soda izpildei ir

iestājies noilgums;

f) izpildes valsts tiesību aktos ir paredzēta imunitāte, kas

soda izpildi padara neiespējamu;

g) sods ir piespriests personai, kuru saskaņā ar izpildes

valsts tiesību aktiem tās vecuma dēļ nevarētu saukt pie

kriminālatbildības par darbībām, attiecībā uz kurām spriedums ir

pieņemts;

h) brīdī, kad izpildes valsts kompetentā iestāde ir saņēmusi

spriedumu, atlikušais soda izpildes laiks ir īsāks nekā seši

mēneši;

i) saskaņā ar 4. pantā noteikto apliecinošo dokumentu persona

nav personīgi piedalījusies tiesas procesā, kurā tika pieņemts

lēmums, ja vien šajā dokumentā nav norādīts, ka šī persona

saskaņā ar turpmākajām procesuālajām prasībām, kas noteiktas

izpildes valsts tiesību aktos:

1) laikus:

- tika personīgi uzaicināta un tādējādi informēta par tā

tiesas procesa plānoto datumu un vietu, kurā tika pieņemts

lēmums, vai faktiski saņēma oficiālu informāciju par tiesas

procesa plānoto datumu un vietu ar citu līdzekļu starpniecību, tā

ka bija nepārprotami skaidrs, ka tā ir informēta par plānoto

tiesas procesu, un

- tika informēta par to, ka lēmums var tikt pieņemts, ja šī

persona neierodas uz iztiesāšanu,

vai,

2) zinot par plānoto tiesas procesu, bija pilnvarojusi

advokātu, kuru personas aizstāvībai tiesas procesā iecēlusi pati

persona vai valsts un kurš patiešām aizstāvēja šo personu tiesas

procesā,

vai

3) pēc lēmuma saņemšanas un pēc tam, kad bija skaidri

informēta par tiesībām uz atkārtotu iztiesāšanu vai apelāciju,

kurā personai ir tiesības piedalīties un kura dod iespēju

pārskatīt lietu, tostarp jaunus pierādījumus, pēc būtības un

panākt sākotnējā lēmuma atcelšanu:

- skaidri norādījusi, ka neapstrīdēs lēmumu,

vai

- noteiktajā termiņā nepieprasīja atkārtotu iztiesāšanu vai

apelāciju;

j) izpildes valsts, pirms tiek pieņemts lēmums atbilstīgi 11.

panta 1. punktam, iesniedz lūgumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu,

bet sprieduma valsts saskaņā ar 16. panta 2. punkta g)

apakšpunktu nepiekrīt, ka attiecīgo personu izpildes valstī vajā,

notiesā vai kā citādi tai atņem brīvību par noziedzīgu

nodarījumu, kas izdarīts pirms nodošanas un kas nav noziedzīgais

nodarījums, kura dēļ persona bija nodota;

k) sodā iekļauts ar psihiatrisku vai veselības aprūpi saistīts

pasākums vai cits ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, ko,

neskarot 7. panta 3. punktu, izpildes valsts nevar izpildīt

saskaņā ar tās tiesību sistēmu vai veselības aprūpes sistēmu;

2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta a), b), c), d), i) un k)

apakšpunktā, pirms tiek pieņemts lēmums neatzīt spriedumu un

neizpildīt sodu, izpildes valsts kompetentā iestāde, izmantojot

jebkādus piemērotus līdzekļus, apspriežas ar sprieduma valsts

kompetento iestādi un vajadzības gadījumā lūdz tai nekavējoties

sniegt visu vajadzīgo papildinformāciju.