4. pants

Programmas ietekme

4.1. Paredzamā(- ās) ietekme(- es)

un programmas ilgtspēja

Programmas paredzamā ilgtermiņa ietekme: Lielāka produktu ar

augstāku pievienoto vērtību radīšana un ilgtspējīga izaugsme. Šis

mērķis tiks sasniegts ar izveidoto Programmas modeli, kas

nodrošinās Norvēģijas finanšu instrumenta pieejamību plašam MVU

lokam. Jaunuzņēmumi un mikrouzņēmumi7 galvenokārt

varēs izmantot Tehnoloģiju biznesa centra (TBC) pakalpojumus un

pieteikties uz neliela apjoma grantu shēmām, lai izstrādātu

inovatīvus produktus un tehnoloģijas. Vidējie8

uzņēmumi var pieteikties atklātam konkursam, lai veiktu

nepieciešamo pētniecību un ieviestu ražošanā jaunus produktus un

pakalpojumus.

Programmas mērķis ir palielināt uzņēmumu konkurētspēju

Latvijā, un sagaidāms, ka tā veicinās vismaz 39 produktu un

tehnoloģiju attīstību. Tas veicinās uzņēmumu produktu pievienotās

vērtības radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Ņemot vērā, ka viens no Programmas mērķiem ir ciešāka

sadarbība starp programmā iesaistītajām līdzfinansējuma

saņēmējiem un donorvalsts pārstāvjiem, īstenojot projektus

partnerībā, sagaidāms, ka sadarbība starp šiem partneriem

turpināsies arī pēc Programmas beigām.

Pārliecība par projektu ilgtspēju tiks gūta projektu

vērtēšanas procesā, jo uzņēmumiem būs jāsniedz pierādījumi par

to, kā tie plāno turpināt darbību arī pēc projektu pabeigšanas.

Projektu ilgtspēju vērtēs gan pieaicinātie eksperti, gan projektu

vērtēšanas komisija, vērtējot projektu pieteikuma veidlapas un

biznesa plānus.

TBC izveidošana sekmēs inovatīvu produktu un pakalpojumu

izstrādi ilgtermiņa periodā, kas turpināsies arī pēc Programmas

īstenošanas beigām. TBC vadīs Latvijas Investīciju un attīstības

aģentūra (LIAA), kurai ir nepieciešamā kapacitāte (personāls,

finanses, pieredze) un zināšanas, lai attīstītu šādu centru kā

ilgtermiņa projektu. TBC tiks izveidots ēkā, kurā jau atrodas

pētniecības organizācijas un ir pietiekami daudz vietas, lai

izveidotu centru, kā arī nodrošinātu darba telpas inovatīviem

uzņēmumiem. Turklāt LIAA, kas ir valsts iestāde, būs projekta

īstenotājs un sniegs savus pakalpojumus arī pēc Programmas beigām

2024. gadā. Iepriekš minētie priekšnoteikumi nodrošina šī

centra ilgtspēju.

4.2. Programmas ieguldījums

Noteikumu 1.3. panta 1. punkta minēto kopējo vērtību

sasniegšanā

Programmas modelis ir izstrādāts, lai panāktu ilgtspējīgu

attīstību, ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un vides aizsardzību,

ievērojot demokrātijas un labas pārvaldības principus un iepriekš

identificējot Programmas vajadzības. Projektu īstenotāji saņems

papildu punktus, ja projekta ietvaros tiks nodarbinātas

strādājošas personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā

esoši darba ņēmēji, un šie darbinieki veidos vismaz 15% no kopējā

projektā iesaistīto darbinieku skaita. "Strādājoša persona

ar invaliditāti" un "nelabvēlīgā situācijā esošs darba

ņēmējs" ir jebkura persona, kas atbilst EK Regulas

Nr. 651/2014 2. panta 3. un 4. punktā

sniegtajām definīcijām9. Papildu punktus atlases

procesā piešķirs uzņēmumiem, kuri projekta pieteikumā ir

paredzējuši ar dzimumu līdztiesību saistītas darbības. Programmas

ietvaros plānotā uzņēmējdarbības stimulēšana risinās ar nabadzību

un sociālo atstumtību saistītus jautājumus, jo cilvēkiem būs

lielākas iespējas iegūt darbu. Uzņēmējdarbības veicināšana tieši

attiecas arī uz vēl vienu ilgtspējīgas attīstības principu no

sociālā viedokļa - piekļuvi nodarbinātībai. Lai nodrošinātu labu

Programmas vadību un caurspīdīgumu, visi projekti tiks atlasīti,

pamatojoties uz publicētiem, ikvienam pieejamiem atlases

kritērijiem. Lēmumu pieņemšanas laikā netiks pieļauts interešu

konflikts. Balsstiesīgajiem Vērtēšanas komisijas locekļiem būs

jāinformē Vērtēšanas komisija par interešu konflika esamību, ja

viņi būs saistīti ar projektu iesniedzējiem.

Visbeidzot, katrs projekta iesniedzējs tiks informēts par to,

cik punktus viņa projekts ir saņēmis, un atkarībā no punktu

skaita - vai projekts ir apstiprināts vai noraidīts. Visi procesi

tiks īstenoti saskaņā ar Programmas apsaimniekotāja iekšējām

procedūrām, kas tiks saskaņotas ar Ekonomikas ministriju.

Programmas apsaimniekotājs Programmas īstenošanai izstrādās

vadības kontroles sistēmas aprakstu, tostarp aprakstīs riska

pārvaldības pieeju, nodrošinot, ka finansējums tiek izmantots

caurspīdīgi un efektīvi tikai Programmas un tās projektu

mērķiem.

4.3. Mērķgrupa

Programmas galvenā mērķa grupa ir MVU10, kas

Latvijā reģistrēti kā juridiskas personas. Neliela apjoma grantu

shēmas primārā mērķauditorija ietver esošos un jaunizveidotos

uzņēmumus ar augstu inovācijas potenciālu. Viņiem šī Programma

nodrošinās piekļuvi nepieciešamajam finansējumam un sniegs

iespēju izstrādāt jaunus produktus un ieviest tos tirgū.

Atklātā konkursa mērķa grupa būs uzņēmumi ar jau esošu

ražošanas bāzi, kas vēlas attīstīt savu produktu klāstu un

ieviest ražošanā jaunus produktus, vai uzņēmumi, kuri vēlas

padarīt zaļākus esošos ražošanas procesus, lai kļūtu

konkurētspējīgāki un videi draudzīgāki. Savukārt, TBC pakalpojumi

tiks sniegti plašai auditorijai - gan MVU (galvenajai mērķa

grupai), jaunuzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savas idejas, un

inovatīviem, tehnoloģiski intensīviem lielajiem uzņēmumiem. Tas

veicinās sadarbību starp pētniecības organizācijām, NVO,

klāsteriem, mentoriem, akselerācijas fondiem, nozares ekspertiem

un profesionāļiem ar pieredzi uzņēmējdarbības attīstībā.

4.4. Piemērojamie valsts atbalsta

noteikumi

Atbilstoši Noteikumu 8.16. punktam Norvēģijas finanšu

instrumenta programmai ir piemērojami valsts atbalsta noteikumi.

Programmas īstenošanas laikā ir jāievēro ES tiesību akti par

valsts atbalstu, kas nostiprināti kā valsts tiesību akti Latvijā.

Valsts atbalsta jautājums šai programmai ir īpaši svarīgs, jo

līdzekļi tiks piešķirti privātiem uzņēmumiem. Pienākumu piemērot

attiecīgos tiesību aktus noteiks Programmas līgums, kas tiks

parakstīts starp Norvēģijas Ārlietu ministriju un Latvijas

Republikas Finanšu ministriju. Atbalsta intensitāte un atbalsta

summa, ko var piešķirt līdzfinansējuma saņēmējiem, atbildīs

noteikumiem par valsts atbalstu attiecīgās Programmas ietvaros

(galvenokārt saskaņā ar KOMISIJAS REGULU (ES) Nr. 651/2014

(2014. gada 17. jūnijs) un KOMISIJAS REGULU (ES)

Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris).

4.5. Programmas koncepcijas

izstrādes process

Koncepcijas sagatavošanā lielu lomu spēlēja divi būtiski

elementi: makroekonomiskā analīze un uzņēmējdarbības vajadzību un

problēmu novērtēšana Latvijā, kas tika apspriesti konsultācijās

ar nozaru ekspertiem.

Programmas izstrāde tika uzsākta 2018. gada janvārī,

organizējot divas sanāksmes - atsevišķu tikšanos ar Nacionālo

kontaktpunktu un publiskā sektora ekspertiem, un Programmas

īstenošanas uzsākšanas sanāksmi ar Finanšu instrumenta biroju

(turpmāk - FIB) un donoru programmas partneri Innovation

Norway. Šo sanāksmju laikā dalībnieki tika informēti par

attiecīgajiem programmas dokumentiem un atbalsta jomām. Eksperti

dalījās ar pieredzi un ierosināja idejas par to, kā vislabāk

veidot Programmu, lai apmierinātu Latvijas uzņēmējdarbības

vajadzības.

2018. gada 19. februāra apspriedē ar nozaru

ekspertiem tika pārstāvēta plaša Latvijas uzņēmumu grupa, tostarp

uzņēmējdarbības organizācijas, pētniecības organizācijas, NVO un

valdības iestādes. Izmantojot grupas darbu, tika apspriests plašs

jautājumu loks, pamatojoties uz Noteikumos un Zilajā grāmatā

noteiktajām atbalsta jomām. Tika secināts, ka Programmā galvenā

uzmanība būtu jāpievērš 1) ZI, 2) IKT un 3) dzīves līmeni

atbalstošām tehnoloģijām. Programmas nozaru eksperti ir

izvēlējušās šīs trīs jomas kā jomas ar augstu uzņēmējdarbības un

inovāciju potenciālu, kā arī kā vispiemērotākās konkrētu

uzņēmējdarbības nozares problēmu risināšanai Latvijā. Atlases

pamatā bija tādi kritēriji kā tirgus vajadzības, attīstības

potenciāls un ietekme uz vidi. Lai gan enerģētikas un jūras

transporta nozares nav izraudzītas kā Programmas prioritārās

jomas, šo nozaru risinājumi, var tikt izstrādāti ZI un IKT

jomās.

Pēc Latvijas uzņēmējdarbības prioritāro jomu, problēmu un

vajadzību definēšanas Programmas apsaimniekotājs ciešā sadarbībā

ar iesaistītajiem partneriem Ekonomikas ministriju, FIB un

Innovation Norway, kā arī konsultantu - Kultūras

ministriju - izstrādāja šo koncepciju, piedāvājot labāko

Programmas modeli, kas ļautu sasniegt tās mērķus.