4. pants

Jautājumu par papildu

finanšu līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai skatīt,

sagatavojot attiecīgos valsts budžeta projektus

2006.-2020.gadam.

Ministru

prezidenta vietā - ārlietu ministrs A.Pabriks

Vides ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta 2005.gada

31.marta rīkojums Nr.206)

Noturīgo organisko

piesārņotāju samazināšanas nacionālā plāna 2005.-2020.gadam

kopsavilkums

Noturīgie organiskie piesārņotāji

ir halogēnus saturošas, kancerogēnas, toksiskas un mutagēnas

vielas, kas pa gaisu un ūdeni var pārvietoties ļoti lielos

attālumos un uzkrāties sauszemes un ūdens ekosistēmās. Noturīgos

organiskos piesārņotājus satur agrāk plaši izmantotie

hlororganiskie pesticīdi un rūpniecībā izmantojamie ķīmiskie

produkti. Kā blakusprodukti noturīgie organiskie piesārņotāji var

rasties arī degšanas un rūpnieciskās ražošanas procesā.

Noturīgo organisko piesārņotāju

samazināšanā valsts nozīmes prioritāte noteikta to iekārtu un

atkritumu iznīcināšanai, kas satur polihlorētos bifenilus.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tie ir jāiznīcina līdz

2010.gadam. Pašlaik Latvijā ekspluatācijā ir 4282 kondensatori un

34 transformatori, kas satur polihlorētos bifenilus (bruto masa

attiecīgi 139343 kg un 231634 kg). Tā kā šo iekārtu

inventarizācija vēl turpinās, eksperti prognozē, ka to kopējais

faktiskais apjoms ir lielāks.

Otra valsts nozīmes prioritāte ir

noturīgo organisko piesārņotāju emisijas samazināšana. Saskaņā ar

kvantitatīvo novērtējumu 2002.-2003.gadā dioksīnu un furānu

emisijas Latvijā bija aptuveni 27 g I-TEQ (Starptautiskais

dioksīnu toksiskuma ekvivalents) gadā, bet policiklisko

aromātisko ogļūdeņražu emisijas 12-16 tonnu gadā. Dioksīnu un

furānu emisiju galvenais avots, daļēji sabiedrības neinformētības

dēļ, ir nekontrolētie degšanas procesi (71 % no kopējā

apjoma), bet policiklisko aromātisko ogļūdeņražu emisiju

galvenais avots ir koksnes sadedzināšana mājsaimniecībās

(68 % no kopējā apjoma).

Trešā valsts nozīmes prioritāte ir

noturīgo organisko piesārņotāju pesticīdu likvidēšana. Daudzas

problēmas jau ir atrisinātas, jo noturīgo organisko piesārņotāju

pesticīdus Latvijā neražo, netirgo un nelieto. Vairums krājumu ir

savākti un izvietoti Kņavas nelikvīdo ķimikāliju novietnē un

Gardenes bīstamo atkritumu novietnē pagaidu uzglabāšanai

(aptuveni 200 t DDT; aptuveni 5 t toksafēna; aptuveni

170 t lindāna; aptuveni 200 t lindāna un DDT

maisījuma).

Noturīgo organisko piesārņotāju

samazināšanas nacionālais plāns 2005.-2020.gadam ir vispārējs,

stratēģisks politikas dokuments. Tā mērķis, īstenojot ilgtspējīgu

politiku, ir attīstīt un pilnveidot noturīgo organisko

piesārņotāju pārvaldību, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi

no noturīgo organisko piesārņotāju kaitīgās ietekmes.

Valsts mērķi attiecībā uz

noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem: