7. pants

Izvērtējot Lokālplānojumu, konstatēju:

7.1. Saskaņā ar Likuma 24. panta otro daļu lokālplānojumā var

detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Pēc

vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas spēkā

stāšanās lokālplānojumā var grozīt vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā ar

vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037.

gadam1 (turpmāk - Stratēģija) 2.2.2. sadaļā kā

ilgtermiņa prioritāte ir izvirzīta daudzveidīga un inovatīva

ekonomika, ar uzsvaru uz esošās lauksaimniecības,

mežsaimniecības, ražošanas un pakalpojumu nozares attīstības

atbalstu, šīs prioritātes sasniegšana jābalsta uz zināšanām un

inovācijām un jābūt vidi saudzējošai un efektīvai resursu

izmantošanas ziņā.

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240

"Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves

noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 240) 221. punkts noteic,

ka, plānojot jaunu saimniecisko darbību, primāri izvērtē iespēju

izmantot degradētās, pamestās un neapsaimniekotās teritorijas ar

esošo infrastruktūru. Līdzīgs nosacījums ietverts arī Stratēģijas

3.5. apakšnodaļā "Ogres novada telpiskās attīstības

vadlīnijas" - ražošanas objektu attīstībā priekšroka dodama

esošo industriālo teritoriju atkārtotai izmantošanai un

piesārņoto teritoriju sanācijai, nevis jaunu neapbūvētu

teritoriju apgūšanai.

Līdz šim Lokālplānojuma teritorijā veikta lauksaimniecības

darbība, kas galvenokārt saistīta ar barības pļaušanu lopiem un

graudaugu audzēšanu.2 Turklāt 2019. gadā daļai

teritorijas, kas šobrīd ietilps jaunizveidotajā zemes vienībā

"Balti", saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta uzturēto

Lauku reģistru un karti ir pieteikts platību maksājums (kods

121). Atbalstot Lokālplānojumā ietverto attīstības ieceres

īstenošanu konkrētajā teritorijā, Ogres novada pašvaldība nav

pienācīgi izvērtējusi attīstības ieceres īstenošanas vietas

izvēli un atbilstību normatīvajiem aktiem un

Stratēģijai.3

7.2. Atbilstoši Likuma 1. panta pirmās daļas 9. punktam un 24.

panta pirmajai daļai vietējā pašvaldība pēc savas iniciatīvas

izstrādā lokālplānojumu kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai

teritorijas plānojuma detalizēšanai vai grozīšanai. Domes 2018.

gada 18. oktobra lēmums "Par lokālplānojuma

"Lokālplānojums zemes gabaliem ar kad. apz. 74680110066,

74680110038, 74680110077 un 74680110005 Madlienas pag., Ogres

nov., lai grozītu Ogres novada teritorijas plānojumu olu un olu

produktu ražotnes izveides vajadzībām" izstrādes

uzsākšanu"4 pieņemts, pamatojoties uz SIA

"Gallusman" 2018. gada 8. oktobra iesniegumu (reģ. Nr.

2-4.1/5217).

Lokālplānojuma izstrādes mērķis - grozīt Ogres novada

pašvaldības 2012. gada 21. jūnija saistošos noteikumus Nr.

16/2012 "Ogres novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk -

Ogres TP), lai radītu priekšnoteikumus olu un olu produktu

ražotnes izveidei Lokālplānojuma teritorijā.

7.3. Saskaņā ar Domes 2018. gada 18. oktobrī apstiprināto

darba uzdevuma5 1.2.2.1. apakšpunktu Lokālplānojuma

teritorijā paredzēts mainīt Ogres TP noteikto funkcionālo

zonējumu no Zaļās teritorijas (Mežs) ārpus valsts galvenā

autoceļa ekspluatācijas aizsargjoslas un ārpus 10 m joslas gar

lokālplānojuma robežu uz Lauksaimniecības teritoriju (L)

un Tehniskās apbūves teritoriju (TA). Vienlaikus Domes

2018. gada 18. oktobrī apstiprinātais darba uzdevuma 1.2.2.2.

apakšpunkts noteic mainīt funkcionālo zonējumu no

Lauksaimniecības teritorijas uz Tehniskās apbūves

teritoriju.

Ar Domes 2019. gada 21. februāra sēdē pieņemto

lēmumu6 grozīts 2018. gada 18. oktobrī apstiprinātais

darba uzdevums, nosakot sekojošo:

"1.1 Izteikt 1.2.2.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

1.2.2.1. mainīt funkcionālo zonējumu no Zaļās teritorijas

(Mežs) ārpus valsts reģionālā autoceļa ekspluatācijas

aizsargjoslas un ārpus 10 m joslas gar lokālplānojuma robežu uz

Lauksaimniecības teritoriju, detalizējot teritorijas

papildizmantošanas veidu atbilstoši 2013. gada 30. aprīļa

Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas

plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3.

pielikumam.

1.2. svītrot 1.2.2.2. apakšpunktu;"

7.4. Vides pārraudzības valsts biroja 2018. gada 15. novembra

lēmums Nr. 4-02/78 "Par stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūras piemērošanu" pieņemts, pamatojoties

uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta

pirmās daļas 1. punktu un 1. pielikuma 23. punkta 2. apakšpunktu

- mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā 60 000

vietu vistām.

Lokālplānojuma teritorijā plānota mājputnu novietņu

(kompleksa) izveide, kas ietvertu novietnes līdz 8 miljoni putnu

(t.sk. jaunputni un dējējvistas), olu šķirošanas, pārstrādes un

uzglabāšanas ēku, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un

noliktavu, graudu uzglabāšanas torņi, putnu mēslu pārstrādes

ēkas, katlumāju un biogāzes ražotni. Vienlaikus Lokālplānojuma

teritorijā no jauna paredzēts izbūvēt nepieciešamās

inženiertehniskās apgādes tīklus un objektus.

7.5. Noteikumu Nr. 240 144. punkts noteic, ka, plānojot lielas

inženierbūves, transporta un loģistikas objektus, rūpnieciskās

ražošanas un pārstrādes uzņēmumus, tai skaitā derīgo izrakteņu

ieguves vietas, atkritumu poligonus, biogāzes koģenerācijas

stacijas, teritorijas plānojumā, lokālplānojuma vai

detālplānojumā papildus paredz pasākumus šādu objektu ietekmes

mazināšanai uz apkārtējām teritorijām.

Ogres TP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

(turpmāk - apbūves noteikumi) 227.6. B) apakšpunktā noteikts, ka

kūts, ferma vai ražošanas uzņēmums jāizvieto, tā, lai to negatīvā

ietekme (smakas, trokšņi) nepārsniegtu zemes vienības robežas uz

kura tas atrodas ievērojot sanitārās prasības tā, lai to

nepārsniegtu zemes vienības robežas, uz kura tas atrodas vai ir

panākta rakstiska vienošanās ar skarto zemes vienību

īpašniekiem.

Lokālplānojuma apbūves noteikumu 41., 42., 43. un 44. punktā

ietvertas vispārīgas prasības, ka, īstenojot paredzēto darbību,

jāparedz pasākumi smaku novēršanai, gaisa kvalitātes

nepasliktināšanai un trokšņa līmeņa samazināšanai. Līdz ar to

pasākumi aizsardzībai pret iespējamām negatīvajām ietekmēm ir

noteikti formāli. Kā pasākumi piesārņojuma ietekmes mazināšanai

noteikti:

- papildus kokaugu ieaudzēšanu meža teritorijā

(M1);

- meža teritorija (M1) fragmentāri gar Lokālplānojuma

robežu 10 m platā joslā;

- meža teritorija (M1) valsts reģionālā autoceļa P80

Tīnūži - Koknese aizsargjoslā;

- 20 m platu divpakāpju apstādījumu joslu gar valsts reģionālo

autoceļu P80 Tīnūži - Koknese un gar Lokālplānojuma robežu ar

zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 7468 011 0012 un 7468 011

0029.

Pārējā teritorijas daļā, paļaujoties uz to, ka pieguļošo zemju

lietojuma veids ir mežs, pasākumi ietekmes mazināšanai uz

apkārtējām teritorijā netiek noteikti. Tādejādi nav ievērots

noteikumu Nr. 240 139. punkts, kas paredz, ka pasākumus

aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem

nodrošina tajā zemes vienībā, kurā atrodas lauksaimniecības

dzīvnieku turēšanai paredzētās būves, neradot apgrūtinājumus

blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.

7.6. Saskaņā ar Meža likuma 1. panta pirmās daļas 34. punktu

mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais

organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā

var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai

potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes

aizņemtās platības. Vienlaikus Meža likuma 3.1 panta

pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka par mežu neuzskata atsevišķi

no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai un ir mazāka

par 0,5 hektāriem.

Lokālplānojumā noteiktā meža teritorija 10m platā joslā

nenodrošinās to mērķi, kādam šī indeksētā funkcionālā zona ir

noteikta - nodrošināt apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un

meža galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo

funkciju īstenošanai.

7.7. Lokālplānojuma darba uzdevuma 1.2.2.1. apakšpunkts noteic

funkcionālā zonējuma maiņu ārpus valsts galvenā autoceļa

ekspluatācijas aizsargjoslas un ārpus 10 m joslas gar

lokālplānojuma robežu.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punkta

b) apakšpunktu aizsargjosla gar valsts reģionālo autoceļu P80

Tīnūži - Koknese ir 60 metri. Lokālplānojuma teritorijā daļa, kas

atrodas autoceļa aizsargjoslā un kurā tiek saglabāts zonējums

Zaļās teritorija (Mežs) jeb Meža teritorija

(M1),faktiski ir nepilnus 15 m plata. Savukārt Meža

teritorija (M1) 10 m platā joslā gar Lokālplānojuma robežu

nav noteikta visā teritorijā, kur šobrīd ir mežs. No publiskās

apspriešanas 2019. gada 14. maija sanāksmes protokola izriet, ka

sabiedrībai ir sniegta maldinoša informācija, jo gar

Lokālplānojuma robežu Meža teritorija (M1) ir tikai 10 m

plata josla.

7.8. Lokālplānojuma darba uzdevuma 1.2.2.3. apakšpunkts

noteica uzdevumu precizēt Ogres TP noteikto minimālo attālumu no

dzīvnieku fermas līdz A kategorijas ceļam. Lokālplānojuma

risinājums šo attālumu samazina 5 reizes - no 300 m uz 60 m.

Ogres TP apbūves noteikumu 227.8. apakšpunktā noteiktie

sanitārie attālumi pēc būtības ir buferzona starp dzīvojamo

apbūvi un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas novietnēm (saskaņā

ar Ogres TP apbūves noteikumu 227.6. D) apakšpunktu - fermas),

kuras mērķis saistīts ar sanitāro prasību nodrošināšanu, tai

skaitā, iespējamo negatīvo ietekmju mazināšanu.

Attālums samazināts, lai teritorijā varētu iekļaut vistu

novietņu kompleksa - olu un olu produktu ražotnei nepieciešamo

plānoto apbūves laukumu.7

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav ņemts vērā Vides pārraudzības

valsts biroja 2019. gada 1. jūlija atzinumā Nr. 4-03/11 "Par

Lokālplānojuma zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 74680110066,

74680110038, 74680110077, 74680110005 Madlienas pagastā, Ogres

novadā, Vides pārskatu"8 norādītais, ka

Lokālplānojuma stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides

pārskatā (turpmāk - Vides pārskats) jāiekļauj vērtējums un

jāvērtē sanitārā attāluma samazinājuma iespējamo ietekmi un tās

būtiskumu uz sanitāro prasību nodrošināšanu, ja Lokālplānojuma

teritorijā tiek īstenota lauksaimnieciskā izmantošana, kam

nosakāmas sanitārās prasības.

7.9. Izvietojot lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai

paredzētās būves, jāņem vērā noteikumu Nr. 240 140. punktā

noteiktie attālumi no dzīvojamās un publiskās apbūves. Konkrētos

attālumus putnu fermu izvietošanai nosaka arī Ogres TP apbūves

noteikumu 227.8. A5.) apakšpunkts, paredzot minimālo attālumu

putnu fermai - 500 m. Saskaņā ar noteikumu Nr. 240 2.1.

apakšpunktu apbūve ir teritorijā izvietotu esošu vai plānotu ēku,

inženierbūvju, inženierkomunikāciju un labiekārtojuma elementu

kopums. Vides pārskatā norādīts, ka tuvākās viensētas no

Lokālplānojuma teritorijas robežas DR virzienā atrodas aptuveni

400 m attālumā ("Grotiņi"), savukārt DA un ZA virzienā

aptuveni 450 m attālumā ("Jaunbadragi",

"Krijdibenes"). Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta 7.

attēlā "Lokālplānojuma teritorijā paredzētās darbības

plānotā objekta orientējošs būvapjoms" ietvertā informācija

par objekta orientējošo būvapjomu ir pretrunā 9. attēlā

"Orientējošais paredzētai darbībai plānotās apbūves

izvietojums lokālplānojuma teritorijā" norādītajam

plānotajam apbūves izvietojumam, kas neatbilst noteikumu Nr. 240

140. punktā noteiktajām prasībām.

7.10. Lokālplānojumā noteiktais atļautās izmantošanas veidu

klāsts un apbūves parametri (apbūves augstums, minimālais

jaunveidojamās zemes vienības platība) lauksaimniecības

teritorijā (L) ir pretrunā Ogres TP apbūves noteikumu 227.

punktā noteiktajam, jo Lokālplānojumā noteiktā funkcionālā zona

nav noteikta kā apakšzona (indeksētā teritorija), kā to paredz

noteikumu Nr.240 19.punkts.

7.11. Ar Lokālplānojumu ir mainīts Ogres TP apbūves noteikumu

227.6. A) apakšpunktā noteiktais apbūves augstums, kurš plānotās

paredzētās darbības tehnoloģisko risinājumu vajadzībām ir

paaugstināts līdz 20 m. Turklāt Vides pārskata 1.3. apakšnodaļā

"Lokālplānojuma teritorijā paredzēto darbību īss

apraksts" un Paskaidrojuma raksta 4.2. apakšnodaļā

"Plānotās apbūves izvietojuma risinājums" ietvertā

informācija liecina, ka plānoto graudu torņu augstums paredzēts ~

30 m, kas ir pretrunā Lokālplānojuma apbūves noteikumu 60.

punktam.

7.12. Pastāv pretruna starp Lokālplānojuma apbūves noteikumu

60. punktu (20000 ha) un Paskaidrojuma raksta 3. tabulu (2 ha)

attiecībā uz jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību.

Attiecīgi Lokālplānojuma apbūves noteikumu 60. punkts ir pretrunā

noteikumu Nr. 240 65. punktam.

7.13. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 31. punkts nepieļauj

atklātu mēslu uzglabāšanas laukumu izveidi Lokālplānojuma

teritorijā. Vides pārraudzības valsts biroja 2019. gada 1. jūlija

atzinuma Nr. 4-03/11 "Par Lokālplānojuma zemes vienībām ar

kadastra apzīmējumu 74680110066, 74680110038, 74680110077,

74680110005 Madlienas pagastā, Ogres novadā Vides pārskatu"

3.3.4. apakšpunktā norādīts, ka neatkarīgi no plānotā kūtsmēslu

apsaimniekošanas risinājuma - operatoram kūtsmēslu vai

fermentācijas atlieku uzglabāšanai ir jāparedz izbūvēt krātuvi,

kuras tilpums var nodrošina kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku

uzglabāšanu vismaz astoņus mēnešus, turklāt nosacījumus šādu

krātuvju raksturlielumiem jau paredz ārējie normatīvie akti.

Publiskās apspriešanas sanāksmē 2019. gada 14. maijā SIA

"Gallusman" pārstāvis uzsvēris, ka mēslu krātuves

netiek paredzētas. Mēslus plānots pārstrādāt - žāvēt un sapresēt.

No Lokālplānojuma 6. nodaļā noteiktās īstenošanas kārtības

neizriet, ka krātuves kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku

uzglabāšanai izbūve būtu prioritārais uzdevums, lai tiktu

izpildīts Lokālplānojuma apbūves noteikumu 31. punkts, kas

savukārt nozīmē vides aizsardzības prasību neievērošanu.

7.14. Noteikumu Nr. 240 79. punkts noteic, ka, ja tiek plānoti

objekti, kuru darbības dēļ var pieaugt satiksmes intensitāte un

traucējumi citiem satiksmes dalībniekiem, kā arī rasties papildu

noslodze un cita negatīva ietekme transporta infrastruktūrai,

izstrādā transporta plūsmas shēmu, ko iekļauj lokālplānojuma,

detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā. Savukārt noteikumu Nr.

628 36.5. apakšpunkts noteic, ka lokālplānojuma grafiskajā daļā

nosaka vai precizē transporta infrastruktūras risinājumus,

atbilstoši iespējām atrisinot piekļūšanas iespējas katrai zemes

vienībai, norādot plānotās pievienojumu vietas valsts un

pašvaldību autoceļiem (publiskās lietošanas autoceļu tīklam).

Lokālplānojuma dokumentācijai nav pievienota transporta plūsmu

shēma. Vienlaikus Lokālplānojuma grafiskajā daļā nav norādīta

piekļuve (plānotā nobraucamā ceļa pieslēguma vietas) atbilstoši

noteikumu Nr. 628 36.5. apakšpunktam.

7.15. Lokālplānojuma darba uzdevuma 1.2.4. apakšpunkts paredz

transporta infrastruktūras risinājumu piekļūšanai pie plānotajiem

objektiem izstrādi. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 9.punkts

noteic, ka piekļuvi Lokālplānojuma teritorijai paredzēt no

izbūvētā paralēlā ceļa (zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

7468 011 0049, 7468 011 0050, 7468 011 0068 un 7468 011 0079),

kas novietots paralēli valsts reģionālajam autoceļam P80 Tīnūži -

Koknese. No Lokālplānojuma apbūves noteikumu 62.1. apakšpunkta

izriet, ka esošais paralēlais ceļš ir jāpārbūvē, un tas ietverts

arī Lokālplānojuma īstenošanas kārtībā. Likuma 24. panta ceturtā

daļa noteic, ka lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā

noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi.

Tā kā paralēlais ceļš atrodas ārpus Lokālplānojuma teritorijas

un atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmas datiem ir valsts īpašums, nav pamata tam, ka ar

Lokālplānojumu tiek izvirzītas prasības teritorijas izmantošanai

ārpus Lokālplānojuma teritorijas.

7.16. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

"normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības

brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura

noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav

neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota

vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības

brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi

teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību

principi." (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un

2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11.

punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas

judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas

attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt

sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības

tiesību pārkāpumu.

Likuma 3. pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā

ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā

atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības

plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina

informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

"vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību

teritorijas plānošanas procesā, ir pienākums būt par objektīvu un

neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi

izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas

teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu. Tajā

pašā laikā Satversmes tiesa uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam ne

vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai

iesniegtajiem iebildumiem un tie mehāniski jāietver attiecīgajā

teritorijas attīstības plānošanas dokumentā. Saņemtie

priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības

apsvērumiem, un to noraidīšanas gadījumā jāsniedz pietiekama

argumentācija." (sk. Latvijas Republikas Satversmes

tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03

26.1. punktu un 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).

No Lokālplānojuma izstrādes dokumentiem un ministrijā

saņemtajiem privātpersonu iesniegumiem, ar kuriem apstrīdēts

Lokālplānojums, izriet, ka iedzīvotājus neapmierināja, ka lēmumi

Lokālplānojuma izstrādes gaitā pieņemti, neizvērtējot iespējamās

vidi degradējošās sekas un apkārtējo iedzīvotāju dzīves vides

stāvokļa pasliktināšanos. Tādējādi sabiedrības iesaiste

plānošanas procesā bijusi formāla un sabiedrības izteiktie

iebildumi nav pienācīgi izvērtēti.

Nav ievērota noteikumu Nr. 628 2.4. apakšpunkta prasība, ka

atbilde privātpersonai par tās iesniegtā priekšlikuma ņemšanu

vērā vai noraidīšanu, ietverot atbildē noraidīšanas pamatojumu,

sniedzama līdz attiecīgā plānošanas dokumenta dokumentācijas,

kurā ietverts arī izstrādes vadītāja sagatavotais ziņojumu par

publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu

vai noraidīšanu, iesniegšanai domē lēmuma pieņemšanai. Atbilstoši

2019. gada 28. jūnijā sistēmā publicētajam Ziņojumam par saņemto

priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu saņemti tikai divi

iesniegumi, kurus attiecīgi parakstījušas 157 un 20 personas.