4. pants

Veselības ministrijai

sagatavot un veselības ministram iesniegt noteiktā kārtībā

Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus par programmas

izpildi:

4.1. vidusposma informatīvo

ziņojumu (par laikposmu no 2009.gada līdz 2012.gadam) - līdz

2013.gada 15.maijam;

4.2. gala informatīvo

ziņojumu (par laikposmu no 2013.gada līdz 2015.gadam) - līdz

2016.gada 15.maijam.

Ministru prezidents

I.Godmanis

Veselības ministrs

I.Eglītis

(Ministru kabineta

2009.gada 29.janvāra rīkojums

Nr.48)

Onkoloģisko slimību

kontroles programmas 2009.-2015.gadam

kopsavilkums

Risināmā

jautājuma būtība

Vēzis ir nopietna sabiedrības

veselības problēma un viens no galvenajiem mirstības iemesliem

visā pasaulē un arī Latvijā. Iedzīvotājiem novecojot, arī

sa­slimstība ar vēzi pieaugs un palielināsies ar to saistīto

problēmu slogs. Uzlabojoties savlaicīgas diagnostikas un

ārstēšanas metožu efektivitātei un pieejamībai, to pacientu

aprūpe, kuriem ir ļaundabīgie audzēji, aizvien vairāk tuvinās

citu hronisku neinfekcijas slimību (piemēram, cukura diabēta,

astmas) aprūpes modelim, un laikus atklāts vēzis ir ārstējama

slimība, nevis bezcerīga veselības aprūpes problēma.

Saslimstību raksturojošie

statistikas rādītāji Latvijā ir salīdzināmi ar Eiropas Savienības

vidējiem rādītājiem, bet mirstība vēža dēļ joprojām ir augstāka

bez būtiskām pozitīvām pārmaiņām dinamikā. Salīdzinot ar

1997.gadu, saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem 2007.gadā ir

pieaugusi no 342,2 līdz 404,5 gadījumiem, rēķinot uz

100 000 iedzīvotāju, jeb par 18,2 %. Pēc Latvijas

vēža slimnieku reģistra datiem 2007.gadā ļaundabīgais audzējs

pirmo reizi mūžā tika diagnosticēts 9227 cilvēkiem, bet līdz

2007.gada 1.janvārim uzskaitē bija 59 375 pacienti.

Nāves cēloņu struktūrā ļaundabīgie audzēji jau ilgāku laiku ieņem

otro vietu aiz sirds un asinsvadu slimībām. Pēdējo 10 gadu

laikā primāri ielaisto (III vai IV stadija) un neprecizētas

stadijas gadījumu skaits nemainīgi svārstās 60 % robežās,

kas galvenokārt ir saistīts ar novēlotu vēršanos pie ārsta,

neizpratni par profilaktiskās apskates nepieciešamību, slēptu

slimības gaitu un onkoloģiskā dienesta nepil­nībām vienotu

klīnisko un organizatorisko vadlīniju trūkuma dēļ. Augstā primārā

ielaistība savukārt nosaka augstus pirmā gada letalitātes un

zemus piecu gadu dzīvildzes rādītājus. Aptuveni

10 000 onkoloģijas pacientu ar slimību ielaistā stadijā

vai progresējošu slimību ir nepieciešama paliatīvā aprūpe.

Lai uzlabotu situāciju, Veselības

ministrija, sadarbojoties ar Pasaules Veselības organizāciju

(turpmāk - PVO), ministrijām, nozares profesionāļiem un aģentūru

pārstāvjiem, ir izstrādājusi Onkoloģisko slimību kontroles

programmu 2009.-2015.gadam (turpmāk - programma). Programma ir

izstrādāta saskaņā ar 2007.gada 20.decembra Deklarāciju par Ivara

Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, un šajā

dokumentā izklāstītā virzība ir vērsta uz sabiedrības veselības

uzlabošanu un onkoloģisko slimnieku dzīvildzes un dzīves

kvalitātes uzlabošanu.

Programmas mērķis ir samazināt

saslimšanas risku ar onkoloģiskām slimībām, pagarināt onkoloģisko

slimnieku dzīvildzi un uzlabot dzīves kvalitāti.

Piedāvātais

risinājums

Programmā noteiktā mērķa

sasniegšanai nav paredzēti vairāki risinājuma varianti, jo ir

labi apzināta situācija un nepieciešamo pasākumu kopums mērķa

sasniegšanai.

Lai sasniegtu programmā noteikto

mērķi, nepieciešams novērst vai samazināt to riska faktoru

ietekmi uz sabiedrību, kas izraisa onkoloģiskās slimības,

izveidot un ieviest vēža organizētā skrīninga programmu, uzlabot

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģiskajiem

pacientiem, veicināt sabiedrības informēšanu un pacientu

izglītošanu, nodrošināt uz pierādījumiem balstītu un izmaksu ziņā

efektīvu onkoloģisko slimnieku ārstēšanu un rehabilitāciju un

izveidot visaptverošu un pieejamu paliatīvās aprūpes sistēmu.

Programmas mērķis ir sasniedzams,

īstenojot starpnozaru un multidisciplināru sadarbību. Programmā,

pamatojoties uz Latvijas situāciju, pasaules pieredzi un PVO

ieteikumiem, ir noteikti pieci rīcības virzieni:

• primārā profilakse;

• organizētais vēža skrīnings;

• ārstēšana;

• paliatīvā aprūpe;

• nozares metodiskā vadība.

Atbilstoši katram rīcības

virzienam tika noteikti galvenie uzdevumi un pasākumi. Plānotais

politikas rezultāts ir ierobežots slimības attīstības risks,

samazināts ielaisto gadījumu skaits, pagarināta onkoloģisko

slimnieku dzīvildze un uzlabota dzīves kvalitāte.

Politikas

dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un

paredzētais finansēšanas avots

Programmā izvirzītā mērķa

sasniegšanai paredzēts izmantot iesaistītajām institūcijām

atvēlētos un norādītos finansiālos resursus to kompetencē esošo

uzdevumu īstenošanai.

Programmas informatīvās daļas

7.sadaļā "Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus

nepieciešamā finansējuma plānojums" ir atspoguļots indikatīvs

papildus nepieciešamo līdzekļu aprēķins, kas ministrijai

jāizmanto, plānojot un pieprasot valsts budžeta finansējumu

nākamajiem gadiem.

Programmas kopējās izmaksas -

8 917 659 lati, tai skaitā profilaksei -

4 564 491 lats; skrīningam

- 505 609 lati; ārstēšanai -

452 308 lati; paliatīvajai aprūpei -

2 622 397 lati; metodiskajai vadībai -

772 854 lati, tai skaitā:

2009., 2010. un 2011.gadā -

Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un Izglītības un

zinātnes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu

ietvaros;

2012.gadā - 1 641 913 latu,

tai skaitā Veselības ministrijai 1 572 313 latu,

Labklājības ministrijai 31 000 latu, Izglītības un

zinātnes ministrijai 38 600 latu;

2013.gadā - 1 268 353 lati,

tai skaitā Veselības ministrijai 1 200 553 lati,

Labklājības ministrijai 31 000 latu, Izglītības un zinātnes

ministrijai 36 800 latu;

2014.gadā - 1 396 703 lati,

tai skaitā Veselības ministrijai 1 302 703 lati,

Labklājības ministrijai 31 000 latu, Izglītības un zinātnes

ministrijai 36 000 latu;

2015.gadā - 1 336 432 lati,

tai skaitā Veselības ministrijai 1 270 832 lati,

Labklājības ministrijai 31 000 latu, Izglītības un zinātnes

ministrijai 34 600 latu.

Papildus nepieciešamais

finansējums, sākot ar 2012.gadu, ir detalizēti atspoguļots

programmas ieviešanas plāna izdevumu aprēķinā.

Veselības ministrs

I.Eglītis