2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. nekustamais īpašums "Trimpas" (nekustamā

īpašuma kadastra Nr. 6672 010 0116, reģistrēts

Limbažu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Salacgrīvas pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 500) Salacgrīvas pagastā,

Salacgrīvas novadā (turpmāk - nekustamais īpašums), sastāv no

zemes vienības (kadastra apzīmējums 6672 010 0116)

2,5822 ha platībā (turpmāk - zemesgabals) un būves - vasaras

mājas (kadastra apzīmējums 6672 010 0116 001);

2.2. nekustamais īpašums pieder privātpersonai;

2.3. zemesgabalā paredzēta palīgēku - saimniecības ēkas un

pirts - būvniecība meža laucēs (meža 1. kvartāla 2. nogabalā)

(turpmāk - paredzētā darbība);

2.4. atbilstoši Salacgrīvas novada 2009. gada 19. augusta

saistošajiem noteikumiem Nr. 6 "Par teritorijas

plānojumiem" un Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju

domes 2004. gada 17. decembra saistošajiem noteikumiem

Nr. 42 "Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju

teritorijas plānojums" zemesgabalam noteiktā atļautā

izmantošana ir "meža teritorija", kas paredz, ka

galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir

mežsaimniecība. Salacgrīvas novada būvvalde

2013. gada 2. decembrī izsniegusi plānošanas un

arhitektūras uzdevumu Nr. 13-8-129 saimniecības ēkas un

pirts jaunbūvei;

2.5. zemesgabals atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta

ainavu aizsardzības zonā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - krasta kāpu

aizsargjosla);

2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija

noteikumu Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes

nolikums" 2.1. apakšpunktu Latvijas Republikas Saeimas un

Ministru kabineta izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

pārvaldīšana ir Dabas aizsardzības pārvaldes funkcija;

2.7. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1.

punkta "b" apakšpunktu krasta kāpu aizsargjoslā

aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot

gadījumus, kad, saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta

reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumam, tiek būvētas palīgēkas pie esošajām

dzīvojamām ēkām vai būvēm;

2.8. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas

2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts laucēs veikt

būvniecību bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma;

2.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes

protokollēmuma (prot. Nr. 34 24. §)

"Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997.

gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie

būvnoteikumi""" 2. punktu atbildīgā

institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta

sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad

plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības

ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts

meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības

ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona;

2.10. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes

Egitas Grolles (sertifikāta Nr. 003) 2014. gada

4. februāra atzinumu Nr. 5/14 zemesgabala lielāko daļu

klāj mežs, kas atbilst Eiropas Savienības un Latvijas īpaši

aizsargājamam biotopam "Mežainas piejūras kāpas"

(turpmāk - īpaši aizsargājams biotops), īpaši aizsargājamā

biotopa kvalitāte - vidēja. Paredzētā darbība plānota īpaši

aizsargājamā biotopa platībā esošajās meža laucēs, kurās

teritorijas apsaimniekošanas rezultātā zemsedze nav

saglabājusies. Atzinuma nosacījumos norādīts, ka pieļaujama

nelielu koka konstrukciju ēku izbūve reljefa līdzenajā daļā,

esošo lauču platībā, izvairoties no koku ciršanas. Atzinumā

secināts, ka saimniecības ēkas un pirts izbūve neapdraud īpaši

aizsargājamo biotopu, kā arī ietekme uz meža teritoriju ir

nebūtiska, jo paredzētā darbība plānota meža laucēs;

2.11. Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde

2014. gada 25. martā ir veikusi paredzētās darbības

ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. VA14SI0009

(turpmāk - izvērtējums Nr. VA14SI0009), saņemts Vides

pārraudzības valsts biroja (turpmāk - birojs) atzinums un izdoti

tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" prasībām. Birojs 2014. gada 8. maijā

sniedza atzinumu Nr. 198 "Par ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūras nepiemērošanu". Atzinumā minēts, ka

birojs ir saņēmis Valmieras reģionālās vides pārvaldes 2014. gada

25. marta vēstuli Nr. 8.5.-5/589 un izvērtējumu

Nr. VA14SI0009 par paredzētās darbības ietekmi uz vidi.

Izvērtējot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides

pārvaldes atzinumu, birojs konstatē, ka paredzētajai darbībai

atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

4. panta pirmajai daļai un 11. pantam nav nepieciešams

ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī paredzētā darbība neatbilst

likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā un 1. pielikumā

norādītajām darbībām;

2.12. Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde

2014. gada 15. maijā ir izsniegusi tehniskos noteikumus

Nr. VA14TN0118 (spēkā līdz 2019. gada 14. maijam)

(turpmāk - tehniskie noteikumi), nosakot vides aizsardzības

prasības saimniecības ēkas un pirts jaunbūvei jeb paredzētajai

darbībai, tai skaitā atsevišķas vides aizsardzības prasības

notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanai gan būvniecības, gan ēku

ekspluatācijas laikā;

2.13. saskaņā ar likuma "Par Ziemeļvidzemes biosfēras

rezervātu" 2. pantu izveidota starptautiskas nozīmes

īpaši aizsargājamā dabas teritorija - Ziemeļvidzemes biosfēras

rezervāts, lai nacionālā un starptautiskā nozīmē sasniegtu

līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības

veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā. Saskaņā ar likuma

"Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" 13. pantu

ainavu aizsardzības zona ir noteikta, lai saglabātu

Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, tūrisma un atpūtas

resursus un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas liegumiem,

vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un

sabalansētu dabas resursu izmantošanu. Tādējādi tehniskajos

noteikumos noteikta papildus prasība paredzētajai darbībai -

iekļaut tehniskajā projektā ainavu aizsardzības sadaļu, kurā

norādīti atbilstoši risinājumi ainavu aizsardzībai;

2.14. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Savukārt saskaņā ar

Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punkta

"b" apakšpunktu jaunu būvju un ēku būvniecības liegumu

izņēmumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krastu

kāpu aizsargjoslā attaisno gadījumi, kas attiecas uz palīgēku

būvniecību pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm, ja būvniecība,

kas atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tiek

saskaņota ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides

pārvaldi.

Paredzētā darbība neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz

apkārtējo vidi, krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo

dabas teritoriju - Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, jo

paredzētā darbība plānota jau ietekmētā teritorijā, kur jau ir

būve - vasaras māja - un nav paredzams, ka saimniecības ēkas un

pirts izbūve varētu apdraudēt īpašumam blakus esošos

aizsargājamos biotopus - "Ar lakstaugiem klātas pelēkās

kāpas", "Priekškāpas" un "Viengadīgas augu

sabiedrības uz sanesumu joslām". Paredzētā darbība neradīs

arī papildu slodzi Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamai dabas

teritorijai (Natura 2000) - dabas liegumam "Vitrupes

ieleja", jo tas atrodas apmēram divu kilometru attālumā no

paredzētās darbības vietas.