20. pants

Migrācija

1. Puses atkārtoti apstiprina sadarbības nozīmi migrācijas

plūsmas starp to teritorijām pārvaldīšanai. Lai stiprinātu

sadarbību, Puses - attiecīgā gadījumā un kad nepieciešams - var

uzsākt dialogu, kas risinātu visus savstarpēji interesējošos ar

migrāciju saistītos jautājumus, vienlaicīgi ņemot vērā īpašo

vajadzību novērtējumu, kas minēts 2. punktā. Katra Puse var pēc

sava ieskata tās ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijās

iekļaut migrācijas jautājumus, apskatot tos no tāda viedokļa, kad

tā ir migrantu izcelsmes, tranzīta un/vai galamērķa valsts.

Sadarbība migrācijas jomā var cita starpā ietvert spēju

veidošanas un tehnisko palīdzību, par ko Puses vienojušās.

2. Sadarbība starp Pusēm tiek balstīta uz vajadzībām, to

īsteno, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un tajā galvenā uzmanība

tiks pievērsta šādiem jautājumiem:

a) migrācijas pamatcēloņi,

b) viedokļu apmaiņa par praksi un normām, kas attiecas uz

starptautiskās aizsardzības nodrošināšanu personām, kurām tā ir

vajadzīga,

c) efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret

neatbilstīgu imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku

tirdzniecību, tostarp metožu izstrāde cilvēku kontrabandistu un

tirgoņu tīklu apkarošanai un šādas tirdzniecības upuru

aizsardzībai,

d) personu, kuras uzturas nelikumīgi, atgriešana, nodrošinot

piemērotus, humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu

brīvprātīgas atgriešanās veicināšana, un šo personu

atpakaļuzņemšana atbilstīgi 3. punktam,

e) jautājumi, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem vīzu

un ceļošanas dokumentu drošības jomā,

f) jautājumi, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem robežu

pārvaldības jomā.

3. Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu nelegālu

imigrāciju, un neskarot vajadzību aizsargāt cilvēku tirdzniecības

upurus, Puses arī vienojas, ka:

a) Malaizija, ievērojot nepieciešamību apstiprināt

valstspiederību, uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuri

nelegāli uzturas kādas dalībvalsts teritorijā, pēc šīs

dalībvalsts pieprasījuma un bez papildu formalitātēm, izņemot

tās, kas minētas 4. punktā,

b) katra dalībvalsts, ievērojot nepieciešamību apstiprināt

valstspiederību, uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuri

nelegāli uzturas Malaizijas teritorijā, pēc Malaizijas

pieprasījuma un bez papildu formalitātēm, izņemot tās, kas

minētas 4. punktā.

4. Šā panta 3. punkta nolūkā dalībvalstis un Malaizija

nekavējoties nodrošina saviem valstspiederīgajiem šādiem mērķiem

atbilstošus ceļošanas dokumentus. Ja personai, kura jāuzņem

atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina

tās valstspiederību, Malaizijas vai attiecīgās dalībvalsts

kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības veic

pasākumus, lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās

valstspiederību. Šis pants neskar Pušu attiecīgos tiesību aktus,

normas un noteikumus, kas saistīti ar valstspiederības

noteikšanu.

5. Ja kāda no Pusēm to uzskata par nepieciešamu, Puses sāk

sarunas starp ES un Malaiziju par nolīgumu, ar ko reglamentē

konkrētus pienākumus attiecībā uz atpakaļuzņemšanu, tostarp

pienākumu attiecībā uz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras nav

to valstspiederīgās personas, bet kurām ir derīga uzturēšanās

atļauja, ko izsniegusi kāda no Pusēm, vai kuras ir ieceļojušas

Puses teritorijā tieši no otras Puses teritorijas.