6. pants

Ārlietu ministrijai sagatavot un ārlietu ministram līdz

2006.gada 1.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā

informatīvu ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanu.

Ministru prezidents I.Emsis

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

(Ministru kabineta

2004.gada 31.augusta rīkojums Nr.595)

Pamatnostādņu

Latvijas līdzdalībai Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā

kopsavilkums

Latvija ir ieinteresēta veicināt

stabilitāti un drošību savu robežu tuvumā. Ilgtermiņa stabilitāti

ir iespējams garantēt, stiprinot demokrātijas principus,

ekonomisko un sociālo attīstību, tādēļ šo procesu norise

kaimiņvalstīs atbilst Latvijas interesēm.

Viens no Eiropas Savienības

kopējās ārpolitikas virzieniem ir Eiropas kaimiņu politika

(turpmāk - EKP). Piedaloties tās īstenošanā, Latvija iegūst

jaunus un spēcīgus instrumentus attiecību attīstīšanai austrumu

virzienā. Tāpēc Latvija jau agrīnā stadijā iesaistījās diskusijā

par EKP, atbalstot priekšlikumu par šādas politikas

nepieciešamību. Šo pamatnostādņu mērķis ir noteikt iespējamo

Latvijas ieguldījumu EKP īstenošanā, EKP prioritāros virzienus,

kā arī iespējamās sadarbības valstis. Izstrādājot minēto

dokumentu, ievērotas Attīstības sadarbības politikas

pamatno-stādnes un Attīstības sadarbības politikas plāns

2005.gadam, kā arī analizēts Latvijas kompetento institūciju

viedoklis.

Eiropas Padomes 2003.gada jūnijā apstiprinātās EKP vadlīnijas

nosaka, ka EKP mērķis ir panākt stabilitātes un labklājības

pieaugumu Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, veicinot tajās

reformu procesu. Šī mērķa sasniegšanai tiek īstenota ciešāka

sadarbība ar kaimiņvalstīm, ievērojot diferenciācijas principu un

katras kaimiņvalsts atšķirīgo iekšpolitisko attīstību, kā arī

ekonomikas un sociālās attīstības līmeni. EKP tiek īstenota uz

esošo līgumu bāzes un turpina jau aizsāktas iniciatīvas (Ziemeļu

dimensija un Barselonas process). EKP vadlīnijas piedāvā Eiropas

Savienībai un kaimiņvalstīm plašas sadarbības iespējas. EKP mērķu

sasniegšanai tiek izmantoti Eiropas Savienības kopējie politiskie

un finanšu instrumenti (individuāls rīcības plāns katrai

kaimiņvalstij un finanšu programmas ārējai sadarbībai).

Tā kā Latvija piedalījās EKP formulēšanā, tās intereses

atspoguļojas EKP vadlīnijās. Lai gan EKP aptver visas Eiropas

Savienības kaimiņvalstis, tieši jaunie Eiropas Savienības kaimiņi

- Ukraina, Moldova, Baltkrievija, kā arī Dienvidkaukāza valstis -

ir reģioni, kas visvairāk interesē Latviju. Latvijai ir pieredze

sadarbībā ar minētajiem reģioniem, un tā var piedāvāt savu

reģiona eksperta kvalifikāciju un reformu pieredzi, dodot

ieguldījumu kaimiņu reģionu attīstībā. Izmantojot šīs iespējas,

Latvija gan veicina savu interešu piepildījumu, gan sniedz

ieguldījumu Eiropas Savienības Kopējās ārējās un drošības

politikas īstenošanā. Kad Latvija būs uzkrājusi pieredzi,

darbojoties Eiropas Savienības Kopējā ārējā un drošības politikā,

tās intereses un resursi perspektīvā var kļūt plašāki un

iespējamais darbības loks varētu ietvert pat Eiropas Savienības

dienvidu kaimiņus (Vidusjūras reģiona valstis).

Latvijas darbība EKP ietvaros tiks virzīta galvenokārt jomās,

kurās Latvija var piedāvāt savu reformu pieredzi kaimiņvalstīm.

Šīs jomas un virzieni ir identificēti, ievērojot Latvijas

institūciju priekšlikumus un kaimiņvalstu intereses, un tie ir

vispārējo demokrātijas vērtību stiprināšana, tautsaimniecības

attīstības veicināšana, iekšlietas un tieslietas, vides

aizsardzība, izglītība, kultūra, sociālā attīstība un veselība.

Tomēr jāņem vērā, ka šīs jomas nav visaptverošas un EKP

īstenošanas gaitā var tikt papildinātas un mainītas.

Ņemot vērā, ka joprojām notiek EKP detalizēta izstrāde, Latvijai

ir lielas iespējas Eiropas Savienības līmenī līdzdarboties EKP

turpmākajā izstrādē, jo EKP un ar to saistīti jautājumi regulāri

ir Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes,

tās darba grupu un citu Eiropas Savienības institūciju darba

kārtībā. Latvijas institūcijām un to pārstāvjiem šajās darba

grupās ir jāpiesaista Eiropas Savienības uzmanība Latvijas EKP

prioritātēm un jāpārstāv Latvijas viedoklis atbilstoši Mi-nistru

kabineta apstiprinātajām pozīcijām un šīm pamatnostādnēm.

Lai aktīvi īstenotu savas intereses, izmantojot kopējo EKP

ietvaru un instrumentus, Latvijā ir svarīgi nodrošināt valsts

institūciju darbības koordināciju, attīstīt sadarbību ar

nevalstiskajām organizācijām, kā arī veicināt EKP un attīstības

sadarbības politikas koordināciju, iesaistot arī Konsultatīvo

padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos. Lai racionāli

izmantotu valsts resursus un neveidotu paralēlas struktūras, ir

lietderīgi īstenot noteiktus EKP projektus Attīstības sadarbības

politikas plāna ietvaros un izmantot resursus, kas tiek veidoti

šī plāna īstenošanai. EKP ir būtisks Attīstības sadarbības

politikas plāna 2005.gadam izstrādes elements.

Tā kā EKP ir Eiropas Savienības Kopējās ārējās un drošības

politikas virziens, tā īstenošanai ir paredzēti finanšu līdzekļi

Eiropas Savienības kopējo programmu ietvaros. Līdz ar to tādi EKP

projekti kaimiņvalstīs, kuros iespējams piedalīties Latvijas

privātā sektora pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, kā

arī valsts un pašvaldību institūcijām, tiks finansēti no Eiropas

Savienības kopējā budžeta. Latvijas divpusējos EKP pasākumus

paredzēts finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, kas piešķirti

Ārlietu ministrijai minēto pasākumu īstenošanai.

EKP ir ilgtermiņa politika, un Latvijas līdzdalība šīs politikas

īstenošanā ir aplūkojama ilgtermiņa kontekstā. Sadaļas par EKP

īstenošanas gaitu un Latvijas līdzdalību tajā tiks iekļautas

kārtējos pārskatos par Latvijas ārpolitikas rezultātiem.

Ārlietu ministrs

A.Pabriks