2016. pants

Pētījuma atskaite Rāznas ezeram, Vides risinājumu

institūts, 61 lpp.) secināts, ka Rāznas ezera ūdens kvalitāte ir

laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai,

gan pieaugušu zivju populācijas uzturēšanai. Rāznas ezera

ihtiofauna kopumā vērtējama kā cilvēka ietekmēta. Zivju

sabiedrības struktūru būtiski ietekmē rūpnieciskā zveja.

5.2. Attiecībā uz kopējo Rāznas ezera ekosistēmu ir vērtēta

pārvietošanās ietekme ar motorizēto ūdens transportu (saldūdeņu

ekspertes L. Vizules-Kahovskas nepublicētie materiāli -

Motorizētā ūdenstransporta ietekme, 4 lpp., sertifikāta

Nr. 127): Rāznas ezers atbilst īpaši aizsargājamam Eiropas

Savienības (turpmāk - ES) nozīmes biotopa 3150 Eitrofi ezeri

ar iegrimušo un peldaugu augāju 1. variantam - dzidrūdens

ezeri. Ezeram ir optimāls aizaugums, kuru raksturo fragmentēta

virsūdens augu josla un daudzveidīga peldlapu un iegrimušo augu

josla. Eitrofi ezeri ir daudzveidīga zivju un ūdens

bezmugurkaulnieku dzīvotne, kā arī nozīmīgas putnu ligzdošanas un

barošanās vietas. Kā nozīmīgākie motorizētā ūdens transporta

radītie faktori uz ezera ekosistēmu ir:

5.2.1. Ūdens piesārņojums eļļas un degvielas noplūžu

rezultātā, kas kā jebkurš piesārņojums negatīvi ietekmē ezera

ekosistēmu. Nav pieļaujama nekāda piesārņojuma nokļūšana ezerā

motorizētā ūdens transporta izmantošanas rezultātā.

5.2.2. Ūdens saduļķošana - pārvietošanās ar motorizētā ūdens

transportu samazina ūdens caurredzamību, ūdeni saduļķojot

mehāniskas sakulšanas rezultātā, īpaši seklos ezeros (tai skaitā

arī dziļo ezeru piekrastes daļā).

5.2.3. Sedimentu resuspensija - motorizētā ūdens transporta

izmantošana seklos ezerus un arī dziļo ezeru seklajās daļās

veicina mehānisku gultnes uzduļķojumu, kā rezultātā notiek

sedimentu resuspensija - gruntī izgulsnējušās barības vielas,

piemēram, fosfors ieskalojas ūdenī un atgriežas barības vielu

apritē, kas pazemina ezera ekoloģisko kvalitāti - pastiprina

eitrofikāciju, veicina zilaļģu ziedēšanu, samazina ūdens

caurredzamību.

5.2.4. Krasta zonas erozija - pārvietošanās ar motorizēto

ūdens transportu izraisa lokālu ūdens saviļņošanos, kas

pastiprina krasta eroziju, - notiek krasta izskalošanās, augsnes

materiāla nokļūšana ūdenī. Krasta izskalošanās var novest pie

ūdens saduļķošanās, ūdens faunas dzīves vides platību kvalitātes

pazemināšanās, sauszemes teritoriju degradēšanās. Radītie viļņi

ir atkarīgi no motora jaudas un braukšanas ātruma, taču var

sasniegt pat 40-50 cm, kas ir vienlīdzīgi ar vētras radītiem

viļņiem.

5.2.5. Ietekme uz ūdensaugiem - Rāznas ezerā ir sastopamas 40

augu sugas, tai skaitā vaskulārie augi, mieturaļģes un

ūdenssūnas. 7 no ezerā sastopamajām sugām - Callitriche

hermaphroditica, Nitella flexilis vel opaca, Zanichellia

palustris, Scolochloa festucacea, Eleocharis acicularis, Nuphar

pumila, Najas flexilis - ir retas un īpaši aizsargājamas

sugas, ezerā kopumā konstatētas 17 šo sugu atradnes. Augu joslas

maksimālais sastopamības dziļums ir mainīgs, tas svārstās no 2-6

m, vidējais sastopamības dziļums ir 4 m. Pārvietošanās ar

motorizēto ūdens transportu var ietekmēt ūdensaugus gan tiešā

veidā - mehāniski -, gan samazinot ūdens caurredzamību.

Griežoties propelleriem vai rodoties stiprai ūdens plūsmai, tiek

negatīvi ietekmēti ūdensaugi, tos nogriežot un fragmentējot to

audzes. Savukārt pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu

izraisītā viļņošanās negatīvi ietekmē tos ūdensaugus, kuriem ir

trausla sakņu sistēma, kas noved pie pakāpeniskas to audžu

iznīcināšanas. Motorizētā ūdens transporta izmantošana seklos

ezerus un arī dziļo ezeru seklajās daļās iznīcina arī peldaugu un

iegrimušo augu sakņu sistēmas, saglabājot tikai virsūdens augu

audzes.

5.2.6. Traucējumi zivīm - zivis veido nozīmīgu ezera

ekosistēmas daļu. Rāznas ezerā sastopamas zivis no 15 sugām.

Dominējošās sugas ir asaris, plaudis un rauda, sastopama arī

līdaka, zandarts, līnis, ķīsis, rudulis, vīķe, plicis, repsis,

grundulis, ausleja, parastais akmeņgrauzis, ezera salaka. Zivju

resursi ir nozīmīgi arī cilvēku patēriņam. Rāznas ezers ir viens

no Latvijas zivsaimnieciski nozīmīgākajiem ezeriem. Zivju

sabiedrību ietekmē ūdens kvalitāte, ūdens duļķainība,

piesārņojums. Tāpat kā ūdensaugus, arī zivis motorizētais ūdens

transports var ietekmēt mehāniski, tās var iet bojā tieša

kontakta rezultātā, griežoties propelleriem, gan samazinoties

ezera kvalitātei. Motorizētā ūdens transporta izmantošana var

ietekmēt arī nārsta un barošanās procesus, jo piekrastes

seklūdens daļas (augiem bagātas, seklas un siltas) ir gan zivju

nārsta vietas, gan ir nozīmīgas zivju mazuļu uzturēšanās

vietas.

5.2.7. Traucējumi putniem - ūdensputni veido nozīmīgu ezera

ekosistēmas daļu. Rāznas ezerā sastopamas šādas putnu sugas -

zivju gārnis (Ardea cinerea), lielais baltais gārnis

(Ardea alba), melnais zīriņš (Chlidonias niger),

baltspārnu zīriņš (Chlidonias leucopterus), upes zīriņš

(Sterna hirundo). Uz ezera salām sastopama lielā zīlīte

(Parus major) un dziedātājstrazds (Turdus philomelos). No

īpaši aizsargājamām sugām vai ES Putnu direktīvas I pielikuma

sugām sastopams lielais dumpis (Botaurus stellaris), zivju

ērglis (Pandion haliaetus) un jūras ērglis (Haliaeetus

albicilla). Putniem specifiskas dzīvotnes ir niedrāji, kurus

apdzīvo vairākas putnu sugas, tai skaitā lielais dumpis. Rāznas

ezers ir atzīts par lielajam dumpim trešo labāko ligzdošanas

vietu Latvijā. Lielākās niedru audzes sastopamas Rāznas ezerā

sastopamas Dukstigala līcī, kā arī Rēzeknes upes iztekas rajonā

pie Strodiem un Tilīšiem. Motorizētā ūdens transporta rezultātā

radusies pastiprināta viļņu darbība var radīt traucējumus putnu

ligzdām, troksnis var negatīvi ietekmēt ligzdošanu - putni var

pamest savas ligzdas ar olām, tās atstājot par barību

plēsējiem.

5.2.8. Troksnis, kas traucē citiem ūdens resursu lietotājiem,

- jebkuram ezeram ir liela rekreācijas vērtība, tas tiek

izmantots peldēšanai, laivošanai, makšķerēšanai, dabas tūrismam

u.tml. Pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu var negatīvi

ietekmēt atpūtniekus un piekrastes zemju īpašniekus, kam troksnis

var traucēt. Līdz ar to nepieciešams motorizētā ūdens transporta

lietošanu ezerā saskaņot ar citām sabiedrības grupām.

5.3. Atbilstoši projekta "Priekšnosacījumu izveide

labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu

aizsardzībai Latvijā" jeb "Dabas skaitīšana"

24.07., 26.07., 16.08.2018. ES nozīmes ūdeņu biotopu

inventarizācijas anketai Nr. 18VL008-48-1 Rāznas ezerā konstatētā

biotopa Eitrofi ezeri ar iegrimušo un peldaugu augāju

(biotopa kods 3150_1) kvalitāte norādīta kā vidēja. Kvalitātes

vērtējums pamatots ar ilgstošu ūdens ziedēšanu veģetācijas

periodā un salīdzinoši daudz pavediena zaļaļģu piekrastes

platībā. Lai uzlabotu biotopa kvalitāti, kā veicamie pasākumi

norādīta biogēnu ieplūdes samazināšana no meliorācijas un

notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

5.4. Izvērtējot iepriekš minētos pētījumu rezultātus,

secināms, ka gan rūpnieciskās zvejas veikšana, gan pārvietošanās

ar motorizēto ūdens transportu kopumā zvejas veikšanai un tūrisma

pakalpojumu sniegšanai rada dažādu veidu ietekmes uz Rāznas ezera

ekosistēmu, tāpēc pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu

arī turpmāk ir jāierobežo, lai radītā ietekme neatstātu negatīvu

iespaidu uz Rāznas ezera kopējo stāvokli. Vienlaikus secināms, ka

motorizētā ūdens transporta izmantošana Rāznas ezerā nav norādīta

kā būtiskākais ezera biotopa kvalitāti ietekmējošais faktors,

tādēļ, ievērojot lielo personu loku, kas vēlas pretendēt uz

atļauju izsniegšanu, ir pieļaujams Noteikumu Nr. 447

8.1 punktā norādītais atļauju skaita

palielinājums.