2016. pants

Pētījuma atskaite Rāznas ezeram, Vides risinājumu

institūts, 61 lpp.) secināts, ka Rāznas ezera ūdens kvalitāte ir

laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai,

gan pieaugušu zivju populācijas uzturēšanai. Rāznas ezera

ihtiofauna kopumā vērtējama kā cilvēka ietekmēta. Zivju

sabiedrības struktūru būtiski ietekmē rūpnieciskā zveja.

5.2. Attiecībā uz kopējo Rāznas ezera ekosistēmu ir vērtēta

pārvietošanās ietekme ar motorizēto ūdens transportu (saldūdeņu

ekspertes L. Vizules-Kahovskas nepublicētie materiāli -

Motorizētā ūdenstransporta ietekme, 4 lpp., sertifikāta

Nr. 127, biotopu grupa: stāvoši saldūdeņi, derīgs līdz

09.09.2022., sugu grupa: vaskulārie augi, biotopu grupa: tekoši

saldūdeņi - derīgs līdz 09.05.2024.): Rāznas ezers atbilst īpaši

aizsargājamam Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes biotopam

3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo un peldaugu augāju, 1.

variantam - dzidrūdens ezeri. Ezeram ir optimāls aizaugums, kuru

raksturo fragmentēta virsūdens augu josla un daudzveidīga

peldlapu un iegrimušo augu josla. Eitrofi ezeri ir daudzveidīga

zivju un ūdens bezmugurkaulnieku dzīvotne, kā arī nozīmīgas putnu

ligzdošanas un barošanās vietas. Kā nozīmīgākie motorizētā ūdens

transporta radītie faktori uz ezera ekosistēmu ir:

5.2.1. ūdens piesārņojums eļļas un degvielas noplūžu

rezultātā, kas kā jebkurš piesārņojums negatīvi ietekmē ezera

ekosistēmu. Nav pieļaujama nekāda piesārņojuma nokļūšana ezerā

motorizētā ūdens transporta izmantošanas rezultātā;

5.2.2. ūdens saduļķošana - pārvietošanās ar motorizētā ūdens

transportu samazina ūdens caurredzamību, ūdeni saduļķojot

mehāniskas sakulšanas rezultātā, īpaši seklos ezeros (tai skaitā

arī dziļo ezeru piekrastes daļā);

5.2.3. sedimentu resuspensija - motorizētā ūdens transporta

izmantošana seklos ezerus un arī dziļo ezeru seklajās daļās

veicina mehānisku gultnes uzduļķojumu, kā rezultātā notiek

sedimentu resuspensija - gruntī izgulsnējušās barības vielas,

piemēram, fosfors ieskalojas ūdenī un atgriežas barības vielu

apritē, kas pazemina ezera ekoloģisko kvalitāti - pastiprina

eitrofikāciju, veicina zilaļģu ziedēšanu, samazina ūdens

caurredzamību;

5.2.4. krasta zonas erozija - pārvietošanās ar motorizēto

ūdens transportu izraisa lokālu ūdens saviļņošanos, kas

pastiprina krasta eroziju - notiek krasta izskalošanās, augsnes

materiāla nokļūšana ūdenī. Krasta izskalošanās var novest pie

ūdens saduļķošanās, ūdens faunas dzīves vides platību kvalitātes

pazemināšanās, sauszemes teritoriju degradēšanās. Radītie viļņi

ir atkarīgi no motora jaudas un braukšanas ātruma, taču var

sasniegt pat 40-50 cm, kas ir vienlīdzīgi ar vētras radītiem

viļņiem;

5.2.5. ietekme uz ūdensaugiem - Rāznas ezerā ir sastopamas 40

augu sugas, tai skaitā vaskulārie augi, mieturaļģes un

ūdenssūnas. 7 no ezerā sastopamajām sugām - Callitriche

hermaphroditica, Nitella flexilis vel opaca, Zanichellia

palustris, Scolochloa festucacea, Eleocharis acicularis, Nuphar

pumila, Najas flexilis, ir retas un īpaši aizsargājamas

sugas, ezerā kopumā konstatētas 17 šo sugu atradnes. Augu joslas

maksimālais sastopamības dziļums ir mainīgs, tas svārstās no 2-6

m, vidējais sastopamības dziļums ir 4 m. Pārvietošanās ar

motorizēto ūdens transportu var ietekmēt ūdensaugus gan tiešā

viedā - mehāniski, gan samazinot ūdens caurredzamību. Griežoties

propelleriem vai rodoties stiprai ūdens plūsmai, negatīvi ietekmē

ūdensaugus tos nogriežot un fragmentējot to audzes. Savukārt

pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu izraisītā viļņošanās

negatīvi ietekmē tos ūdensaugus, kuriem ir trausla sakņu sistēma,

kas noved pie pakāpeniskas to audžu iznīcināšanas. Motorizētā

ūdens transporta izmantošana seklos ezerus un arī dziļo ezeru

seklajās daļās iznīcina arī peldaugu un iegrimušo augu sakņu

sistēmas, saglabājot tikai virsūdens augu audzes;

5.2.6. traucējumi zivīm - zivis veido nozīmīgu ezera

ekosistēmas daļu. Rāznas ezerā sastopamas zivis no 15 sugām.

Dominējošās sugas ir asaris, plaudis un rauda, sastopama arī

līdaka, zandarts, līnis, ķīsis, rudulis, vīķe, plicis, repsis,

grundulis, ausleja, parastais akmeņgrauzis, ezera salaka. Zivju

resursi ir nozīmīgi arī cilvēku patēriņam. Rāznas ezers ir viens

no Latvijas zivsaimnieciski nozīmīgākajiem ezeriem. Zivju

sabiedrību ietekmē ūdens kvalitāte, ūdens duļķainība,

piesārņojums. Tāpat kā ūdensaugus, arī zivis motorizētais ūdens

transports var ietekmēt mehāniski, tās var iet bojā tieša

kontakta rezultātā, griežoties propelleriem, gan samazinoties

ezera kvalitātei. Motorizētā ūdens transporta izmantošana var

ietekmēt arī nārsta un barošanās procesus, jo piekrastes

seklūdens daļas (augiem bagātas, seklas un siltas) ir gan zivju

nārsta vietas, gan ir nozīmīgas zivju mazuļu uzturēšanās

vietas;

5.2.7. traucējumi putniem - ūdensputni veido nozīmīgu ezera

ekosistēmas daļu. Rāznas ezerā sastopamas sekojošas putnu sugas -

zivju gārnis (Ardea cinerea), lielais baltais gārnis

(Ardea alba), melnais zīriņš (Chlidonias niger),

baltspārnu zīriņš (Chlidonias leucopterus), upes zīriņš

(Sterna hirundo). Uz ezera salām sastopama lielā zīlīte

(Parus major) un dziedātājstrazds (Turdus philomelos). No

īpaši aizsargājamām sugām vai ES Putnu direktīvas I pielikuma

sugām sastopams lielais dumpis (Botaurus stellaris), zivju

ērglis (Pandion haliaetus) un jūras ērglis (Haliaeetus

albicilla). Putniem specifiskas dzīvotnes ir niedrāji, kurus

apdzīvo vairākas putnu sugas - tai skaitā lielais dumpis. Rāznas

ezers ir atzīta par lielajam dumpim trešo labāko ligzdošanas

vietu Latvijā Lielākās niedru audzes sastopamas Rāznas ezerā

sastopamas Dukstagala līcī, kā arī Rēzeknes upes iztekas rajonā,

pie Strodiem un Tilīšiem. Motorizētā ūdens transporta rezultātā

radusies pastiprināta viļņu darbība var radīt traucējumus putnu

ligzdām, troksnis var negatīvi ietekmēt ligzdošanu - putni var

pamest savas ligzdas ar olām, tās atstājot par barību

plēsējiem;

5.2.8. troksnis, kas traucē citiem ūdens resursu lietotājiem -

jebkuram ezeram ir liela rekreācijas vērtība, tas tiek izmantots

peldēšanai, laivošanai, makšķerēšanai, dabas tūrismam utml.

Pārvietošanās ar motorizētais ūdens transports var negatīvi

ietekmēt atpūtniekus un piekrastes zemju īpašniekus, kam troksnis

var traucēt. Līdz ar to nepieciešams motorizētā ūdens transporta

lietošanu ezerā saskaņot ar citām sabiedrības grupām.

5.3. Atbilstoši projekta "Priekšnosacījumu izveide

labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu

aizsardzībai Latvijā" jeb "Dabas skaitīšana"

24.07., 26.07., 16.08.2018. ES nozīmes ūdeņu biotopu

inventarizācijas anketai Nr. 18VL008-48-1, Rāznas ezerā

konstatētā biotopa Eitrofi ezeri ar iegrimušo un peldaugu

augāju (biotopa kods 3150_1) kvalitāte norādīta kā vidēja.

Kvalitātes vērtējums pamatots ar ilgstošu ūdens ziedēšanu

veģetācijas periodā un salīdzinoši daudz pavediena zaļaļģu

piekrastes platībā. Lai uzlabotu biotopa kvalitāti, kā veicamie

pasākumi norādīta biogēnu ieplūdes samazināšana no meliorācijas

un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

5.4. Izvērtējot iepriekš minētos pētījumu rezultātus,

secināms, ka gan rūpnieciskās zvejas veikšana, gan pārvietošanās

ar motorizēto ūdens transportu kopumā zvejas veikšanai un tūrisma

pakalpojumu sniegšanai rada dažādu veidu ietekmes uz Rāznas ezera

ekosistēmu, tāpēc pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu

arī turpmāk ir jāierobežo, lai radītā ietekme neatstātu negatīvu

iespaidu uz Rāznas ezera kopējo stāvokli. Vienlaikus secināms, ka

motorizētā ūdens transporta izmantošana Rāznas ezerā nav norādīta

kā būtiskākais ezera biotopa kvalitāti ietekmējošais faktors,

tādēļ, ievērojot lielo personu loku, kas vēlas pretendēt uz

atļauju izsniegšanu, ir pieļaujams Noteikumu Nr. 447

8.1 punktā norādītais atļauju skaita

palielinājums.