5. pants

Ieviešot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 2. punkta

jaunos nosacījumus par aptuvenā nozvejas (un katras sugas) svara

noteikšanu, tika konstatēta problēma ar katras sugas daudzumu

noteikšanu dzīvsvara kilogramos zvejas žurnāla aizpildīšanai

jūrā.

Piemēram, reņģu un brētliņu zvejā lielākoties ir ļoti

iespējama tādu neregulētu sugu kā trīsadatu stagars, četrragu

jūrasbullis, salaka, lucītis, apaļais jūrasgrundulis u. c.

neliela piezveja. Šādu sugu piezvejas apjoms mazo pelaģisko sugu

(reņģu un brētliņu) nozvejā ir minimāls, un to ir ļoti grūti

vizuāli novērtēt kopējās nozvejas lielajā apjomā, lai iekļautos

paredzētajās nozvejas pielaides robežās.

Ministrijas organizētajās tehniskajās darba grupās (2024. gada

16. februārī, 12. martā, 4. aprīlī, 25. aprīlī, 20. maijā, 26.

jūnijā un 16. decembrī) zvejnieki atzina, ka nav iespējams

izpildīt nosacījumu par atļautās nozvejas pielaides robežu katrai

sugai. To apstiprināja arī Valsts vides dienesta pārstāvji.

Sanāksmju dalībnieki pauda viedokli, ka Eiropas Komisijas

sarakstā iekļautajās ostās piemērojamā atļautās pielaides atkāpe

būtu svarīga arī Latvijā.

Zvejas prakse Latvijā liecina, ka lielā daļā zvejas darbību

atļautā pielaides robeža nav sasniedzama maza apjoma neregulētu

sugu nozvejā. Tas nozīmē, ka īpaši grūti un gandrīz neiespējami

ir noteikt piezvejā esošās sugas un nelielu to apjomu,

nepārkāpjot Baltijas jūrā atļauto 20 % pielaides robežu.