4. pants
uzliek CVK par pienākumu nodrošināt likumu vienveidīgu un

pareizu piemērošanu. Asa politiska reakcija uz likumprojektu nav

nekas īpašs priekš CVK, lai esošie apstākļi varētu būt par pamatu

gadu desmitiem izveidojusies vienveidīgai CVK praksei attiecībā

uz likumu ierosināšanas kārtību.

CVK atteikuma uzsākt parakstu vākšanu attiecībā uz

Ierosinājumu gadījumā radīsies pamats ierosināt jautājumu par CVK

attiecīgi balsojošo locekļu iespējamo kriminālatbildību pēc

Krimināllikuma 317.panta par dienesta pilnvaru

pārsniegšanu.8

[11] Tiesībsargs, sniedzot atbildi uz CVK lūgumu par

automātisko pilsonības piešķiršanu lielam skaitam personu bez to

skaidri izteiktas gribas, norādīja uz sekojošo.

[..] Minēto jautājumu, pirmkārt, nevar skatīt, atkāpjoties no

pilsonības jautājuma vēsturiskās attīstības aspekta, tas ir

aplūkojams ciešā saistībā ar Latvijas Republikas nepārtrauktības

doktrīnu, kas atzīst, ka valstij, ievērojot nepārtrauktības

doktrīnu, izmaiņas jāveic nevis tabula rasa, bet pamatojoties uz

iepriekšējo konstitucionālo regulējumu.

[..] Kā jau agrāk atzīmēja Satversmes tiesa, valsts

nepārtrauktības doktrīna ietver arī pilsonības nepārtrauktības

principu un, saglabājot savus būtiskos elementus, tostarp

tautu, iespēju robežās jārūpējas par to, lai grozījumi tiesiskajā

regulējumā tiktu izdarīti, ievērojot no nepārtrauktības doktrīnas

izrietošos principus.

[..] 2012.gada 4.septembrī CVK iesniegtā vēlētāju parakstītā

likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" 2.panta

6.punkts neparedz tādu būtisku aspektu kā indivīda brīvu izvēli

paust lojalitāti valstij, bet automātiski iekļauj to pilsoņu

kopumā. Šajā sakarā saskatu noteiktus riskus minētā likumprojekta

tālākai virzībai, konkrētāk, šāda valsts rīcība būs pretrunā

starptautiski pieņemtajam principam, ka par starptautiskajai

likumdošanai atbilstošu tiek atzīta nebrīvprātīga naturalizācija,

kas notikusi tikai civiltiesiskā statusa izmaiņu - laulību,

adopcijas, radniecības atzīšanas, leģitimizācijas -

rezultātā.

[..] Piespiedu naturalizācijas ceļā tiks panākts tas, ka

Latvijas Republikai kā kopienai pievienosies indivīdi, kuru

lojalitāte valstij nebūs pausta, un konkrēta pievienošanās motīva

trūkuma dēļ naturalizācijai trūks patiesuma aspekts, kam būtu

jābūt obligātam priekšnoteikumam masveida naturalizācijas

procesā. Tiesībsargs prognozē, ka šāda valsts rīcība var radīt

tiesiskas sekas un papildu valsts resursu patēriņu, kam pamatā

būs indivīdu prasības pret valsti par pilsonības piešķiršanas

atzīšanu par spēkā neesošu, jo indivīds nav skaidri paudis savu

vēlmi piederēt pilsoņu kopumam. Ņemot vērā augstāk minēto,

Tiesībsargs uzskata, ka likumprojektā "Grozījumi Pilsonības

likumā" piedāvātā 2.panta 6.punkta redakcija ir nepilnīga un

tās tālākā virzība no labas pārvaldības viedokļa var nozīmīgi

aizskart sabiedrības intereses.

[..] Likumprojektā "Grozījumi pilsonības likumā" ir

saskatāms tiesiskā vienlīdzības principa pārkāpums attiecībā uz

samaksu par personu apliecinošu dokumentu. Visi personu

apliecinošie dokumenti (neatkarīgi no dokumenta veida) ir

apvienojami zem viena virsjēdziena. Līdz ar to nav pamatoti

noteikt regulējumu, ka "nepilsoņa pase tiek mainīta pret

Latvijas pilsoņa pasi, nosakot, ka šī apmaiņa notiek par

brīvu". Šādam atvieglojumam nav saskatāms leģitīms mērķis.

Tāpat vēlos norādīt, ka Pilsonības likuma 3.1pants,

kas nosaka pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku

vai nepilsoņu bērna pilsonību regulējumā, paredz aktīvu gribas

izteikumu, līdz ar to sistēmiski nav pieļaujams, ka piedāvātais

Pilsonības likuma 2.panta sestais punkts noteiktu personu statusa

maiņu bez viņu gribas izteikuma.9

[12] Mārtiņš Paparinskis savā atzinumā vērtēja

nacionālo un starptautisko tiesību jautājumus attiecībā uz

Likumprojektu. [..] No nacionālo tiesību viedokļa, tika secināts,

ka:

(1) CVK nav tiesību vērtēt likumprojektu no satura lietderības

viedokļa;

(2) CVK tiesības izvērtēt pilnīgu izstrādātību ir

formulējamas, ņemot vērā gan tiesību zinātnē atzītos, gan CVK

praksē konsekventi piemērotos un citu institūciju un personu

nekritizētos kritērijus (ja tādi pastāv);

(3) CVK tiesības vērtēt pretrunu augstāka juridiska spēka

normām ir saprātīgi ierobežot uz acīmredzamām pretrunām (un

valsts varas, valsts pārvaldes un tiesību zinātnieku plašais

viedokļu spektrs neliecina par vienotu acīmredzamības redzējumu),

izsmeļošu vērtēšanu atstājot no sistēmiskā viedokļa daudz

piemērotākā VP [valsts prezidenta] ziņā.

Ja CVK tomēr izlemtu veikt izsmeļošu vērtēšanu par

Likumprojekta atbilstību starptautiskajām tiesībām,

(1) starptautiskās tiesības nesatur pilnībā skaidras normas

par pilsonības uzspiešanu;

(2) pārliecinošākais no iespējamiem pastāvošo normu lasījumiem

prasītu izvērtēt, vai piedāvātā tiesiskā režīma ietvaros indivīds

var efektīvi paust savu gribu attiecībā uz pilsonību;

(3) kontinuitātes doktrīna principā neizslēdz pilsonības

piešķiršanu nepilsoņiem;

(4) Likumprojekta atbilstība kontinuitātes doktrīnai ir

atkarīga no tā satura interpretācijas nacionālajās

tiesībās.10

[13] Iekšlietu ministrija savas kompetences ietvaros

sniedza šādu viedokli.

[..] Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra

noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas

noteikumi" 115.punktam, noslēguma jautājumos nosaka pārejas

kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko

regulējumu. Noslēguma jautājumos neietver normas, kas darbojas

pastāvīgi. Ņemot vērā minēto, nav atbalstāms iekļaut projekta

pārejas noteikumos pilnvarojumu Ministru kabinetam.

[..] Nav pieļaujama situācija, ka personai ir derīgs tiesisko

statusu apliecinošs dokuments, taču paša tiesiskā statusa nav un

persona lietotu tās tiesiskajam statusam neatbilstošu personu

apliecinošu dokumentu. Minētais radītu tiesisko nenoteiktību ne

tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas un būtu pretrunā ar

Latvijas starptautiskajām saistībām. [..] Tādējādi projekta

pārejas noteikumu 5.punktā piedāvātais regulējums ir pretrunā

Regulā Nr. 2252/2004 noteiktajām prasībām, kādām ir jāatbilst

Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtai pasei.

[..] Projekts pieļauj iespēju Latvijas pilsonību iegūt arī

personām, kurām nepilsoņa statuss iegūts nepamatoti, sniedzot

nepatiesas ziņas statusa iegūšanai vai noklusējot būtiskus

faktus, un tādejādi nepilsoņa statuss ir atņemams, bet lietā,

piemēram, vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums par nepilsoņa

statusa zaudēšanu. Tādējādi Latvijas pilsonība šādām personām

tiktu piešķirta uz iepriekš nepamatoti iegūtu tiesību (nepilsoņa

statusa) pamata. Saskaņā ar vispārēju tiesību principu nepamatoti

iegūtas tiesības nevar būt pamats jaunu tiesību iegūšanai, līdz

ar to piedāvātais regulējums ir pretrunā vispārējam tiesību

principam.

[..] Projekta pārejas noteikumu 5.punktā ietvertie termiņi ir

pārāk īsi, lai tajos noteiktās darbības tiktu veiktas,

nepārkāpjot personas tiesības izvēlēties kļūt vai nekļūt par

Latvijas pilsoni.

[..] Likumprojekta pārejas noteikumu 6.punktā minētais ir

pretrunā ar vienlīdzības principu. Latvijas pilsoņiem pase netiek

izsniegta bez valsts nodevas apmaksas. Tāpat arī pase netika

izsniegta bez valsts nodevas apmaksas tad, kad tika atjaunota

piederība Latvijas pilsoņu kopumam pēc Latvijas neatkarības

atjaunošanas. Tādejādi personas, kuras ir Latvijas pilsoņu

pēcnācēji vai personas, kuras Latvijas pilsonību ir ieguvušas

naturalizācijas kārtībā, ir nevienlīdzīgā stāvoklī, salīdzinot ar

personām, kuras pilsonību saskaņā ar likumprojektā paredzēto

iegūtu pēc uzturēšanās noteiktā teritorijā principa.

[..] Ņemot vērā minēto, Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtā

vēlētāju likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā"