19. pants

SIA KU "Baltic Oil Terminal" 10.07.2013.

iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūgts

atzīt par prettiesisku Rīgas domes faktisko rīcību, kā arī uzlikt

par pienākumu Rīgas domei pieņemt lēmumu par paredzētās darbības

- naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa

izveidi Flotes ielā 2, Rīgā, Rīgas brīvostas teritorijā -

akceptēšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša

15.07.2013. lēmumu iepriekšminētais pieteikums pieņemts un

ierosināta administratīvā lieta Nr.A420419613 par labvēlīga

administratīvā akta - lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu

- izdošanu. Administratīvā rajona tiesa 07.02.2014. taisīja pilnu

spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420419613, nolemjot:

1) apmierināt SIA KU "Baltic Oil Terminal"

pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta - lēmuma par

paredzētās darbības akceptēšanu - izdošanu;

2) uzlikt par pienākumu Rīgas domei viena mēneša laikā no

sprieduma spēkā stāšanās pieņemt lēmumu par 10.01.2012. Rīgas

pilsētas būvvaldē saņemto SIA KU "Baltic Oil Terminal"

iesniegumu, kurā lūgts akceptēt paredzēto darbību - naftas un

naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Flotes

ielā 2, Rīgā, Rīgas brīvostas teritorijā;

3) uzlikt par pienākumu Rīgas pilsētas pašvaldībai atmaksāt

SIA KU "Baltic Oil Terminal" samaksāto valsts nodevu

28,46 euro (Ls 20) apmērā.

Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

22.panta otro daļu Rīgas domei, vispusīgi izvērtējot Ziņojumu un

sabiedrības viedokli un ievērojot VPVB Atzinumu par Ziņojumu,

jāpieņem lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu vai

neakceptēšanu.

Izvērtējusi Ziņojumu, sabiedrības viedokli, kā arī VPVB

Atzinumu, Rīgas dome secināja, ka paredzētā darbība nav

akceptējama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Paredzētā darbība - naftas un naftas ķīmijas produktu

pārkraušanas termināļa Flotes ielā 2, Rīgā, izveide var būtiski

ietekmēt vidi, izraisot nozīmīgas pārmaiņas vidē, kas var

ietekmēt cilvēkus, viņu veselību un drošību, kā arī bioloģisko

daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, ainavu, kultūras un dabas

mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību, tāpēc paredzētā

darbība nav akceptējama.

Naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa

būvniecībai paredzētā teritorija dienvidaustrumos robežojas ar

Ziemas ostas akvatoriju, ar SIA "Bolderājas kuģu remonta

rūpnīca" teritoriju, dienvidrietumos ar dabas parka

"Piejūra" dabas lieguma zonu "Daugavgrīva".

Savukārt uz rietumiem, ziemeļrietumiem no termināļa būvniecībai

paredzētās teritorijas atrodas kāpu un pludmales zona, kā arī

valsts nozīmes vēstures piemineklis "Daugavas grīvas krastu

fortifikācijas būvju komplekss" (valsts aizsardzības

Nr.8538) un vietējas nozīmes vēstures piemineklis

"Komētforts" (valsts aizsardzības Nr.8539).

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 23.panta pirmo daļu, lai nodrošinātu kultūras

pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu zonas,

kas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 5.panta pirmajai daļai ir

vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjosla, kura tiek

noteikta ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides

un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas

viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst

antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem

noteiktas aizsargjoslas. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap

kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras

pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda

veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem

(Aizsargjoslu likuma 8.panta pirmā daļa). Konkrētajā gadījumā

atbilstoši SIA KU "Baltic Oil Terminal" izstrādātajam

termināļa ģenerālplānam daļu no termināļa teritorijas ir

paredzēts izbūvēt kultūras pieminekļu teritorijā vai to

aizsargjoslās. Turklāt SIA KU "Baltic Oil Terminal"

paredzētā darbība ir pretrunā ar Ministru kabineta 26.08.2003.

noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu

uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi

degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 43.punktu, saskaņā

ar kuru kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot

eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru

piesārņojošas vielas, kas var apdraudēt kultūras pieminekli, kā

arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju, un vidi degradējošas

materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras pieminekļa teritorijā

un tā aizsardzības zonā nodrošināma ugunsdrošība, optimāla

hidroģeoloģiskā situācija, gaisa un ūdenskrātuvju tīrība. Nav

pieļaujama tāda saimnieciskā darbība (tajā skaitā gruntsūdens

līmeņa maiņa), kas var apdraudēt kultūras pieminekli. Tāpat

plānotā darbība ir pretrunā ar likuma "Par kultūras

pieminekļu aizsardzību" 19.pantā noteikto, ka kultūras

pieminekļu izmantošana saimnieciskajai darbībai pieļaujama

vienīgi tad, ja tā nekaitē piemineklim, nemazina tā vēsturisko,

zinātnisko un māksliniecisko vērtību, un Ministru kabineta

26.08.2003. noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras

pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un

vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 35.punktā

noteikto, ka saimnieciskā darbība kultūras pieminekļu

aizsardzības zonās veicama, saglabājot kultūras pieminekļa

vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni,

piemineklim atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un

labiekārtošanas raksturu, kā arī nodrošinot kultūras pieminekļa

vizuālo uztveri, jo paredz ļoti apjomīgus darbus kultūras

pieminekļu tuvumā, turklāt daļu no kultūras pieminekļa ir plānots

demontēt.

Ņemot vērā to, ka daļu no termināļa teritorijas ir paredzēts

izbūvēt kultūras pieminekļu teritorijā vai to aizsargjoslās, kā

arī to, ka ietekme uz Daugavgrīvas cietoksni nav vērtēta vispār,

lai gan tā tiešā tuvumā paredzēts Parādes ielas un Flotes ielas

krustojuma daudzlīmeņu šķērsojums, rodas pamatotas šaubas, vai

darbības ierosinātāji kultūras pieminekļa teritorijā un tā

aizsardzības zonā spēs nodrošināt atbilstošus vides apstākļus -

optimālu hidroģeoloģisko situāciju, gaisa un ūdenskrātuvju

tīrību, neradot negatīvu ietekmi uz kultūras pieminekļiem, un vai

plānotais terminālis negatīvi neietekmēs pieminekļa integritāti,

uztveres spēju, pieejamību, ainavu un attīstības iespēju. Fakts,

ka daļu no termināļa teritorijas ir paredzēts izbūvēt kultūras

pieminekļu teritorijā vai to aizsargjoslās, norāda, ka plānotā

darbība nozīmīgi var ietekmēt valsts nozīmes vēstures pieminekli

"Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss"

(valsts aizsardzības Nr.8538) un vietējas nozīmes vēstures

pieminekli "Komētforts" (valsts aizsardzības

Nr.8539).

Jānorāda, ka, pamatojoties uz likuma "Par kultūras

pieminekļu aizsardzību" 23.panta pirmo daļu, kultūras

pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē

kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa

mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš

neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem

varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda

kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras

pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Tāpat saskaņā ar

Aizsargjoslu likuma 38.panta 1.punktu jebkuru saimniecisko

darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras

pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka

atļauju. Ziņojumam tādas atļaujas nav pievienotas.

Tāpat būtisks apstāklis, kas ir pamats paredzētās darbības

neakceptēšanai, ir tas, ka termināļa teritorija robežojas ar

dabas parka "Piejūra" teritoriju (Ministru kabineta

14.03.2006. noteikumi Nr.204 "Dabas parka

"Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi"). Šajā daļā dabas parkam "Piejūra" ir

dabas lieguma zona (dabas liegums "Daugavgrīva"), kurai

ir noteikti visstingrākie ierobežojumi salīdzinājumā ar pārējām

dabas parka funkcionālajām zonām.

Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām" pielikumu dabas parks "Piejūra"

ietverts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju

"Natura 2000" sarakstā. Likuma "Par īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām" 43.panta ceturtajā daļā

noteikts, ka paredzētajai darbībai vai plānošanas dokumentiem,

kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto darbību vai plānošanas

dokumentu var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas

teritoriju "Natura 2000", veic ietekmes uz vidi

novērtējumu. Arī likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 4.1panta trešā daļa nosaka - ja

paredzētajai darbībai veic ietekmes novērtējumu un šīs darbības

īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo

dabas teritoriju "Natura 2000", veic novērtējumu par

ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju

"Natura 2000" un novērtējuma ziņojumu ietver ietekmes

uz vidi novērtējuma ziņojumā saskaņā ar normatīvajos aktos par

ietekmes novērtējumu noteikto kārtību.

Kā redzams no Ziņojuma (4.10.2.punkts), dīzeļdegvielas

rezervuāri novietoti 35 m attālumā no dabas lieguma

"Daugavgrīva" robežas. Termināļa projektētā drošības

aizsargjosla (Ziņojuma 4.11.8.punkts, attēls "Aizsargjoslu

karte") iesniedzas dabas parka "Piejūra"

teritorijā, kas nozīmē to, ka šī aizsargājamā dabas teritorija

var tikt būtiski ietekmēta paredzētās darbības īstenošanas

gadījumā, jo saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 29.panta pirmo daļu

drošības aizsargjoslas mērķis ir nodrošināt vides un cilvēku

drošību attiecīgā objekta ekspluatācijas laikā un iespējamo

avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un tā tuvumā esošo objektu

drošību.

Tāpat arī būtiska ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo

dabas teritoriju "Natura 2000" ir saistīta ar to, ka

drošības aizsargjoslas esamība aizsargājamā dabas teritorijā ir

saistīta ar ļoti būtiskiem aprobežojumiem darbībai drošības

aizsargjoslas teritorijā, kas izriet no Aizsargjoslu likuma.

Tādējādi ir nesaprotams un apšaubāms Ziņojumā izdarītais

secinājums, ka nav pamata uzskatīt, ka avārija terminālī varētu

blakus esošajai Eiropas nozīmes aizsargājamajai dabas teritorijai

"Natura 2000" nodarīt jebkādus kaitējumus vai to

negatīvi ietekmētu ilgtermiņā. Proti, Ziņojuma 12.2.punktā ir

izdarīts secinājums, ka avārijas gadījumā terminālī nav

paredzamas tik lielas un nekontrolējamas naftas un naftas

produktu noplūdes, kas varētu skart īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju. Šāds apgalvojums balstīts tikai uz pieņēmumu, ka

visas noplūdes būs iespējams apturēt jau to agrīnā stadijā. Taču

jānorāda, ka šādam vispārīgam pieņēmumam nav nekāda pamata, jo

pretējā gadījumā šādiem objektiem vispār nebūtu nepieciešams

noteikt drošības aizsargjoslas. Tas pats attiecināms arī uz

Ziņojumā minēto apgalvojumu, ka ugunsgrēka ekspansijas ārpus

termināļa teritorijas nebūs.

Pastāvot šādiem apstākļiem, uzskatāms, ka novērtējums par

ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju

"Natura 2000" faktiski nav veikts. Turklāt vērtējums ir

veikts tikai saistībā ar iespējamo avāriju, par kuras seku

novēršanu un ietekmi viedoklis izteikts pieņēmumu formā, lai gan

drošības aizsargjoslas mērķis nav saistīts tikai ar avārijas

riskiem, bet arī pašu objekta ekspluatāciju kā tādu.

Tāpēc Ziņojumā bija nepieciešams iekļaut izvērtējumu arī

attiecībā uz termināļa ekspluatācijas ietekmi uz Eiropas nozīmes

aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000", kas nav

veikts, tādēļ nevar uzskatīt, ka ietekmes uz vidi novērtējums

vispār ir veikts atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 4.1panta trešajai daļai.

Rīgas domes ieskatā konkrētajā gadījumā ir pieļauts būtisks

procesuāls pārkāpums, kas nevar radīt tiesisku rezultātu.

Savukārt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

4.1panta trešajā daļā noteikts, ka, ja paredzētajai

darbībai veic ietekmes novērtējumu un šīs darbības īstenošana var

būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju

"Natura 2000", veic novērtējumu par ietekmi uz Eiropas

nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" un

novērtējuma ziņojumu ietver ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā

saskaņā ar normatīvajos aktos par ietekmes novērtējumu noteikto

kārtību. Tādējādi paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas

dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes

aizsargājamās dabas teritorijas "Natura 2000"

ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās

izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Nepienācīgi veicot ietekmes

uz vidi novērtējumu attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamo

dabas teritoriju "Natura 2000", nav pamata secināt, ka

paredzētā darbība ir atļaujama.

Nozīmīga būs termināļa darbības netiešā ietekme, kas saistīta

ar naftas un naftas ķīmijas produktu specifisku un ugunsbīstamu

kravu transportēšanu, termināļa darbību un avārijas situāciju

iespējamību terminālī. Būtisku ietekmi radīs dzelzceļa transporta

intensitātes pieaugums, it sevišķi ņemot vērā pašreizējo

dzelzceļa pievedceļu stāvokli, kas negatīvi ietekmēs iedzīvotāju

dzīves apstākļus, radīs pastiprinātus autotransporta satiksmes

traucējumus un avāriju riska pieaugumu Rīgas pilsētas

teritorijā.

Svarīgs ir apstāklis, ka teritorijas plānojuma līmenī nav

atrisināti ar šīs darbības īstenošanu saistīti jautājumi. Lielākā

mērā tas ir saistīts ar publisko infrastruktūru, kuru ir

nepieciešams ne tikai plānot teritorijas plānojuma līmenī, bet

arī īstenot dabā, izbūvējot to.

Naftas un naftas ķīmijas produktu apjoms, ko iecerēts pārkraut

Daugavgrīvā, ir lielāks nekā šobrīd Rīgas brīvostā kopā (saskaņā

ar Rīgas brīvostas datiem lejamkravu apjoms 2012.gadā bija 7772,8

tūkstoši t un 2013.gadā - 7111,4 tūkstoši t). Gadā plānots

pārkraut 10 miljonus t naftas un naftas ķīmijas produktu. Esošā

infrastruktūra nav atbilstoša un piemērota plānotā apjoma

pārkraušanai, kas ir secināts arī VPVB Atzinumā, būtiskos

nosacījumus izvirzot tieši saistībā ar infrastruktūras plānošanu

un izveidi (Atzinuma 7.3.punkts). Runa ir ne tikai par kravu

nogādāšanu terminālī, bet arī par ietekmi uz blakus esošo

uzņēmumu un privātpersonu piekļūšanas iespējām, ja ir jāšķērso

dzelzceļš, jo tiks būtiski palielināta dzelzceļa noslodze un

tātad samazināsies dzelzceļa pārbrauktuvju caurlaides spējas.

Paredzētā darbība paredz izbūvēt 2 viaduktus vai arī 1 viaduktu

un 1 ielu. Tādējādi paredzētā darbība ir saistīta ar ietekmi ne

tikai uz termināļa teritoriju, bet uz daudz lielāku teritoriju,

tajā skaitā saistībā ar nepieciešamību izbūvēt atbilstošu

infrastruktūru - dzelzceļu, viaduktus, tiltu, ielu. Šādi

jautājumi ir risināmi teritorijas plānošanas procesa ietvaros, jo

ir saistīti ar teritorijas atļautās izmantošanas precizējumiem

vietās, kur tiek paplašināta dzelzceļa teritorija, kā arī

apgrūtinājumu precizēšanu attiecībā uz jaunbūvējamām ielām un

viaduktiem. Dzelzceļam nepieciešamā teritorija, ietverot

nodalījumu joslu, teritorijas plānojumā tiek noteikta kā tehniskā

teritorija. Paplašinot dzelzceļa teritoriju, faktiski vienlaikus

ir jāprecizē arī tehniskās teritorijas robežas, jo dzelzceļa

būvniecība nav starp tām izmantošanām, kuras ir atļautas jebkurā

Rīgas pilsētas teritorijā.

Kaut gan paredzētā darbība var tikt akceptēta ar nosacījumiem,

taču šādiem nosacījumiem ir jābūt objektīvi īstenojamiem, proti,

tiem jābūt izpildāmiem, kā arī tādiem, kas tiešā veidā attiecas

uz konkrētā administratīvā akta adresātu, jo pretējā gadījumā var

vispār rasties šaubas par šāda administratīvā akta spēkā esamību

(Administratīvā procesa likuma 74.panta pirmās daļas

4.punkts).

Konkrētajā gadījumā nosacījums par nepieciešamību izstrādāt

plānošanas dokumentus pēc savas būtības nevar tikt iekļauts kā

administratīvā akta nosacījums, jo teritorijas plānošanas process

(izņemot detālplānojumu) ir pašvaldības prerogatīva, kur lēmumu

pieņemšana lielā mērā var būt atkarīga no politiskās gribas.

Tātad, lai arī teritorijas plānojumu reglamentējošie normatīvie

akti paredz iespēju izstrādāt lokālplānojumu pēc privātpersonas

iniciatīvas (gan kā teritorijas plānojuma precizējumus, gan kā tā

grozījumus), jebkurā gadījumā šis process paliek pašvaldības

kontrolē, kura izvērtē plānoto precizējumu un grozījumu

lietderību un pieļaujamību, tajā skaitā no sabiedrības interešu,

vides aizsardzības un teritorijas plānošanas principu

viedokļa.

Tādējādi, pat ierosinot un izstrādājot lokāplānojuma projektu,

privātpersonai faktiski nav tiesību pieprasīt šāda lokāplānojuma

apstiprināšanu, jo tā ir pašvaldības ekskluzīva kompetence

izstrādāt un izdot ārējos normatīvos aktus, samērojot dažādas,

bieži vien pretējas intereses.

Turklāt konkrētajā gadījumā ir būtiska ne tikai teritorijas

plānošanas dokumentu izstrāde, bet arī šo dokumentu īstenošana

dabā - attiecīgās infrastruktūras izbūve, kuru SIA KU

"Baltic Oil Terminal" vienpersoniski nevar īstenot, jo

daļēji tas ir pašvaldības kompetencē, daļēji - VAS "Latvijas

dzelzceļš" kompetencē, kā tas arī norādīts VPVB Atzinuma

7.3.3.punktā. Bet arī šajā punktā ietvertais nosacījums faktiski

ir tāds, kas var nebūt izpildāms, kā arī tiešā veidā neattiecas

uz SIA KU "Baltic Oil Terminal", tātad kopumā nav

pieļaujams atbalstīt darbību, ja nav pietiekamas skaidrības par

šādas darbības iespējamību attiecīgajā teritorijā.

Arī jautājumu par kuģu remonta rūpnīcas pārvietošanas

nepieciešamību paredzētās darbības īstenošanai SIA KU

"Baltic Oil Terminal" vienpersoniski atrisināt nevar.

Savukārt no pašvaldības puses nebūtu pieļaujams akceptēt darbību,

kuras īstenošana pēc būtības ir apšaubāma. Šādā gadījumā

ietvertie nosacījumi par infrastruktūras plānošanu un izbūvi ir

tieši tik nenoteikti un neskaidri, lai šādus nosacījumus vispār

nebūtu pamata iekļaut administratīvajā aktā, radot šķietamu

iespaidu, ka paredzētā darbība tiek akceptēta, lai gan faktiski

tās īstenošanai ir tik daudz tiesisku un faktisku šķēršļu, ka pēc

savas būtības šādas darbības īstenošana nekad nebūs

iespējama.

Rīgas dome norāda, ka naftas un naftas ķīmijas produktu

apjoms, ko iecerēts pārkraut Daugavgrīvā, ir tikpat liels kā

šobrīd visā Rīgas ostā, kopā ņemot, tomēr teritorija un esošā

infrastruktūra nav atbilstoša un piemērota plānoto apjomu

pārkraušanai.

Ziņojumā nav sniegta pārliecinoša un nepārprotama informācija,

kādi prettrokšņa pasākumi tiks veikti un kā tie atbilst Rīgas

teritorijas plānojumam.

Rīgas dome norāda, ka galvenās vides problēmas nebūs saistītas

ar naftas produktu pārkraušanu terminālī, jo ar mūsdienu

modernajām pārkraušanas tehnoloģijām ir iespējams minimizēt

ietekmi uz vidi pārkraušanas laikā. Lielākās iespējamās problēmas

saistās ar gaisa piesārņojumu. Piemēram, Daugavas pretējā krastā,

Kundziņsalā, atrodas SIA "MAN-TESS" terminālis, kur,

salīdzinot ar SIA KU "Baltic Oil Terminal" plāniem,

pārkrauj salīdzinoši mazu naftas produktu apjomu. Kundziņsalā

smaku problēma ir aktuāla jau daudzus gadus. Kundziņsalas

iedzīvotāji ikdienā ir spiesti samierināties ar smaku noplūdēm,

ar intensīvu vilcienu kustību un pārkraušanas darbu radītajiem

trokšņiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 03.11.2009. noteikumu

Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" 7.pielikumā

noteikto benzola robežlielums cilvēku veselības aizsardzībai ir

pieļaujams 5 µg/m3. Saskaņā ar Rīgas brīvostas

pārvaldes informāciju gaisa kvalitātes monitoringa stacijā Tvaika

ielā 7, Rīgā, kas atrodas SIA "MAN-TESS" teritorijā,

vidējais benzola robežlielums pēdējos 14 mēnešos bija 17,45

µg/m3, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz cilvēka

veselības aizsardzībai pieļaujamo robežvērtību. Robežlielumu

stundas pārsniegumi ir katastrofāli, jo tie pārsniedz cilvēka

veselības aizsardzībai pieļaujamo robežvērtību 60 reizes. Tā kā

SIA "MAN-TESS" teritorijai tuvumā atrodas

dzīvojamā apbūve, iedzīvotāji ikdienā izjūt naftas produktu

radīto smaku traucējumus. Atrisināt jautājumu par smakas un

atmosfēras piesārņojuma minimizēšanu šobrīd nav ne uzņēmuma, ne

pašvaldības spēkos. Tādēļ, ņemot vērā pilsētā esošo situāciju

gaisa kvalitātes jomā, Rīgas dome secina, ka mērījumu rezultāti

monitoringa stacijās bieži vien uzrāda ievērojami augstāku

benzola koncentrāciju nekā izkliedes aprēķinos, kas pirms

piesārņojošās darbības uzsākšanas tiek prognozēts. Faktiskās

gaistošo organisko savienojumu, tajā skaitā benzola, emisijas

mēdz būt ievērojami lielākas par aprēķinātajām, tādēļ, par spīti

Ziņojumā iekļautajiem emisiju aprēķiniem, kas liecina, ka, ņemot

vērā fona piesārņojumu, gaisa kvalitātes normatīvi cilvēka

veselības aizsardzībai ārpus termināļa teritorijas netiks

pārsniegti, Rīgas domei ir pamatotas šaubas, vai, apzinoties

plānoto SIA KU "Baltic Oil Terminal" naftas produktu

pārkraušanas apjomu, uzņēmums spēs nodrošināt ārpus termināļa

teritorijas gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tā kā naftas produktiem ir raksturīga spēcīga, specifiska

degvielas smaka, kuru rada tādi savienojumi kā benzols, heptāns,

metilcikloheksāns, oktāns, etilbenzols, ksiloli un

trimetilbenzols, piesārņojuma izkliedei nelabvēlīgos apstākļos

smaku traucējumus izjutīs apkārtējo uzņēmumu darbinieki un tuvumā

dzīvojošo ēku iedzīvotāji. Minētie savienojumi attiecīgā

koncentrācijā cilvēkam izraisa ilgstošas un stipras galvassāpes

un elpošanas ceļu alerģiskus iekaisumus, tie specifiski

iedarbojas uz asinsrades orgāniem, var izraisīt bojājumus kaulu

smadzenēs, samazināt sarkano asinsķermenīšu daudzumu, veicināt

vēža šūnu attīstību, var izraisīt pastiprinātu asiņošanu,

samazināt imūnsistēmas aizsargreakcijas pret infekcijām. Ņemot

vērā, ka naftas produktos esošie savienojumi negatīvi ietekmē

gaisa kvalitāti un attiecīgi arī iedzīvotāju veselību, cilvēki

būs spiesti dzīvot kaitīgos apstākļos, kas ietekmēs viņu

pašsajūtu un veselību, psiholoģisko veselību un labklājību.

Regulāras smakas cilvēkam rada psiholoģisko diskomfortu, kas var

būt par pamatu somatiskām un citām slimībām. Ņemot vērā, ka Rīgā

dominē divi vēja virzieni - dienvidrietumu (no pilsētas uz līci)

un ziemeļrietumu (no līča uz pilsētu), iespējams, ka SIA KU

"Baltic Oil Terminal" radītais piesārņojums nonāks pat

līdz Rīgas centram.

Rīgas dome secina, ka, lai arī SIA KU "Baltic Oil

Terminal" terminālī tiek paredzēti daudzveidīgi negatīvo

ietekmi mazinoši pasākumi, paredzētā darbība, ņemot vērā tās

apjomu un izvietojumu, jebkurā gadījumā kopumā vidi ietekmēs

negatīvi, radot nozīmīgu negatīvu ietekmi vairākos aspektos.

Negatīva ietekme uz vidi var būt saistīta ar termināļa

izvietojumu, jo plānotais objekts robežojas ar paaugstināta riska

objektu SIA "AGA" un daļēji bīstamu objektu SIA

"Bolderājas kuģu remonta rūpnīca". Termināļa

būvniecības laikā negatīvā ietekme uz vidi būs galvenokārt

saistīta ar vispārēju būvniecības ietekmi, gultnes padziļināšanas

procesa radīto kaitējumu ūdens bioloģiskajiem resursiem un

piesārņojuma izplatīšanos. Termināļa darbības laikā nozīmīgākā

ietekme var būt saistīta ar naftas produktu noplūdi Daugavā,

tādējādi izplūdusī nafta vai naftas produkti radīs nopietnus

draudus ūdensputnu ziemošanas vietām un koncentrācijas vietām to

migrācijas laikā. Negatīvu ietekmi uz vidi var radīt pārkraujamo

naftas un naftas ķīmijas produktu (viegli uzliesmojoši, ūdenī

šķīstoši, ar augstu toksicitāti un kancerogenitāti) noplūde, jo

izplūdušie produkti, nonākot saskarsmē ar vidi, var iztvaikot,

radot toksisku ugunsbīstamu tvaiku koncentrāciju. Produktu

ugunsbīstamo tvaiku aizdegšanās gadījumā avārija var izraisīt

produkta tvaiku mākoņa sprādzienu vai šī produkta mākoņa

ugunsgrēku. Nozīmīga būs termināļa darbības netiešā ietekme, kas

saistīta ar naftas un naftas ķīmijas produktu specifisku un

ugunsbīstamu kravu transportēšanu, termināļa darbību un avārijas

situāciju iespējamību terminālī. Būtisku ietekmi radīs dzelzceļa

transporta intensitātes pieaugums, it sevišķi ņemot vērā

pašreizējo dzelzceļa pievedceļu stāvokli, kas negatīvi ietekmēs

iedzīvotāju dzīves apstākļus, radīs pastiprinātus autotransporta

satiksmes traucējumus un avāriju riska pieaugumu Rīgas pilsētā,

un plānotās darbības ierosinātāja nespēja bez citu atbildīgo

pilsētas institūciju piesaistes realizēt kompleksus transporta

infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves pasākumus

plānotās ietekmes mazināšanai, bez kuriem termināļa darbība nav

iespējama, jo infrastruktūra nenodrošina iespēju šāda apjoma

kravu (turklāt specifisku un ugunsbīstamu) transportēšanai.

Rīgas dome secina, ka būtisks ietekmes novērtējuma trūkums ir

tas, ka Ziņojumā netika meklēta cita alternatīva naftas termināļa

izvietojumam, tāda alternatīva vieta, kurai nepiemīt trīs

galvenās Daugavgrīvas problēmas, kuras nevar atrisināt ar drošu,

jaunāko tehnoloģiju ieviešanu:

1) dzelzceļa sastāvi ar naftas produktiem, tajā skaitā

benzīnu, mazutu un akrilskābes nitrilu, nav jāved cauri biezi

apdzīvotiem rajoniem, kā tas notiek Rīgā;

2) netiek apdraudētas Rīgas jūras līča pludmales, zivju nārsta

vietas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un vēsturiskie

kultūras pieminekļi;

3) tankkuģiem nav jāšķērso navigācijai sarežģītais Irbes jūras

šaurums.

Vides aizsardzības likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā

noteikts, ka lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību,

pieņem, ievērojot vides aizsardzības principu - piesardzības

principu, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt

darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku

veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai

zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai

nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību. Principu

neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu

kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu.

Tāpat minētā likuma 3.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka

lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem,

ievērojot arī tādu vides aizsardzības principu kā izvērtēšanas

principu, saskaņā ar kuru jebkuras tādas darbības vai pasākuma

sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību,

jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai

uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi

vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides

aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais

pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās

darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un

sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

3.panta 5.punktu ietekmes uz vidi novērtējumu veic arī saskaņā ar

piesardzības principu, proti, ja ir pamatotas aizdomas, ka

paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības

pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ievērojot piesardzības principu un

izvērtēšanas principu, ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā

darbība negatīvi ietekmēs vidi, minēto darbību var aizliegt un

pašvaldība var pieņemt lēmumu par paredzētās darbības

neakceptēšanu.

Izvērtējot lietderības apsvērumus, Rīgas dome secina, ka

aizliegums akceptēt paredzēto darbību ir samērīgs līdzeklis, lai

nodrošinātu vides aizsardzību. Rīgas domes ieskatā šo mērķi nav

iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo SIA KU

"Baltic Oil Terminal" tiesības vai tiesiskās

intereses.

Tādējādi Rīgas dome uzskata, ka ir pietiekams pamats

neakceptēt SIA KU "Baltic Oil Terminal" paredzēto

darbību - naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas

termināļa izveidi Flotes ielā 2, Rīgā.

Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Vides

aizsardzības likuma 3.panta pirmās daļas 2. un 4.punktu, likuma

"Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 19.pantu,

23.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 26.08.2003. noteikumu

Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,

aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša

objekta statusa piešķiršanu" 35. un 43.punktu, likuma

"Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 3.panta 5.punktu,

4.1panta trešo daļu, 22.panta otro daļu, Aizsargjoslu

likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 29.panta pirmo

daļu, 38.panta 1.punktu, likuma "Par īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām" 43.panta ceturto daļu, Rīgas dome,

balsojot "par" - 54 balsis, "pret" - 0

balsis, "atturas" - 0 balsis, nolemj: